Parasti ceļos ap 07:00, reizēm 06:30, reizēm 08:00. Pamostos, palasu ziņas sociālajos tīklos, eju mazgāt zobus, nomazgāt seju, uzlikt kosmētiku, tad saģērbjos, savācu somu, braucu uz darbu, pa ceļam ieejot veikalā nopirkt kaut ko brokastīm un pusdienām. Nelāgs ieradusm neēst brokastis, jo nav laika un ēstgribas no rītiem. Iekožu kaut ko darbā, sāku strādāt.
Tagad sesija ir nokārtota, tāpēc lekcijas nenotiek, bet, kad vēl notika mācības, paralēli strādāju un piedalījos lekcijās.
Uz mājām dodos ap 18:00, reizēm agrāk vai vēlāk. Pa ceļam ieskrienu veikalā, ja vajag, mājās esmu apmēram 19:00. Pārģērbjos mājas drēbēs, nolieku mantas, ieskrienu dušā. Tad sasildu vai pagatavoju vakariņas, iekožu. Kad bija mācības, uzreiz pēc vakariņām sēdos pie mācībām. Tagad paskatos video, palasu grāmatu. Gulēt eju ap 22:30-23:00.
Brīvdienās paguļu līdz kādiem 09:00. Ja nebraucu pie vecākiem, dzīvojos pa pilsētu, mācos, atpūšos, gatavoju ēst, uzkopju, izeju arī pastaigā.
Malači tie, kuri spēj kaut ko pasākt pēc darba, piemēram, sportot, iet pastaigās, satikties ar kādu utt. Man labi ja pietiek spēka kaut ēst normāli kaut ko pagatavot. :D Protams, nav tā, ka visu laiku tikai sēžu mājās pēc darba, bet kaut kas aktīvs pēc darba manā ikdienas ritmā nav tik bieži, jo ir dienas, kad esmu pārāk nogurusi gan fiziski, gan morāli. :D
Un tie, kuri ir pieraduši dzīvot kā pūces (iet gulēt ap 03:00, celties dienā) - jums otra pusīte neko par to nesaka? Ja es sāktu grabināties, sēdēt pie datora, lasīt grāmatu ar gaismu vai staigāt apkārt naktī, kamēr otrs cilvēks guļ, dabūtu pa fileju par tādu rīcību. Tāpat es arī nebūtu sajūsmā, ja zinātu, ka nākamajā rītā ir jāceļas agri, bet kāds vēl traucē gulēt.
Protams, cita lieta, kad dzīvo viens. Es arī biju tāda pati, kad dzīvoju viena - ar prieku varēju aiziet gulēt ap 03:00, piecelties pusdienlaikā, ja vien varēja to atļauties. Bet nekad to nedarīju, kad dzīvoju ar kādu vēl.
418
