30+ nav bērnu

Jā, es. Man ir 38. Bērnus nekad neesmu gribējusi un arī tagad negribu.

Man ir vairākas draudzenes virs 30, nav un negrib bērnus un arī viņu otrās pusītes negrib. Un ja negribas, tad negribas, tas ir tikai normāli. Ja agrāk likās dīvaini, ka kāda sieviete varētu negribēt bērnus, tad tagad liekas, tas tikai normāli. Ne visi tam ir domāti un ne visiem to vajag. Es zinu mammas, kas arī negribēja, bet vecuma dēļ izlēma tomēr radīt bērniņu un tagad mocās. Nu, protams, var būt arī otrādi, tomēr pakļaujas un visi laimīgi. Bet dari, ko sirds liek un kas Tevi dara laimīgu.

Vēl nav 30+, bet bērnus negribu jau 11 gadus un neliekas, ka kaut kas mainīsies. Man šobrīd 28.
Zinu arī vairākas sievietes, kurām pirmais bērns bija pēc 35. Galvenais, lai tas ir tavs lēmums - tikai un vienīgi tāpēc, ka pati vēlies. Nevis tāpēc, ka kāds cits grib/ģimene mēģina "guilt trip"/visām draudzenēm ir. Un ja negribi arī pēc 5-10 gadiem, tas arī ir normāli.

Ja negribas, tad nevajag un cītīgi jaizsargajas, jo bērniņam nevajag piedzimt vecākiem, kuri to bērnu nav vēlējušies.

Problēma nav tajā, ka tu negribu bērnus. Problēma ir tajā, ka tu jūties tāpēc nenormāla. Tu neesi nenormāla, es zinu daudzas daudzas sievietes, kas negrib bērnus. Live your life.

Jā, zinu sievietes, kuras 30+ gados nevēlas ne bērnus, ne attiecības, manuprāt, tas ir tikai un vienīgi normāli - katra paša izvēle, galvenais pieņemt savu lēmumu un tādēļ neuzskatīt, ka kaut kas ir nepareizi, neklausīties, ja saka "Tev jau 30, vajadzētu domāt par bērniem" vai vienkārši izstāstīt situāciju. Jā, piekrītu, ka akurāti jāizsargājas, lai nebūtu jānonāk lēmuma priekšā par aborta veikšanu un bērna saglabāšanu, kaut gan paziņu vidū ir gadījums, kad sieviete, kura nevēlējās bērnus (pašai bija sāpīga bērnība), ar spirāli palika stāvoklī un nu ir izcila mamma, tā kā viss mainās, blakus bija īstais cilvēks, kurš atbalstīja un mudināja paturēt bērnu, bet domāju, ka šādu gadījumu nav daudz.
Manuprāt, grūtāk ir tad, ja otra puse vēlas bērnus un nevarat atrast kopsaucēju, tad var rasties tādas nepiepildītas sajūtas, bet ar laiku viss var mainīties - vīrietis var pieņemt un respektet sievietes lēmumu vai sievietē pēkšņi uzplaukst mātišķās jūtas.
Es agrāk domāju, ja būšu, tad tikai jauna mamma (vismaz ar pirmo bērnu), tagad, kaut gan man ir tikai 23, jūtu, ka bērnus vēlos arvien mazāk.

Tas ir normāli negribēt bērnus. Bērni nav dzīves jēga.
Man pašai ir, bet tāpēc, kagribēju nevis tāpēc, ka tā nosaka sabiedriba vai dzimums.
Mana draudzene, 30, negrib, un es viņu atbalstu.

Man ir 28 un bērnus nekad neesmu gribējusi. Ne man patīk bērni, ne man ir kaut mazākās vēlmes pēc mammas dzīves.
Zinu, ka ir sievietes, kurām ir uzskats, ka, ja tev ir olnīcas, tad tev obligāti jādzemdē un, ja tu negribi bērnus, tad tu neesi pieaugusi un nomirsi vientuļa.
Starp citu, iekš reddit ir forša childfree grupas ar vairāk kā miljons biedriem. Tur ir pilns ar sievietēm virs 50, kuras ne brīdi nenožēlo bezbērnu dzīvi. Tāpat tur ir sievietes, kas nožēlo bērnus

Es arī esmu 30+ childfree klubiņā. Nevar tās mātišķās vēlmes uzspiest un radīt ar varu, tās ir vai nav. Man mammošanās nekad nav bijusi aktuāla un nav par to pilnīgi nekādas intereses. Ja kādreiz mainīšu domas un sagribēšu bērnu, tas būs tikai caur adopciju, jo būt stāvoklī un dzemdēt nepiekritīšu neparko.

Tev nav jāgrib bērni. Kad paliksi stāvokli un vēl vairāk, kad bērns piedzims mainās hormoni un tu sāc viņus mīlēt un rūpēties. Negribēšana nav tava priekšrocība vai defekts. Šeit pārsvarā ir divi varianti - nav atrasts piemērots partneris, psiholoģiskas problēmas.
Var jau gaidīt arī līdz 50 vai 60 gadiem un tad meklēt surogātmāti, kas iznēsā. Arī adoptēt var praktiski jebkurā vecumā, kas ir pozitīvi, bet tad tie vairs nebūs bioloģiskie bērni un no evolūcijas viedokļa tavi gēni vienkārši izzudīs.

Kad paliksi stāvokli un vēl vairāk, kad bērns piedzims mainās hormoni un tu sāc viņus mīlēt un rūpēties.

Vai tāpēc jaundzimušie viscaur pasaulei tiek pamesti, atstāti babyboxos vai ļaunāk - izmesti miskastē? Lielās mātes mīlestības dēļ?

Daža negrib, bet daža nekādi nespēj pie tāda tikt. (šim teikumam nav zemtekstu, vienkārši šodien par to iedomājos).
Varētu būt iemesls, ka nav īstas otras pusītes ar kuru vēlētos dibināt ģimeni.
Bet jā, varētu būt tiešām tā ka nevēlies un nekad arī nevēlēsies un tas es domāju, ka ir okey. Mēs taču esam brīvi.

Meitene. @ 20.05.2021 18:09

Daža negrib, bet daža nekādi nespēj pie tāda tikt. (šim teikumam nav zemtekstu, vienkārši šodien par to iedomājos).
Varētu būt iemesls, ka nav īstas otras pusītes ar kuru vēlētos dibināt ģimeni.
Bet jā, varētu būt tiešām tā ka nevēlies un nekad arī nevēlēsies un tas es domāju, ka ir okey. Mēs taču esam brīvi.

Citu cilvēku nevarēšana tik pie bērniem nav mana problēma un šo varētu pārtraukt piesaukt.

Man nav, neesmu gribējusi un diezin vai kādreiz gribēsies un tas ir absolūti normāli, ja tā ir mūsu pašu izvēle 🤰😀 dzīves jēga nav primitīva bērnu radīšana un visiem to nevajag
Skatos mammas ar bērniem, kā mainās viņu dzīve. Reāli kopš bērna dzimšanas nākamos 18 gadus no savas dzīves vari pilnībā izsvītrot jo vairs ne mirkli neeksistēsi kā brīva, neatkarīga būtne. Sākumā kaku mazgāšana, puņki, tad niķi veikalā, sīkais brēc un krīt zemē + tev vēl viņam jāpērk visas tās dārgās mantas, tad jaunais iphone. Vairs nekur nevari aizbraukt spontāni uz nedēļu vai divām, nevari pēkšni izdomāt kaut kur aiziet, jo jādomā kur un ar ko atstāt sīko. Jāpārkārto visa dzīve un darbs, lai vestu un izņemtu no dārziņa, jādirn bērnu spēļu laukumiņos 😀 Nemaz nerunāšu par burvīgo dzemdību procesu, tas ir vislabākais 😀😁 īpaši man ''patīk'' stāsti par iegriezumiem bez narkozes kontrakciju brīdī un šūšanu pēc tam 😁 paldies, nevajag 😁
Uz doto brīdi nesaskatu nevienu mīnusu par to, ka man nav bērnu 😀
Man ir tikai 1 lieta kas nomoka manu prātu - pēc manas nāves mani (nākotnes) īpašumi , piemēram izlolotā, skaisti iekārtotā māja vai dzīvoklis - tas aiziet nebūtībā (valstij?). Manas zelta rotas utt 😁😁😁

Man ir tikai 1 lieta kas nomoka manu prātu - pēc manas nāves mani (nākotnes) īpašumi , piemēram izlolotā, skaisti iekārtotā māja vai dzīvoklis - tas aiziet nebūtībā (valstij?). Manas zelta rotas utt 

Nope, tas tev būs jāpārdod vai jāatdod kādam, kurš par tevi vecumdienās parūpēsies, ja gadījumā pati nevarēsi.

Šķiet, ka tiešām es tāds izņēmums,jo visapkārt visām draudzenēm jau sen ir bērni,ģimene.

Bet ja tu pati nevēlies, tad kāpēc tevi uztrauc, ka esi izņēmums?
Man apkārt daudzām draudzenēm ir tetovējumi, ietetovētas uzacis, pieaudzētas skropstas un filleri lūpās. Es negribu, nekāroju un mani neuztrauc, ka viņām ir, bet man nav.

Normāli rādīt bērnus, tad kad tu gribi, bet ja daudzas raksta, ka dzīve ir svarīgāki tusiņi un bērns aizņem 18 gadus no dzīves, tad tās ir totālas muļķības. :D Ja vecāki bērnu jau pieradina no mazotnes būt patstāvīgam, tad viņš neko neaizņem no dzīves laika. Kad viņš ir maziņš un aug, tad viņam jāmāca dzīves gudrības, ar viņu jāmācas, jāspēlējās nevis uzlikt televizoru, lai viņš skatās debīlas multenes. Tikai, kuras negrib bērnus mēs redzēsim pēc 10 - 20 gadiem, kad vecumdienas sāks nožēlot par savu dzīvi... Nav jau tagad jāražo 10 bērnus, bet pat pietiek 1 - 2, lai izaugtu par foršiem un laimīgiem cilvēkiem, kuri mīlēs savu mammu un tēti, kuri pateiks paldies saviem vecākiem :)

Jēziņ, nu negribi tos bērnus, tad dzīvo laimīga bez. Kur problēma? Neizmainīsi tos cilvēkus, kas jautā un turpinās jautāt-kad tad būs bērniņš? vienkārši dzīvot savu dzīvi

atlēts @ 20.05.2021 19:50

Normāli rādīt bērnus, tad kad tu gribi, bet ja daudzas raksta, ka dzīve ir svarīgāki tusiņi un bērns aizņem 18 gadus no dzīves, tad tās ir totālas muļķības. :D Ja vecāki bērnu jau pieradina no mazotnes būt patstāvīgam, tad viņš neko neaizņem no dzīves laika. Kad viņš ir maziņš un aug, tad viņam jāmāca dzīves gudrības, ar viņu jāmācas, jāspēlējās nevis uzlikt televizoru, lai viņš skatās debīlas multenes. Tikai, kuras negrib bērnus mēs redzēsim pēc 10 - 20 gadiem, kad vecumdienas sāks nožēlot par savu dzīvi... Nav jau tagad jāražo 10 bērnus, bet pat pietiek 1 - 2, lai izaugtu par foršiem un laimīgiem cilvēkiem, kuri mīlēs savu mammu un tēti, kuri pateiks paldies saviem vecākiem :)

Ir arī cilvēki, kuri nožēlo, ka piedzemdēja bērnu. Kuri, pēc viņu izaugšanas, izturās pret tiem kā pret attāliem radiniekiem.

zinu - ea pati. Labi, man vēl tikai 28, bet jau sen zinu, ka bērni man nebūs. Lai nu ko, bet bērnus nē. Un100% zinu, ka manas domas nemainīsies arī pēc 30.