Sākšu ar to, ka es, protams, neesmu ārsts 😁
Pie psihologiem neesmu bijusi, bet neesmu arī galīgi stulba, lai nesaprastu, kas ir depresija, man nevajadzēja ārsta slēdzienu, lai saprastu, ka man tāda bija. Es gan nezinu, vai to tiešām var nosaukt par kārtīgu depresiju, bet pa lielam visas īpašības, kas uz to velk, man bija, bet ne anormāli smagā stāvoklī. Es teikšu pēc savas pieredzes tā - depresijai nevajadzētu būt mūžīgai, tādai, no kuras nevar izķepuroties, bet sekas pieļauju, ka gan varētu palikt ilgi, ilgi. Šobrīd man šķiet, ka esmu tikusi ārā no šīs bedres, bet joprojām ik pa laikam uznāk vesela mēneša garumā, kad tas liek atgādināt un atsaucas tās sajūtas. Viss atkarīgs no tā, kāda uztvere, kāds skats uz dzīvi, vienu varu teikt - ar domām par to, ka neko negribi un nevari, nekur tālu netiks. Neviens cits, kā tikai Tu pats, veido savu dzīvi, savu ikdienu.