Man vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai es kļūtu patiesi pašpārliecināta. Diemžēl agrāk man tas viss slēpās kosmētikā un brendu apģērbā, taču tikai tagad esmu sapratusi, ka tas ir kas tāds, kas nāk no iekšienes, to ir grūti notēlot. Ārēji - jā, taču iekšēji - nē. Ceļā uz pašpārliecinātību man ļoti palīdzēja atbrīvošanās no toksiskiem cilvēkiem. Piemēram, agrāk man bija labākā draudzene, kura nepārtraukti pārmeta, ka esmu pārāk tieva, gara, par daudz iepērkos utt., kaut gan patiesībā, kā vēlāk izrādījās, es viņā radīju kompleksus, un zem tā visa slēpās skaudība. Vēlāk, paplašinot paziņu loku, iepazinos ar vairākām brīnišķīgām sievietēm un beidzot nejutos kā čūsku midzenī, turklāt bija redzams, ka cilvēki attīstas, nepārtraukti tiecas uz ko vairāk, tādējādi arī es iedvesmojos un sāku apzināties gan savu vērtību, gan spējas, tā kā pavisam droši varu teikt - videi ir ļoti liela nozīme. Šobrīd jūtos par sevi droša un, redzot kādu skaistu sievieti, manī nav ne mazākās skaudības, tieši otrādi - uztveru to kā estētisku baudījumu. Daudz no svara ir labi justies savā ķermenī, taču, ja tas tā nav - kaut ko darīt lietas labā, jo žēlošanās neko nemaina, kļūst tikai sliktāk, pašvērtējums krīt un aug iekšējs naids pret sevi. Vēl viena ļoti svarīga lieta ir personisko robežu nostādīšana attiecībās ar citiem cilvēkiem, kā arī spēja parādīt, ka pret Tevi jāattiecas ar cieņu un nekā citādi. Ja necienīsi un nemīlēsi sevi, arī citi to nedarīs, taču visam, protams, jābūt ar mēru, nevajag ieslīgt galējībās. Par izskatu runājot - sievietei jābūt tīrai un koptai.
361
