Es gan autores vietā būtu rīkojusies tieši tāpat. Ok, pirmajā reizē var kļūdīties un nopirkt kaut ko nederīgu/neizmantojamu/ne tavā gaumē, bet ja tas atkārtojas jau kuro reizi, tad tā jau ir konkrēti necieņa no dāvinātāja puses. Un nē, viņa nav centusies, meklējusi un domājusi, kā iepriecināt savu vedeklu, bet gan kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ jau trešo reizi uzdāvinājusi lietu, ko labi zina, ka nelietos. Jājautā - kādēļ? Lai ieriebtu? Vai vienkārši viņai kādas garīgas problēmas, jo normāls cilvēks taču tā nedarītu. Šajā gadījumā šis ir jārisina vīram, viņam jātiek galā ar savu māti. Interesanti, kādēļ viņš to vēl nav darījis.
Es saprotu, ir jābūt pieklājīgam un pateicīgam, kad tev kāds kaut ko uzdāvina, bet visam ir savas robežas - ja tu esi desmitreiz teicis, ka nevajag dāvināt to un to, bet cilvēks tik un tā spītīgi dāvina tieši to, tad tomēr ir stingrākā tonī jāpasaka, ka šādas dāvanas vairs nepieņemsi. Priekš kam vajag veltīgi tērēt naudu un radīt nevajadzīgus atkritumus? Padomājiet, cik daudz krāmu un nekad neizmantotu lietu ir izmestas miskastē, jo cilvēki dāvina lietas nemaz nepainteresējoties vai saņēmējam tā patiks un būs vajadzīga. Tā arī mēs radām atkritumus, kuri varēja arī nebūt.