Dzīvoju viena un, lai gan pēc dabas esmu diezgan haotisks cilvēks, esmu iemācījusies ar to cīnīties un nu vairs mājās nekārtība nav bijusi jau sen. Kā jau te rakstīja, pēc sevis visu vienmēr savācu. Ja gatavoju ēst, tad pēc katras darbības veikšanas nomazgāšu attiecīgos traukus, kuri vairs nav vajadzīgi un satīrīšu darba virsmu, lai neveidotos nekārtība. Ja redzēšu, ka pods netīrs, to izmazgāšu uzreiz. Tas prasa 5 minūtes. Ja redzēšu, ka putekļi sakrājušies uz televizora, noslaucīšu tos uzreiz. Tas prasa mazāk kā minūti. Ja paēdīšu, traukus nomazgāšu uzreiz. Ja redzēšu, ka spogulis netīrs, notīrīšu uzreiz. Novelkot drēbes, tās nenometīšu uz krēsla, bet uzreiz ielikšu skapī. Un tā ar visu. Tā dzīvojot, man pat nav vajadzība taisīt ģenerāltīrīšanas, jo māja vienmēr ir kārtīga un tīra. Dzīvojot vienai, šo paradumu ir viegli apgūt. Tiesa gan, esmu dzīvojusi kopā ar vīrieti, kuram likās normāli, ka netīri trauki krājas izlietnē, zeķes mētājas zem gultas un drēbes nomestas kur kurā. Izšķīrāmies gan citu iemeslu dēļ, bet esmu sapratusi, ka nekad vairs nespētu dzīvot kopā ar vīrieti pēc kura man viss būtu jāvāc. Normāls, pieaudzis vīrietis, kuram rokas un kājas vietā, nav mazs, nevarīgs bērns, ka pats nevarētu pēc sevis nomazgāt netīros traukus vai izmazgāt savas drēbes.