Man ir diez gan tuvs draugs, taču pēdējā laikā draudzība kļuvusi nepatīkama?
Reizēm šķiet, ka viņš domā tikai par sevi..pēdējā laikā viņš visu laiku uzsver cik viņam grūti, nav laika utml, bet man esot paveicies, ka varu mierīgi dzīvot... un tas tiek uzsvērts tik ļoti daudz, ka man rodas sajūta, ka man jājūtas vainīgai par to, ka man ir laiks, par to, ka es neplēšu pakaļu par katru kapeiku utml
Labi, tas sīkums... taču bieži vien es jūtos tā it kā vispār netiktu respektēta... mēs sarunājam, ka varētu satikties brīvdienās, bet tad pēkšņi viņam kaut kas nojūk vai viņš konkrēti piedzeraas...arī šoreiz, runājām, ka Lieldienās tīri simboliski varētu satikties, šodien viņš man zvana visu laiku, jo ir pālī un grib parunāt.. es esmu cilvēks, kas par visu pārdzīvo... arī tagad, es nezinu kur ellē ratā viņš ir, zinu, ka tikai viens...satumsīs un tad man panikā zvanīs, ka nezina kur atrodas, kā tikt uz mājām..
aj, sanāca diez gan savārstīti izteikties, bet lai gan man draugi ir svarīgi, reizēm šķiet, ka viņu jāpalaiž pašplūsmā.. es esmu runājusi ar viņu, ka man šis viss nav patīkami un lūgusi respektēt, viņš vienmēr sola... un beigās ir tas pats.... šķiet, ka šādā draudzībā es iedzīvošos sirmos matos, jo jau tagas reizēm dzeru nomierinošos līdzekļus
55
