Māte, kura visu laiku kritizē.

Kāpēc tev jāuztur attiecības ar tik toksisku cilvēku? Tas, ka viņa ir tava māte, nenozīmē, ka tev jāatļauj viņai sevi pazemot.
Ja mana māte man tā darītu, es uzliktu mūsu attiecības uz time out. Nekādu zvanu, nekādu ziņu, vispār nekāda kontakta. Ja tas neliktu viņai pārdomāt savu uzvedību, tad nekā. Katrā ziņā es neļautu nevienam čakarēt manu mentālo veselību, arī asinsradiniekam ne.

Man jau ir 30, un tikai pēdējā laikā esmu sākusi ļoti asi un noraidoši uz šādiem aizrādījumiem reaģēt. Psiholoģijas grāmatas neko tādu neieteiktu, bet manā situācijā strādā - sākumā viņa apvainojas "tev neko nedrīkst vairs pateikt, viss, neko vairs neteikšu" bet tad kādu laiku viņa pietur savu muti ciet.
Pirmais - ir pašai jāapzinās, cik ļoti neobjektīvi, nepamatoti, netaisnīgi nepelnīti un dažreiz pat absurdi ir tādi aizrādījumi. Manā situācijā nostrādā tieši savas reālās situācijas apzināšanās un apgalvojumi, ka man viss ir lieliski, vai viņa ir akla, ka to neredz, lai beidz runāt stulbības, un lai beidz salīdzināt mani negatīvā gaismā ar acīmredzami mazāk veiksmīgiem/turīgiem/skaistiem/laimīgiem/bla bla cilvēkiem. Noteikti nekad neaizrādīt, cik slikti tas liek man justies. To ir grūti pieņemt, bet diemžēl viņa tieši grib panākt, lai tu justos slikti. Viņa to nekad neatzīs un apgalvos, ka "grib taču tikai labu" bet tā nav. Ja viņa gribētu tikai labu, viņa neteiktu aizvainojošas lietas.

Viņa tevi apdirš un tu vēl tiecies ar tādu cilvēku? Kāpēc? Patīk sevi mocīt?
Es tavā vietā tikšanās reizēs samazinātu līdz minimumam gada . 2-3 reizes un viss. Gan jau viņai pašai dzīvē neiet labi tāpēc izgāž savas negācijas uz tevi.

Ja Tu esi pilnīgi neatkarīga no mammas/ ģimenes un pati stāvi uz savām kājām, tad ir vieglāk.
Man palīdzēja divas lietas:
1. Strikti novilkta robeža - stop! ja ar mani šādi runāsi, mēs kādu laiku netiksimies.
2. Es pirmo reizi vasarā biju uzaicinājusi mammu uz restorānu vakariņās un pateicu paldies par visu labo (jo arī tā bija ļoti daudz, turklāt vecāki ielika manī pamatus), kā arī ka viņu mīlu. Un to es uzdrošinājos pateikt pirmo reizi.
Man šis otrais solis bija ļoti smags, rokas trīcēja, bet pateicu. Protams, nebija tā, ka viņa uzreiz raudāja prieka asaras. Pagāja laiks, kamēr sagremoja un tagad mums ir lieliskas attiecības ☺️
Saprotu, kā Tu jūties, lai veicas!

Es domāju, ka reāli tēmas autore ne sevišķi muterei patīk!!!

200% noteikti, ka esi veiksmīgākā un skaistākā par muteri tāpēc apdirš ko vien var.

Piekrītu Minelūše komentāram.
Atrisinātu šo situāciju vienkārši netiekoties ar māti. Ja prasītu kāpēc tad atbildētu, ka viņa liek justies slikti.

Visvieglākais ir nekontaktēties. Tu esi jauna sieviete, tev ir jāizbauda dzīve, nevis jāklausās toksiskos cilvēkos.

Es nezinu. Es to nevaru iedomāties nemaz. Man ar mammu ir ļoti draudzīgas attiecības. Savos padsmitnieces/dumpinieces gados bija ļoti lieli strīdi , bet nu tagad mēs esam lielas draudzenes. Runājam par un ap visu, esot UK mēs sazvanāmies ik pēc divām dienām.
Šeit ir ļoti liela problema. Vai Tu savai mammai esi teikusi cik Tev tas ir nepatīkami? Kaut nedaudz no savam sajutām esi viņai teikusi? Vai nu ir jāizrunājas pa riktigo, lai gan nevar zināt kāda Tava māte ir , vai nu ir jānogriež kontakts līdz pēdējam.(ja jau tik slikti juties pēc katras tikšanās) .

Normāla attieksme no mammas tā nu galīgi nav. Parasti jau mammas aizstāv savus bērnus un saka, ka viņi ir paši labākie, akaistākie utt.

Paldies Jums visām par komentāriem un padomiem! Domas par kontakta pārtraukšanu man uznāk arvien biežāk.
Atbildot uz Redrose komentāru:
Jā, ar mammu šis ir runāts vairākas reizes. Viņa tikai atbild, ka vēl man labu un neko nedomā ļauni. Saka, ka es visu pārāk sāpīgi uztverot un man jāmācoties pieņemt kritika. Es neuzskatu to par objektīvu kritiku, ja mani vienkārši noliek katru reizi, kad satiekamies vai aizbraucu ciemos. Protams, ir arī teikusi, ka neizteiks vairs nekādus komentārus, bet tas parasti nav uz ilgu laiku.

Es nepārtrauktu ar mammu kontaktus pilnībā. Tā tomēr ir mamma. Bet šādi izturēties neļautu gan. Sāc pamazām. Nebaidies pastāvēt par sevi! Nebaidies teikt, kā viņa Tev liek justies. Nebaidies paņemt pauzi sarunā, ja viņa Tev liek justies slikti (vienkārši izej no telpas, sakot, ka nevēlies klausīties). Nebaidies tikties retāk un kādu reizi ignorēt zvanus un sms, ja tā vēlies.
Varbūt mazliet taisnība ir arī viņai tajā, ka sāpīgi uztver visu (nerunāju par konkrētajiem piemēriem, bet par Tavu būtību kopumā)?
Vispār smaga situācija. Dzīves mācība, skola, kā neļaut citiem valdīt pār to, kā Tu jūties.

Lūk, dēļ tāda domāšanas veida " tā taču ir mamma, kā nu es tā darīšu" cilvēki arī mūžīgi cieš. Toksisks cilvēks ir toksisks cilvēks. Tas var būt ikviens-mamma, tētis vai paša miesīgs bērns. Ir reizes, kad asinsradniecība nozīmē apaļu nulli.

Lūk, dēļ tāda domāšanas veida " tā taču ir mamma, kā nu es tā darīšu" cilvēki arī mūžīgi cieš. Toksisks cilvēks ir toksisks cilvēks. Tas var būt ikviens-mamma, tētis vai paša miesīgs bērns. Ir reizes, kad asinsradniecība nozīmē apaļu nulli.

Daļēji piekrītu. Ja nav tas nervs, lai toksisku cilvēku noliktu pie vietas un piespiestu nepārkāpt robežas (kaut tā ir paša māte), tad labāk nekomunicēt vispār.
Bet, ja pastāv cerība uz kaut kādu civilizētu komunikāciju tuvākajā nākotnē, tad ar māti (tēvu un bērniem arī) tomēr pacenstos kaut kādas attiecības saglabāt. Ar tālākiem radiniekiem un ne-radiniekiem gan ne.

Varbūt mazliet taisnība ir arī viņai tajā, ka sāpīgi uztver visu (nerunāju par konkrētajiem piemēriem, bet par Tavu būtību kopumā)?

Tas ka cilvēks sāpīgi uztver mātes kritiku, pat ja tā ir nepamatota, ir pilnīgi normāli. Visiem normāliem cilvēkiem mātes loma dzīvē ir nozīmīga, pat tiem, kuru mamma viņus nav audzinājusi, ir svarīgi saņemt mātes atbalstu un novērtējumu. Ir ļoti grūti šīs jūtas sevī nomākt. To var panākt tikai, nogalinot pašu mīlestību pret māti.

Man laikam tas automātiski kļūtu par kontakta samazināšanu ar šo cilvēku. Jo ja katru reizi pēc tikšanās /sarunas paliek negatīvās emocijas, tad kāds labums no tādām attiecībām?
mammai jāsaprot, ka to pašu var pateikt tieši pretēji uzmundrinot un iesakot, dodot priekšlikumus. Tādējādi it kā pasaka savas domas, bet tomer uz pozitīvas nots. Ja nesaprot un viss turpinās kā iepriekš, tad es tā arī godīgi pateiktu, kāpēc samazinu kontaktu. Varbūt tas liktu aizdomāties :)

Nu gluži kontaktu arī nepārtrauktu, jo nebūtu laba sajūta, ja nezinātu, vai mammai viss ok. Tikai kontaktu gan samazinātu. Ja pa telefonu tev sāk atkal brukt virsū, tad noliec klausuli. Kad viņa sāks izteikt pretenzijas, tad pasaki vēlreiz visu, ka tādu attieksmi netaisies paciest.

Izskatās, ka tevi kritizē tikai par ārējo izskatu. Pasaki, lai viņa paskatās spogulī, vai pati atbilst savies standartiem. Es laikam sāktu tāpat braukt viņai virsū, bet tas īsti nav problēmas risinājums. Ja nesaprot, labāk tiešām mazāk komunicēt. Mana māte mūždien mani salīdzina ar citiem - "re, tavs klasesbiedrs kļuvis par ķirurgu, bet tu laikam nekad par tādu nekļūsi", "tu nekad nevarētu strādāt par šuvēju, pat nevari taisni nomērīt" utt. Viss, ko es daru viņai ir nepareizi. Tā kā ļoti labi tevi saprotu. Labprāt izslēgtu viņu pavisam no savas dzīves, bet nevaru, zvana katru dienu; kad pasaku, lai nezvana tik bieži, tad apvainojas. Un, ja neceļu, tad zvanīs vēl vairāk.

Primrose @ 01.04.2021 22:34

Izskatās, ka tevi kritizē tikai par ārējo izskatu. Pasaki, lai viņa paskatās spogulī, vai pati atbilst savies standartiem. Es laikam sāktu tāpat braukt viņai virsū, bet tas īsti nav problēmas risinājums. Ja nesaprot, labāk tiešām mazāk komunicēt. Mana māte mūždien mani salīdzina ar citiem - "re, tavs klasesbiedrs kļuvis par ķirurgu, bet tu laikam nekad par tādu nekļūsi", "tu nekad nevarētu strādāt par šuvēju, pat nevari taisni nomērīt" utt. Viss, ko es daru viņai ir nepareizi. Tā kā ļoti labi tevi saprotu. Labprāt izslēgtu viņu pavisam no savas dzīves, bet nevaru, zvana katru dienu; kad pasaku, lai nezvana tik bieži, tad apvainojas. Un, ja neceļu, tad zvanīs vēl vairāk.

Nekritizē tikai par ārējo izskatu. Izsakās arī līdzīgi kā pieminēji savos piemēros, jo man ir draudzenes, kuras izvēlējušās jurista vai zobārsta profesiju, un tāpēc viņas manas mātes acīs ir labākas. Bet izskats viennozīmīgi ir tas, par ko kritizē visvairāk. Par zvaniem arī pilnīgi identisks stāsts manējam. Zvana un raksta visu cauru dienu. Ieteicu savai mātei atrast kādu hobiju pēc darba. 😅

Mana mamma līdzīga.
Bet viss negatīvais taču tiek pateikts caur "joku" un kā "nekas tāds".
Man šķiet, tas nāk no mammu pašu audzināšanas. Tolaik uz viņām noteikti arī tika pieļauts daudz psiholoģisko kļūdu, ieaudzināti visādi kompleksi un nepareizi situāciju risināšanas mehānismi. Manai mammai,piemēram, ir ļoti izteikti passive agressive apvainošanās un nerunāšana, kad kaut kas nav pa prātam. Ar domu - saproti, ko tu slikti izdarīji. Un visas šīs lietas mammas tad arī šādi izpauž tālāk, pat neapzinādamās...