Iesakiet sakarīgo juristu

klājas visnotaļ labi un vēl esmu es, kas var viņam divreiz dienā atnest paēst? 🤷♀️ Pansionātā būs jau pavisam citi rēķini. Pie tam, viņš tur jutīsies daudz sliktāk, nekā mājās, jo pat slimnīcā, kad viņš atradās dārzeņa stāvoklī viņš prasīja man kad beidzot varēs uz mājam. 😄 Nākamajā rītā atnāca māsa un teica, ka paņemšot viņa kredītkarti, lai no viņa pensijas maksātu par rēķiniem, kuri ir atnākuši no slimnīcas (rēķinus viņa arī paņēma). Viņa arī teica, ka vajag aiziet pie ārsta, pateikt, ka tēvs nestaigā (tā nav tiesa, jo tēvs staigā,
vienkārši ar spieķīti) un ka viņam ir vajadzīga invaliditāte pirmās vai otras grupas. Bet priekš kam viņam tā grupa? Viņam taču jau ir pensija €390 par nostrādātiem gadiem. Invaliditātes gadījumā pensija taču būs krietni mazāka, vai tad nē? Man liekas, ka māsai ir kaut kāda sava interese, jo pārāk jau uzbāzīgi viņa uzvedas. Es izlēmu, ka gribu lai tēvs pēc iespējas līdz sava mūža galam dzīvo pie sevis. Biju aizgājis pie notāra, bet tikai pazaudēju laiku, jo notārs teica, ka man vajag zvanīt uz bāriņtiesu un ka ar šādam lietam

viņš neņemas. Sakot, ka kad būs kaut kāds mantojums – tad arī lai eju pie viņa. Bet man joprojām ir jautājumi, uz kuriem ir vajadzīga atbilde.
1) Vai cilvēks, kurš kļūst par aizbildni, var kaut kā rīkoties ar sava aizbilstama īpašumu? (piem., pārdot to)
2) Vai es būšu paziņots, ja tēva māsa pieteiksies būt par viņa aizbildni?
3) Ja viņa tomēr kļūs par tēva aizbildni aiz manas muguras, vai es varēšu to apstrīdēt?
4) Kāda aizbildnim ir materiāla atbildība?
5) Vai aizbildnis var pretendēt uz kaut kādu mantojumu?
6) Ja es kļūšu par aizbildni, vai nebūs tā, ka nākotnē es nevarēšu neko mantot, jo esmu aizbildnis?
7) Māsa paņēma tēva kartiņu, sakot ka samaksās par slimnīcām. Nākamajā dienā viņa man piezvanīja un teica lai es samaksātu par dzīvokli, jo tur nav maksāts jau ka divus mēnešus. Bet viņai taču ir kartiņa un tēvam ir pensija €390. Pat ja viņa tos visus €390 samaksās par slimnīcām, viņam taču tur jābūt vēl vismaz €390, kas ir atnākuši pa to laiku, kad viņš nemaksāja par dzīvokli?
8) Kā es varu pārvaldīt tēva pensiju? Es neuzticos viņa māsai. Man liekas, ka viņa var kaut ko no tiem €390 paņemt sev.
9) Vai man ir vajadzīga kaut kāda zemes grāmatiņa gadījumā, ja nākotnē vajadzēs risināt kaut kādus jautājumus ar mantojumu?
10) Cik svarīga ir zemes grāmatiņa un ko darīt, ja māsa ir paņēmusi arī to?
Kolēģe darbā ieteica, lai es vērstos pie Vasiļjeva no Gelios juridiska biroja, sakot ka viņš ir labs. Bet Sudzības.lv vietnē ir ļoti daudz sliktu atsauksmju par viņu. Sāka it ka viņi lāgā nepārzīst likumus. Vai kāds ir vērsies Gelios? Ja nē, vai vārāt ieteikt kaut kādu labu juristu, kurš varētu atbildēt uz maniem jautājumiem un aizsargāt mani no tēva māsas? Es nezinu kas īsti viņai ir prātā un kāpēc viņa ir tik uzbāzīga. Man liekas, ka viņa spēlē kaut kādu savu tumšo spēli, lai tiktu vaļā no tēva un dabūt viņa īpašumu vai arī naudu no tā īpašuma
pārdošanas. No savas puses es vienkārši gribu lai tēvs nodzīvo savas dienas savā dzīvoklī. Man nav vajadzīga viņa pensija, jo es pats strādāju. Es vienkārši gribu būt pārliecināts, ka neviens no tēva pensijas nezog. Tēva pensiju es gribu izmantot tikai un vienīgi viņa labumā (samaksāt par viņa dzīvokli, atnest viņam ēdienu, zāles, varbūt aizvest kaut kur ar taksi uz dabu). Es negaidu viņa nāvi, lai dabūtu savā īpašumā dzīvokli. Tas dzīvoklis ir ļoti mazs un tur vajag vēl ne vienu vien tūkstoti ieguldīt, lai tajā būtu

ērti dzīvot. Bet es arī negribu lai dzīvoklis tiek viņa māsai, jo man ir visi pamatojumi uzskatīt, ka viņai ir kaut kādi ļauni nodomi. Piemēram, viņa redz, ka tēvs jūtas labāk mājās, bet viņa vienalga grib nostumt viņu pansionātā. Viņa arī aizgāja pie ārstes un paprasīja izrakstīt autiņbikses, kaut gan tajā pašā laikā tēvs pats staigā uz tualeti, kad viņam ir vajadzīgs.