Aizbildnība

Aizbildnība pati par sevi mantojuma tiesības neietekmē, ja tevi interesē tas. Lai gan, manuprāt, tu runā par aizgādnību nevis aizbildnību. Tie ir dažādi jēdzieni.
Pēc likuma manto vispirms pēcteči (bērni vai mazbērni) un laulātie. Tēvs var tev kā dēlam neļaut tikt pie visas tavas mantojuma daļas vien ar testamentu vai ar uztura līgumu. Ja viņš nevienu no šiem papīriem nav parakstījis, tad vari būt puslīdz drošs, ka viss ir kārtībā (ja vien, protams, tētis īpašumus kādam neatsavina vēl pirms nāves).
Kāpēc cilvēks varētu vēlēties kļūt par aizbildni/aizgādni? Visbiežāk atbildības sajūtas dēļ, lai parūpētos. Retākos gadījumos - pabalstu vai atvieglojumu dēļ (kas gan nav lieli). Aizgādnības gadījumā iemesls var būt, lai cilvēks neizšķērdē savu mantu.

Tev kā dēlam ir pienākums rūpēties un nodrošināt tēva vajadzības ja viņš pats to nespēj. Var iesaistīt sociālo darbinieku. Bet pašam jāmeklē informācija. Pensionāru var arī noformēt kā invalīdu tas dod dažus papildus labumus, naudas izteiksmē tas gan nekas nebūs. Vari arī nebūt kā aizbildnis, bet asistents. Ja pats nespēj parūpēties par tēvu tad jāmeklē pansionāts vai jāalgo kopējs. Starp citu ir likums ka nedrīkst atstāt cilvēku bezpalīdzības stāvoklī, iestāsies kriminālatbildība. Tā kā gribi vai nē, nokārto aizbildnibu vai aizgādnību jebkurā gadījumā par tēvu būs kā dēlam jāparūpējas tev.

Pēc likuma bērns ir pirmās šķiras mantinieks, tātad priekšroka mantojuma saņemšana. Ja dodoties pie notāra apstiprini, ka esi vienīgais pirmās šķiras mantinieks un neatsakies no mantojuma, tev tas pienākas.
Tēva māsas/ brāļi ir otrās šķiras mantinieks, kas var iegūt mantojumu, ja tu atsakies.