Sveikas, piektdienas vakarā!
Saprotu, ka šis vakars ir atpūtai un izklaidei. Piektdiena. Paldies Dievam, tā nu ir klāt.
Nu jau mēnesi manas kājas katru nedēļas nogali nes uz Brasas cietumu, kurā uz 7 gadiem iesēdināts mans mīļotais vīrietis.
"Par ko?"- jūs vaicāsiet!
Protams, ka par neko. Šajā valstī tā notiek.
It kā par sievietes pavedināšanu un izmantošanu.
Es pati biju klāt, kad tas tā sauktais noziegums notika. Bijām ballītē pie mana mīļotā vīrieša brālēna. Tur bija daudz vīriešu un sieviešu. Un viena no viņām atklāti izrādīja simpātijas pret manu draugu. Man tas nepatika, protams. Vienā brīdī viņi abi pazuda. Kā vēlāk izrādījās, noticis dzimumakts. Taču ne jau mans vīrietis uz to provocēja. Sieviete darīja visu, lai viņu iegūtu. Un ir saprotams, ka vīrietim ir grūti noturēties, ja sieviete dara visu, lai savaldzinātu.
Un tad viņa vēl atļāvās izvirzīt apsūdzību. Mēs bijām šokā!
Tagad mans draugs jau trešo reizi nevainīgs ir iesēdināts cietumā! Pirmajā reizē par to, ka atļāvās aizstāvēt savu draugu pret policistiem, kuri par neko aizrādīja un draudēja aizturēt mana vīrieša draugu. Izcēlās kautiņš ar mentiem...
Otraja reizē viņš atņēma lecīgam zviedru tūristam naudu. Saprotu, ka atņemt naudu nav labi, taču motīvs bija cēls- tikai pusi atstāt sev, bet otru pusi atdot nabadzīgiem cilvēkiem. Protams, mūsu valstī šāda cēla rīcība netiek novērtēta...
No vienas puses ir ļoti grūti šādi dzīvot, bet no otras puses saprotu, ka mans varonis ir Zonā, tas dara mani lepnu. Draudzenes apskauž, ka man ir īsts vīrietis, varonis. Jā, moceklis, netaisnības upuris, bet tomēr īsts vīrietis...
Lūdzu, neņemiet ļaunā, ka šo rakstu. Vēlējos izkratīt sirdi, pastāstīt, kāda ir netaisnība. Bet tā bijis visos laikos.
Būs labi.
554
