Ikdienas aizrādīšana/ necieņa

Vecu runci nepāraudzināsi. Vai nu pieņem kā ir, vai izmet tos 10 gadus miskastē. Tikai netaisiet bērnus, arī tas, kad apkakāsies tiks iedots Tev, lai maini pamperu.
Ja Tu gribi kaut kādu risinājumu, beidz zāģēt, apsēdies un izskaidro. Ja cilvēks ir šmulis, tad nepāraudzināsi tik viegli. To krūzi paliec zem spilvena vai paņem izmet ārā, kamēr vairs nebūs trauku un dzīvosiet mierīgi.
Kliegt rupjus vārdus, tā gan ir pazemošana, disrt sūtīšana dažiem pāriem ir normāla. Bet Tava smadzeņu skalošana... Nu.... Arī nekas labs nav :)

Man šķiet, ka gandrīz visi vīrieši ir kā bērni 😀Agrāk arī kaut ko aizrādīju, bet tas viss lielākoties kā pret sienu. Tagad viss atkarīgs no mana garastāvokļa, vai nu pati nolieku vietā, vai kā qwerty123 minēja, nolieku to krūzi vietā, kur viņš to noteikti pamanīs vai tas traucēs viņam. Nav jēgas kašķēties, jo tā tikai pati sev vairāk bojāju garastāvokli.

Ak Dievs, ja man ko tādu pateiktu, tad dabūtu kārtīgi ar pannu pa galvu, un pamostoties ieraudzītu savas mantas uz grīdas kuras būtu jāsaliek čemodānā. Tāda stulba nekaunība, ka aiz sevis nevākt, vēl dirst virsū, tev liek būt apkopējai, auklei. Ar tādu tu savu godu pazaudē, diemžēl.

Ja normāla izrunāšanās nelīdz, tad paņem tos netīros traukus un ieliec gultā viņa pusē, varbūt aizdomāsies :D
Ir man draudzenes tā darījušas, ja nebija trauki novākti.. Neuzskatu, ka tev būtu aiz pieauguša vīrieša jāvāc tikai tāpēc, ka esi sieviete. :)

Florie @ 03.03.2021 22:46

Ja normāla izrunāšanās nelīdz, tad paņem tos netīros traukus un ieliec gultā viņa pusē, varbūt aizdomāsies :D
Ir man draudzenes tā darījušas, ja nebija trauki novākti.. Neuzskatu, ka tev būtu aiz pieauguša vīrieša jāvāc tikai tāpēc, ka esi sieviete. :)

laikam nākošreiz tā būs jāizdara 😁

Un uz maniem aizrādījumiem šad tad ir atbilde- ko Tu man vari aizrādīt, būtu paņēmusi pati un nolikusi vietā.

Manās attiecībās mēs nebaidamies viens otram norādīt uz neizdarītām lietām vai lietām kas jāuzlabo sadzīvē. Ja ko vajag tad vienkārši izdaram. Viens vai otrs, tam nav nozīmes. Lielākoties jāatzīst ka uzkopēja un mājas sakārtotāja esmu es, bet īpaši par to nesūdzos jo man ir savi kārtības principi, kas varbūt otram nešķiet svarīgi. Tāpēc labāk izdaru pati nekā pārdaru. Tādēļ nekādas dirst sūtīšanas vienam otra virzienā nenotiek.
Šķiet, ka problēma ir ieilgusi jo minēji ka apnicis klusēt. Tātad neteici jau pašā sākumā un viņš vienkārši pieradis. Kā risināt? Normāla saruna.

Mums ir otrādi. Puisis ir tas kurš visu izdara, aizvāc manus nenovāktos traukus, utt. Arī par to man mēdz aizrādīt. Bet es neņemu vērā , jo man nepatīk to darīt, un pēc dabas esmu slinka.

Eksperte @ 03.03.2021 22:58

Manās attiecībās mēs nebaidamies viens otram norādīt uz neizdarītām lietām vai lietām kas jāuzlabo sadzīvē. Ja ko vajag tad vienkārši izdaram. Viens vai otrs, tam nav nozīmes. Lielākoties jāatzīst ka uzkopēja un mājas sakārtotāja esmu es, bet īpaši par to nesūdzos jo man ir savi kārtības principi, kas varbūt otram nešķiet svarīgi. Tāpēc labāk izdaru pati nekā pārdaru. Tādēļ nekādas dirst sūtīšanas vienam otra virzienā nenotiek.
Šķiet, ka problēma ir ieilgusi jo minēji ka apnicis klusēt. Tātad neteici jau pašā sākumā un viņš vienkārši pieradis. Kā risināt? Normāla saruna.

laikam gan pati vainīga. Bet tas jau no saknēm, vecāki izlaiduši, novākuši, izdarījuši viņa vietā..

Digimons @ 03.03.2021 23:05

laikam gan pati vainīga. Bet tas jau no saknēm, vecāki izlaiduši, novākuši, izdarījuši viņa vietā..

Man nešķiet ka viņa slinkums ir tava nolaidība.

Esmu dzīvojusi kopā ar tādu vīrieti. Sākumā pat īsti par šo problēmu neaizdomājos, bet atlika uz pāris dienām aizbraukt, lai pēc tam atgrieztos dzīvoklī, kurš izskatījās pēc cūku kūts (bet tas pat būtu apvainojums cūkām, jo cūka, kā zināms, ir viens no tīrīgākajiem dzīvniekiem) - zem gultas nenomazgāti šķīvji ar jau piekaltušu ēdienu pie tiem, netīras zeķes uz grīdas, miskastes līdz augšai pilnas, mans dvielis pieķēpāts ar kaut kādu krāsu un vienkārši nomests vannaistabā uz grīdas. Plusā tam visam vispārējs haoss, kad katra lieta, kas ņemta, nav nolikta vietā, bet mētājas kaut kur uz galda, dīvāna vai gultas. Toreiz biju tik dusmīga, ka visas tās lietas - gan netīrās zeķes, gan šķīvjus, gan smiltis no viņa apaviem ar kuriem viņš bija izstaigājis visu dzīvokli - savācu kopā vienā kaudzē un atstāju istabas vidū un gaidīju tik ilgi, kamēr pats nesavāca. Par laimi, drīz vien izšķīrāmies. Tādi vīrieši, kuri pēc sevis neko nevar savākt, uzdzen tādu riebumu, ka tādos brīžos no sirds priecājos par to, ka dzīvoju viena. Neuzskatu pieauguša vīrieša zeķu mazgāšanu, izēsto trauku meklēšanu zem gultas vai no apaviem atstāto smilšu slaucīšanu par savu pienākumu.

Es domāju, ka tas jau nāk no bērnības, kā viņš ir audzināts. Daudzus gadus atpakaļ iepazinos ar simpātisku puisi.Tikāmies pāris mēnešus. Tomēr, visa sajūsma pazuda aizejot ciemos.Dzīvoja ar mammu. Istaba nekārtīga. Viņa mamma mums vienmēr gatavoja ēdienu. Simts reizes prasīja vai vēl kaut ko nevajag. Pat šķīvjus savāca. Es kā ciemiņš neiebildu, bet brīnījos par viņa vienaldzību. Viņa mamma norīkoja mums visādus koncertus, izrādes, pasākumus utt. Sākumā domāju, ka pats ,bet beigās atzinās. Pat dāvanu man Valentīndienā bija pirkusi viņa mamma, nevis viņš. Sāku iebilst, ka tā nevar, jāpalīdz mammai, jāmeklē darbs vai jāstudē. Es tobrīd studēju,viņš neko. Darba meklējumi vienmēr beidzās ar bezdarbu. Viss par grūtu, šis un tas nepatīk. Viņam labāk patika dzert alu(par mammas naudu) un truli spēlēt datorspēles. Pēdējais piliens bija, ka esot reiz ciemos, viņa mamma palūdza viņam iznest miskasti ,par ko saņēma naudu! Pateicu, visu ko domāju
Palikàm tikai kā paziņas. Viņš pārdzīvoja, bija plānojis ar mani redz nākotni, kāzas utt. Smieklīgi !😁 Ārprāts!Šodien, viņš vēl joprojām ir viens, nestrādā, dzīvo pie mammas,uz viņa rēķina! Ar šādu puisi es pirmo un pēdējo reizi dzīvē saskāros!

Bellatresa @ 04.03.2021 00:32

Es domāju, ka tas jau nāk no bērnības, kā viņš ir audzināts. Daudzus gadus atpakaļ iepazinos ar simpātisku puisi.Tikāmies pāris mēnešus. Tomēr, visa sajūsma pazuda aizejot ciemos.Dzīvoja ar mammu. Istaba nekārtīga. Viņa mamma mums vienmēr gatavoja ēdienu. Simts reizes prasīja vai vēl kaut ko nevajag. Pat šķīvjus savāca. Es kā ciemiņš neiebildu, bet brīnījos par viņa vienaldzību. Viņa mamma norīkoja mums visādus koncertus, izrādes, pasākumus utt. Sākumā domāju, ka pats ,bet beigās atzinās. Pat dāvanu man Valentīndienā bija pirkusi viņa mamma, nevis viņš. Sāku iebilst, ka tā nevar, jāpalīdz mammai, jāmeklē darbs vai jāstudē. Es tobrīd studēju,viņš neko. Darba meklējumi vienmēr beidzās ar bezdarbu. Viss par grūtu, šis un tas nepatīk. Viņam labāk patika dzert alu(par mammas naudu) un truli spēlēt datorspēles. Pēdējais piliens bija, ka esot reiz ciemos, viņa mamma palūdza viņam iznest miskasti ,par ko saņēma naudu! Pateicu, visu ko domāju
Palikàm tikai kā paziņas. Viņš pārdzīvoja, bija plānojis ar mani redz nākotni, kāzas utt. Smieklīgi !? Ārprāts!Šodien, viņš vēl joprojām ir viens, nestrādā, dzīvo pie mammas,uz viņa rēķina! Ar šādu puisi es pirmo un pēdējo reizi dzīvē saskāros!

*viņas rēķina

Ir tikai normāli, ja mājas kopdzīvē iesaistās abi, bet situācijas mēdz būt dažādas. Man nebūtu saprotama šāda vīrieša izgājieni, kurš neprot sevi savākt kopā un aizvākt kaut kādas lietas aiz sevis. Iespējams, tas arī atspoguļo viņa dzīvi ārpus dzīvokļa telpām un tas nebūtu man pieņemami. Neauklējies.

Miaa @ 03.03.2021 23:28

Esmu dzīvojusi kopā ar tādu vīrieti. Sākumā pat īsti par šo problēmu neaizdomājos, bet atlika uz pāris dienām aizbraukt, lai pēc tam atgrieztos dzīvoklī, kurš izskatījās pēc cūku kūts (bet tas pat būtu apvainojums cūkām, jo cūka, kā zināms, ir viens no tīrīgākajiem dzīvniekiem) - zem gultas nenomazgāti šķīvji ar jau piekaltušu ēdienu pie tiem, netīras zeķes uz grīdas, miskastes līdz augšai pilnas, mans dvielis pieķēpāts ar kaut kādu krāsu un vienkārši nomests vannaistabā uz grīdas. Plusā tam visam vispārējs haoss, kad katra lieta, kas ņemta, nav nolikta vietā, bet mētājas kaut kur uz galda, dīvāna vai gultas. Toreiz biju tik dusmīga, ka visas tās lietas - gan netīrās zeķes, gan šķīvjus, gan smiltis no viņa apaviem ar kuriem viņš bija izstaigājis visu dzīvokli - savācu kopā vienā kaudzē un atstāju istabas vidū un gaidīju tik ilgi, kamēr pats nesavāca. Par laimi, drīz vien izšķīrāmies. Tādi vīrieši, kuri pēc sevis neko nevar savākt, uzdzen tādu riebumu, ka tādos brīžos no sirds priecājos par to, ka dzīvoju viena. Neuzskatu pieauguša vīrieša zeķu mazgāšanu, izēsto trauku meklēšanu zem gultas vai no apaviem atstāto smilšu slaucīšanu par savu pienākumu.

Ārprāts, man šķiet, mums ir bijis viens un tas pats draugs. Viņam bijušas šausmīgi daudz meitenes/sievietes, tāpēc iespējamība ir tiešām liela. 😑
Vienīgais daļējais attaisnojums ir tas, ka dažiem šiem cilvēkiem, kuri vispār neredz nekārtību sev apkārt, ir depresija.
Un autores puisī es arī redzu kaut kādu depresiju, dziļu besi, apnikumu.. Parokoties dziļāk, iespējams daudz kas atklātos par jums abiem un jūsu attiecībām. Iespējams runa vispār nav par krūzi, bet par ko stipri nozīmīgāku, taču krūze ir Tavs triggeris..

Ārprāts, man šķiet, mums ir bijis viens un tas pats draugs. Viņam bijušas šausmīgi daudz meitenes/sievietes, tāpēc iespējamība ir tiešām liela. 😑

Jā, tam par kuru rakstu es, arī bijis ļoti daudz sieviešu. Attiecības arī beidzās tieši tā iemesla dēļ, ka uzzināju, ka tieku krāpta. Pēc tam, kad paziņoju, lai savāc visas savas mantas, jo no dzīvokļa, kuru kopā īrējām, grasos izvākties, šim vēl pietika nekaunība pajautāt vai tādā gadījumā viņš nevar tur atgriezties dzīvot kopā ar savu jauno draudzeni. 🤦‍♀️ Man tiešām žēl visas tās sievietes, kuras, tāpat kā es, savulaik iekrita tāda tipa lamatās.

Pāraudzināt otru cilvēku nevar, bet mainīt savus ieradumus var ikviens. Protams nav viegli, mainīt ierasto “kārtību”, bet to var. Visvairāk traucē slinkums, nevīžība un egoisms.
Kad es izgāju savā dzīvē, no vecāku gādības un kārtības (lai gan no bērnības daudz bija pašam viss jādara), patika padzīvot savā bardakā un cūkkūtī. Jo dzīvoji kā gribēju, kur pats izlemju ko un kā darīt. Tā bija savas brīvības un patstāvība izbaudīšana, par spīti visam kā biju audzināts.
Kad sāku attiecības, sāku arī mainīties. Tas nebija viegli, ar strīdiem un kašķiem, bet kopš tā esmu mainījies par 70%. Tagad pats nevaru ciest netīrus traukus, vai izmētātas drēbes vai lietas.

1) miskasti iznest virietim vajag, kad pie izejas nolikta.
2) uzkopšana ir sievietes dala, virietim nauda janes vai apkopeja jaalgo.
3)es viltigak daru, lai nebutu daudz jamazga trauki, ja palieku viens majas ilgak. 1 bloda + roltons = maz netirumu un atkritumu.

Tāpēc man vispār nepatīk dzīvot kopā ar kādu, ka kādam varētu nepatikt manas kafijas krūzes vai nesavāktās drēbes. Jā, man stāv nemazgātas krūzes, šķīvji (uzreiz pēc ēšanas vienmēr mazgāju tikai tādus traukus, kur bijis otrais ēdiens, zupa utt., citi stāv līdz man gribas vākt). Mani nereāli kaitina cilvēki, kam mūždien viss momentā jāsavāc, kas pat vēl neizdzertu krūzi rauj no rokām ārā, lai nomazgātu. Vienota izpratne par kārtību vai nekārtību noteikti ir vajadzīga kopdzīvē.

Bellatresa @ 04.03.2021 00:32

Es domāju, ka tas jau nāk no bērnības, kā viņš ir audzināts. Daudzus gadus atpakaļ iepazinos ar simpātisku puisi.Tikāmies pāris mēnešus. Tomēr, visa sajūsma pazuda aizejot ciemos.Dzīvoja ar mammu. Istaba nekārtīga. Viņa mamma mums vienmēr gatavoja ēdienu. Simts reizes prasīja vai vēl kaut ko nevajag. Pat šķīvjus savāca. Es kā ciemiņš neiebildu, bet brīnījos par viņa vienaldzību. Viņa mamma norīkoja mums visādus koncertus, izrādes, pasākumus utt. Sākumā domāju, ka pats ,bet beigās atzinās. Pat dāvanu man Valentīndienā bija pirkusi viņa mamma, nevis viņš. Sāku iebilst, ka tā nevar, jāpalīdz mammai, jāmeklē darbs vai jāstudē. Es tobrīd studēju,viņš neko. Darba meklējumi vienmēr beidzās ar bezdarbu. Viss par grūtu, šis un tas nepatīk. Viņam labāk patika dzert alu(par mammas naudu) un truli spēlēt datorspēles. Pēdējais piliens bija, ka esot reiz ciemos, viņa mamma palūdza viņam iznest miskasti ,par ko saņēma naudu! Pateicu, visu ko domāju
Palikàm tikai kā paziņas. Viņš pārdzīvoja, bija plānojis ar mani redz nākotni, kāzas utt. Smieklīgi !? Ārprāts!Šodien, viņš vēl joprojām ir viens, nestrādā, dzīvo pie mammas,uz viņa rēķina! Ar šādu puisi es pirmo un pēdējo reizi dzīvē saskāros!

ārprāts, un ko šādos gadījumos domā māte, ka tas ir Ok?? Šausmas 😀