Nevēlama grūtniecība un attiecības

Šķiries!

man pirms gadiem 5 bija savādāk,bija puisis,kopā nedzīvojām,bet regulāri tikāmies,pāris x nedēļā arī seksiņš.un tad atklāju,ka esmu stāvoklī.es gribēju bērnu,bet pusis pateica ka vai lai es taisu abortu,vai viņs mani pamet.biju šokā,bet sapratu,ka nespēju bērninu zinīcināt un nekādu nopiettnu atiecību ar tadu nebūs.šķirāmies,es dzemdēju meitiņu,grūti bija,bet nenoželoju nevienu dienu.

1) izej pastaigā un padomā - sajūti kādas ir tavas domas par bērniņu - vai to vēlies vai tomēr nē?
Ja vēlies, tad kāpēc? Ja nevēlies, kādi ir iemesli? mēģini sajust, ko tieši tu vēlies.
2) jebkurā gadījumā varbūt ir vērts parunāt ar ģimeni vai draudzeni. Ar kādu kas par šo zina un būtu atbalsts jebkuras izvēles gadījumā?
3) ja sliecies par bērniņa paturēšanu - noteikti parunājies ar vecākiem, cik viņi gatavi iesaistīties.
turies. Lai izdodas pieņemt tavu pareizo lēmumu. :)

Ja neesi gatava tad neesi. Nemoki ne sevi ne bērnu. Zinu ka mazulim nekad nevari būt gatavs bet ja tiešām lielākā tevis daļa saka ka nevēlies, tad izvēle ir skaidra.

Un nopietni iesaku palasīt, kā notiek medikamentozais, atsauksmes palasi. Ne tikai nomocīsies, vēl psihotrauma būs pēc noskatīšanās, kā embrijs izasiņo ārā. Tādu izvēlētties ieteiktu tikai tad, ja kategoriski būtu aizliegta pilnā narkoze.
Jā, mazāks risks traumēt dzemdi tjipa, nevērs dzemdes kaklu vaļā ķirurģiski un nebūs tjipa rētas dzemdē, to salasās un tad nu tik prasa medikamentozos. Pēc tam nožēlo visas kā viena, ka ķirurģisko neizvēlējās. Mūsdienu ķirurģiskie nu ļooooooooti reti ir iemesls neauglībai, pat viens procents tas nav.
Es savulaik strādaju par sanitāri ginekoloģijā, vesela varza bija, kura pēc medikamentozā brauca tāpat uz dzemdes tīrīšanu, novēmušās un līkas no krampjiem. Attiecībā uz ķirurģisko, pa 2 gadiem tikai vienu redzēju ar problēmām, bet tur pati vainīga, nebija dzērusi antibiotikas un norāva iekaisumu.
Vai paturēt bernu, Tev jāizlemj pašai, nevis japrasa forumā, forums nebaros, nedzemdēs un naudu Tev nedos.

Pirmā lieta palasot komentārus var kopumā izsecināt, ka tās kurām ir bērni iesaka paturēt( viņas saprot, kas tas ir) un tās, kas iesaka abortu- pašām bērnu nav. Varu no sevis pateikt, ka piedzimstot savam bērnam vairāk parādās empātija. Agrāk uz svešiem bērniem neizjutu to ko izjūtu tagad un domāju, ka tas ir daudziem, kad sāc just līdzi.
Otrā lieta cilvēks kā personība nobriest, attīstās pa savam. Kāds arī 30 gados var sevi meklēt un dzīvot īrētos mājokļos. Vai arī 25 gados strādāt labi apmaksātā darbā un, tad pienākot krīzei viņu pazaudēt.
Dzīve ir mainīga un tas īstais moments, kad teiktu- jā tagad ir īstais laiks bērnam un kā pēc burvju mājiena tikt pie viņa var nesanākt.
Manuprāt abortu būtu jātaisa, ja rodas kādas veselības problēmas sievietei vai bērnam,bet darīt to tāpēc, ka uz doto momentu nav darba priekš manis ir nesaprotami.
Kad manam bērnam palika 6mēneši es atradu pusslodzes darbu. No rīta vīrs strādāja, bet es strādāju pa vakariem. Ja neesiet nekādi alkoholiķi un normāli domājoši, tad visu var izdarīt.
Un visu beidzot vajadzētu jau uzreiz izsargāties, tā lai šādi nenotiktu un nebūtu nevēlama grūtniecība. Ja autorei šī ir pirmā doma ieraugot pozitīvu testu, tad ne par ko labu tas arī neliecina..skumji.

Es Tavā situācijā taisītu abortu viennozīmīgi.
Uzskatu, ka sākumā ir jānostabilizējas pašai, tikai tad par bērniem jādomā. Nepiekrītu uzskatiem,ka sievietei dzīve ir jāvelta bērniem un to radīšanai, ja nav tādas vēlmes.
Protams, ir gadījumi,kad neplānots bērns tomēr nerada nekādas problēmas, taču visbiežāk tādas rodas un iedragā arī tālāku bērna un vecāku dzīvi.
Tu tikko esi pabeigusi studijas, Tev nav darba. Tiešām nedomā par pašizaugsmi? Nevēlies veltīt laiku tikai sev un pasaules izzināšanai?
Jā, jā, daudzas teiks, ka bērns nav tam šķērslis, bet manā skatījumā ir gan. Sākumā sievietei jānobriest kā personībai, jāatrod īstais skatījums uz dzīvi un jāsprot, ko no tās vēlas.
Dotajā gadījumā autore nav spējīga par pārtraukt pat toksiskas attiecības. Ne pašcieņas, ne mugurkaula.
Bērni var arī pagaidīt.

sarmule @ 04.03.2021 12:29

Vispār zini, kas ir medikamentozais aborts? Domā, iedzersi tabletīti un embrijs izkūpēs gaisā? Tu asiņosi ar recekļiem, mocīsies sāpēs, krampjos, vemsi, būsi tuvu gīboniem vai pat noģībsi, ja paveiksies 1-2 dienas, ja, ne, vismaz pus nedēļu. Noskatīsies, kā ar asiņu recekļiem embrijs iztek no Tevis. Ja viss neiztīrīsies, tāpat brauksi uz ķiruģisko abortu.
Savukārt ķirurģiskajā abortā, aizmigsi narkozē, pēc 20 min pamodīsies un viss būs noticis, nekādu sāpju, asiņošanas utt, tikai fakts kā tāds. Dažas dienas pamērēsies asinis, profilaksei iedzersi antibiotiku un pretsāpju, viss.
Cik galvā sistām jābūt, lai izvēlētos medikamentozo.

Tad ārsti arī ir "galvā sisti", jo pie pirmās grūtniecības un maza termiņa tieši iesaka medikamentozo. Zinu pēc pieredzes, jo bija agrīns nenoticis spontānais aborts - grūtniecība apstājās, bet spontānais aborts nenotika, tāpēc bija jādodas uz slimnīcu un tur tieši ar medikamentiem veica "tīrīšanu". Sāpīgi, nepatīkami, ilgi, bet iztīrās dabiski. Ķirurģiskais tomēr ir tāda akla, mehāniska skrāpēšana un var atstāt rētas

Attiecības arī izjūk ģimenēs, kurās ir bērni 2g, 5g, 10g un vairāki - tādā gadījumā jāatsakās no bērniem? Ja ar vīrieti nesanāca?
Muļķīgi, manuprāt...

Aborts, viennozīmīgi.
Tas, ka neviena bērnu nenožēlo, ir muļķības. Zinu vairākas sievietes, kas savu bērnu mīl, bet ir teikušas, ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, viņas nedzemdētu.
Ir TIK daudz stāstu no sievietēm, kas uztaisīja abortu, jo nebija īstais laiks, tagad viņām ir gan bērni, gan laimīgas attiecības un savu abortu nenožēlo.

Nauda nebūs problēma, turklāt, ja Tev ir augstākā izglītība. Tu šobrīd vari izsūtīt kādus 5 CV dienā, uzrakstīt 20 pazīstamajiem cilvēkiem un apvaicāties personīgi, vai nav viņu darbavietās vakances vai kaut ko varbūt ir dzirdējuši? Izdomā, ko vari pārdot no labām lietām, kuras pati neizmanto - atbrīvosies vieta mājās un lietai dosi otro dzīvi. Uzraksti uz lapas, kur lieki un nevajadzīgi tērē, ko var atmest, izdomā vienu ideju, kuru kādreiz esi domājusi, kas varētu aiziet kā bizness un uzraksti vidusskolas līmeņa biznesa plānu kaut vai iesākumā. Apkopo uz lapas savas prasmes - varbūt proti šūt uz šujmašīnas vai labprāt iemācītos? Sāc šūt atlasa mājas pidžamiņas ar mežģīnēm, Siluetā tādas izķer 2 dienu laikā, galvenais smuki nobildēt. Nu tā, variantu kā pelnīt ir ļoti, ļoti daudz patiesībā.

Ieteiktu paturēt. Bērniņa nākšanu pasaulē nekad nenožēlotu, lai cik grūti no sākuma tas liktos, abortu gan visu dzīvi nožēlotu.
Finanses ir ļoti mainīgs apstāklis, šobrīd ir grūti, bet pēctam viss sakārtoties.
Parasti bērniņa pirmo dzīves gadu, izņemot īpašus gadījumus, ļoti lieli ieguldījumi nav nepieciešami, lai nodrošinātu pamatvajadzības.
Protams, šobrīd pāragri, bet, ja jums būs nepieciešams, labprāt uzdāvinātu jums lietas, mantas, drēbītes no saviem bērniņiem, ja jūs vēlēsieties un būs nepieciešams!
Lai veicas jums pieņemt pareizo lēmumu! 🙏🏻

Ja runājam par naudu, mana draudzene, kura ilgu laiku nevarēja atrast labi algotu darbu, pievērsās paralēli dažādiem gabaldarbiem, staidzināja suņus pusdienlaikā (esot kaut kāda mājaslapa, kur pieteikties, norādīt savu Rīgas rajonu un tad pie Tevis var pieteikties); viņa paralēli brīvdienās ņēma kaut kādus mazus uzkopšanas darbiņus un pa vakariem ņēmās ar Oriflame - zinu, visi tīkla mārketingi tagad ir ar pretrunīgām atsauksmēm, bet viņa darīja gudrāk - ja es pareizi atceros, viņa negāja kā tas pārdošanas menedžeris, nevāca zem sevis komandu un klientus, bet pati pieteicās kā klients, uztaisīja savu klientu čatu ar draudzenēm, radiniecēm, paziņām un lika tajā čatā foršas akcijas un kko neuzbāzīgi stāstīja, kas pašai patīk un labs, līdz ar to visas tās paziņas viņai savāca lielu pasūtījumu no katra kataloga, šīs sievietes pirka par kataloga cenām, bet viņa paturēja to atlaidi, piemēram, ja visas pasūta par 100e, tad atlaide ir piemēram 50 procenti, kuru viņa patur sev, pati daudz neieguldījās, neuzbāzās ar komandām utt, vienkārši tādā čilā vāca zem sevis pasūtījumu. Bija laikam vēl kaut kas, bet katru mēnesi ar tādiem niekiem viņa savāca papildus apmēram 400 eiro un lūk, kur ir piemērs, ka var tos ienākumus, salasīt, ja vēlas. Vēl jau vari marketplace notirgot drēbes, kuras nevelc, bet ir labā stāvoklī, smaržas, kuras Tev kāds ir dāvinājis un nepatīk, par vienu šādu mājas tīrīšanas izpārdošanu var savākt 200eiro, piemēram, un nopirkt pirmo pamperu kravu. Nu tā, pa mazumiņam.

Mākoņmaliņa @ 04.03.2021 13:36

Ja nav finanses, nav labu attiecību ar vīrieti, finansiāli jau tagad nejūtu atbalstu, tad par kādu bērnu atstāšanu var domāt?
Tagad pat cilvēkiem ir grūti atrast pilnas slodzes darbu
. Uz pusslodzi darba sludinājumi ir ļoti maz. Maza iespēja atrast pašlaik darbu ir uz pusslodzi.
Kad bērns piedzims pirmo gadu neatradīs laiku darbam, jo būs jāvelta pilnībā laikā bērnam. Tur nebūs variants 4h no vietas veikt darbu bez pārtraukumiem.

Savā ziņā jāpiekrīt. Vēlreiz pārlasīju autores tekstu - studijas ir pabeigtas vasarā. Ja vairāk kā pusgada laikā nav atrasts darbs, nuuu nezinu, kas tur labs var būt. Tas vairāk izskatās pēc vieglas dzīves meklējumiem, lai vīrietis uztur. Nav jau obligāti jāstrādā savā specialitātē, it īpaši šajos apstākļos, jebkurš darbs ir cienījamāks par dīvāna deldēšanu.

Būtu forši, ja autore padalītos ar savām sajūtām, lasot mūsu ieteikumus. Protams, nav jau spiesta lieta mums visām atbildēt, bet mani patiešām interesētu, vai viedoklis mainās, vai kaut kas no mūsu teiktā palīdzēja, uz ko sliecas domas? :)

Lēmumu pieņemsi tikai tu pati.
Tomēr, ja reiz prasi viedokļus, es noteikti bērnu paturētu. Agrāk likās, ka aborti ir pilnīgi normāla lieta (joprojām ir :) demokrātiska valsts tomēr), tomēr tagad, kad pašai ir bērns, noteikti bērnu paturētu. Man ir vairākas draudzenes/paziņas, kurām arī attiecību stāsts neizgāja tā, kā izsapņots. Bērnam neko daudz nevajag. Visu var nopirkt lietotu. Es pat teiktu, ka liela daļa lietu bērnam tiek pirktas, jo vecāki tā grib, ne pašam bērnam vajadzīgs. Ok, pamperos aiziet nauda, bet nav arī tik traki, ja sapērkas uz labāk atlaidēm. Nekautrēties lūgt palīdzību radiniekiem vai draugiem. Ja zini, ka kādam ir bērniņš, prasi, vai nav palikušas drēbītes, ko varētu uzdāvināt vai par mazām naudiņām pārdot. Vairākas paziņas savus mazulīšus audzina vienas. Labāk tā, nekā palikt toksiskās attiecībās. Prasi palīdzību radiniekiem. Tā kā tev ir pats sākums, ietu aši meklēt darbu. Nav nevienam jāsaka, ka esi stāvoklī. Vēderu varēs sākt redzēt ap 5.mēnesi(man tā bija). Un tāpat varēs vēl noslēpt, ja gribēsies. Es arī uzzināju, ka esmu stāvoklī, kamēr biju bezdarbnieks. Aizskrēju meklēt darbu un diezgan ilgi noslēpu. Pa to laiku jau 'uzkačāsi' sev jebkādu pabalstu. Par bērnu dārzu - Rīgā nedabūsi pašvaldības uzreiz, bet lauku reģionos noteikti (pat īstenībā pierīgā var atrast). Ja tomēr paliec Rīgā, paralēli meklētu aukles darbu, pieskatot savu bērnu un vēl kādu citu. Kad bērns augs lielāks, vajadzības arī augs, bet nu tev pašai tak arī būs ar laiku kāda izaugsme, nebūsi jau mūžīgais students. ā un no veča piedzīsi alimentus, nafig tādu!

Ja nav finanses, nav labu attiecību ar vīrieti, finansiāli jau tagad nejūtu atbalstu, tad par kādu bērnu atstāšanu var domāt?
Tagad pat cilvēkiem ir grūti atrast pilnas slodzes darbu
. Uz pusslodzi darba sludinājumi ir ļoti maz. Maza iespēja atrast pašlaik darbu ir uz pusslodzi.
Kad bērns piedzims pirmo gadu neatradīs laiku darbam, jo būs jāvelta pilnībā laikā bērnam. Tur nebūs variants 4h no vietas veikt darbu bez pārtraukumiem.

Pirmkārt ieklausies sevī. Vai tiešām tu gribi bērnu? Vai nebūsi tā māte, kas pēc tam vaino bērnu pie tā, ka nevar tusēties? Bērns ir personība par, ko jārūpējas un jāmīl.
Otrkārt arī jaieklausās tēva viedoklī- izrunājiet vai varēsiet parūpēties. Kā viņš rīkotos ja kļūtu par tēvu? Pajautā viņam.
Vai ir atbalsta personas, kas kaut cik bet pa reizei varētu palīdzēt?
Plus tu rakstīju ka turpmākos 2 gadus tāpat dzīvosi pa mājām. Tas būtu pat izdevīgāk.
Bērnam sākumā tiešām nevajag miljonus, ja vien tu nevēlies visu pilnīgi jaunu un ja tev pašai sanāk barot.
Kopdavilkums ir tāds, ka tev ir jārunā un jāsaprot ko īsti vēlies. Lai pēc tam nav pārmetumi sev, draugam vai tam pašam bērniņam.

Par medikamentozo abortu vienkārši ir dzirdēts, ka tas ir nekaitīgāks. Vismaz tāda informācija klejo, ka pēc medikamentozā pēc tam vari palikt stāvoklī uz nebēdu, savukārt pēc ķirurģiskā ir liela iespēja, ka pie bērniem tikt vairs nevarēs. Arī šis jāņem ar lielu kritikas devu, varbūt tas ir reklāmu iespaidā vai vienkārši baumas un mīts, pašai nav bijusi vajadzība to detalizēti izpētīt, vienkārši tāda informācija ir apritē, domāju, ka tas arī ir iemesls, kāpēc sievietes šo variantu izvēlas.

Vispār zini, kas ir medikamentozais aborts? Domā, iedzersi tabletīti un embrijs izkūpēs gaisā? Tu asiņosi ar recekļiem, mocīsies sāpēs, krampjos, vemsi, būsi tuvu gīboniem vai pat noģībsi, ja paveiksies 1-2 dienas, ja, ne, vismaz pus nedēļu. Noskatīsies, kā ar asiņu recekļiem embrijs iztek no Tevis. Ja viss neiztīrīsies, tāpat brauksi uz ķiruģisko abortu.
Savukārt ķirurģiskajā abortā, aizmigsi narkozē, pēc 20 min pamodīsies un viss būs noticis, nekādu sāpju, asiņošanas utt, tikai fakts kā tāds. Dažas dienas pamērēsies asinis, profilaksei iedzersi antibiotiku un pretsāpju, viss.
Cik galvā sistām jābūt, lai izvēlētos medikamentozo.