Pārvākties uz citu valsti

Zinu vietējos, kas ir degrandanti un neko negrib dzīvē. Un zinu ārzemnieku Latvijā, kas atbrauca kā students, iedzīvojās, ieguva diplomu, saņem labu algu, nopirka mašīnu, jaunā projekta dzīvokli un ir veiksminieks. Ja cilvēks bez Lv valodas atbraucot uz Latviju spēja ar centību izvirzīties un sākt dzīvot labāk nekā vietējie, tad kāds ir arguments? Tas vienkārši parāda, ka cilvēks ir gudrs un smagi strādāja.

Viss ir ļoti individuāli. Atkarīgs no tā ko vēlies un ko vari sasniegt. Ir valstis kur ir vēl sliktāk kā Latvijā. Jā, mums te mazās algas. Bet neviens neliedz mācīties. Ir iespējams braukt arī pieredzes apmaiņas programmās ir ERASMUS. Mums kā eiropiešiem izglītība ir lētāka. Ir valstis Eiropā kur vispār mācības ir par brīvu eiropiešiem. Ir valstis kur ir labākā pabalstu sistēma. Ir vecāki ar smagi slimiem bērniem un viņi brauc dzīvot uz citu valsti jo tur ir lielāks atbalsts. Kaut vai reti sastopamā ģenētiskā saslimšana kad cilvēkam ir olbaltumvielu nepanesamība. Stāvoklis kad pie jebkurām olbaltumvielām organisms noārda smadzeņu šūnas. Ir vajadzīga speciāla pārtika uz visu mūžu. Citur to apmaksā, pie mums tikai līdz 18 gadiem. Ir ārzemnieki kuri saka ka pie mums ir mazāka birokrātija pie uzņēmumu atvēršanas. Ir valstis kur lai atvērtu biznesu jāmaksā nodokļi jau pirms vispār uzņēmums sāk strādāt. Katrā valstī ir savi plusi un mīnusi. Norvēģijā ir lieliski apstākļi cilvēkiem ar dzirdes problēmām. Citas iespējas pielāgot darba apstākļus. Pie mums nav pat datorprogrammas pieejamas latviešu valodā kas no runātā teksta pārvērš rakstītā. Manuprāt uz citu valsti pārcelties ir vērts ja domā tur dzīvot ilgtermiņa. Nevis pastrādāt par minimālo lauku darbus, dzīvot trakākos apstākļos kā studenti kojās un ēst pašu lētāko un neejot izklaidēties un pēc tam iekrāto Latvijā notriekt ballītēs vai vienkārši dzīvojot un esot Latvijā nestrādāt kā tas bieži notiek.

Paldies visiem, kas ir iesaistījušies šajā diskusijā, ir atbildes, kas lika aizdomāties un tāds bija arī mans mērķis - apdomāt no dažādākām perspektīvēm.
Man no sirds ir prieks, ka ir cilvēki, kuri ir laimīgi, apmierināti un droši par savu nākotni šeit. Es arī esmu gribējusi tā justies, bet, dēļ mūsu pieredzes šeit, šī sajūta nav. Tiešām priecīgi par dzīvošanu šeit esam vasarā, ja ir atvaļinājums un nav jāraugās uz to, kas notiek apkārt.
Ja par mūsu situāciju, tad tas nav tikai dēļ naudas. Esam pieauguši, izglītoti, savu stabilitāti nostiprinājuši cilvēki ar maziem bērniem, ienākumus pandēmija ir ietekmējusi, tomēr ne tik ļoti, lai tas būtu pamatarguments lēmumam aizbraukt, drīzāk tas ir faktors, kas to veicina, jo šī ideja tika celta galdā arī pirms pandēmijas. Latvijā esot, mums ir sajūta, ka te ir liela stagnācija, ļoti vāja attīstība un nestabila drošība par nākotni.
Par šeit esošiem cilvēkiem runājot, tas patiesībā arī ir viens ļoti nozīmīgs faktors, jo, piemēram, atgriežoties pēc ilgstošas viesošanās kādā citā valstī, vienmēr jūtu to negatīvo cilvēkos šeit, bet ikdienā pie tā ātri pierod un nav vairs tas kontrasts, tomēr starp šeit esošām paziņām un draugiem ikdienā eksistē tā sajūta, ka cenšas konkurēt, salīdzina un galu galā, ja ir kāds prieciņš vai panākums, tad dalīties ar nevienu negribas, jo nevienu jau tas īsti neiepriecina.
Šī ir mana pieredze un cilvēki, ar kuriem man ir bijusi saskarsme, tas ir veidojis manu viedokli un uztveri, es neaicinu nevienu saprast vai oponēt, jo šo tāpat neviens neizmainīs, bet lūdzu padalīties ar savu pieredzi, kas ir ar mani absolūti nesaistīta, ja tāda ir, lai man būtu iespēja paraudzīties tālāk par savu “pasauli”.

Nedomāju ka pie mums viss ir slikti. Ir studenti kas izvēlas studēt tieši Latvijā. Piemēram kāds no Eiropas izvēlas mācīties krievu valodu. Un cilvēki izvēlas Daugavpili jo dzīve lētāka, var atrast dzīves vietu kur nav jābrauc uz universitāti ar metro no sazin kurienes vismaz stundu jo tuvāk dzīvesvieta maksā ļoti dārgi. Un ikdienā ir dzirdama krievu valoda. Jā, nu mums vietējiem tas nav labi, jo te taču Latvija, bet nu ir kā ir. Ja ir vēlme braukt projām tad tas pamatīgi jāizvērtē vai tiešām ir vērts braukt projām īpaši šobrīd kad pandēmija ir skārusi visas valstis. Un jārēķinās ka bez iekrājumiem vismaz tuvākajam laikam uz citu valsti īpaši ja ir bērni nav vērts braukt ja vien darba vieta nav jau aizrunāta un pat tad nav garantijas ka neatlaiž jau pēc nedēļas.

Par šeit esošiem cilvēkiem runājot, tas patiesībā arī ir viens ļoti nozīmīgs faktors, jo, piemēram, atgriežoties pēc ilgstošas viesošanās kādā citā valstī, vienmēr jūtu to negatīvo cilvēkos šeit, bet ikdienā pie tā ātri pierod un nav vairs tas kontrasts, tomēr starp šeit esošām paziņām un draugiem ikdienā eksistē tā sajūta, ka cenšas konkurēt, salīdzina un galu galā, ja ir kāds prieciņš vai panākums, tad dalīties ar nevienu negribas, jo nevienu jau tas īsti neiepriecina.

Tev ir viesa perspektīva. Konkurence ir cilvēces neatņemama sastāvdaļa.