Kad vēl aktīvi randiņojos, man bija līdzīga situācija. Kā sākam ar puisi tuvāk iepazīties, draudzēties, tā viņš vienā brīdī pārstāj ar mani komunicēt, pēc pāris mēnešiem, pus gada atkal uzrodas tā, it kā nekas nebūtu noticis un tā ne vienu reizi vien. Visu laiku pa galvu mutuļojās domas, kāpēc tā? Kad jau biju attiecībās un atkal tie paši tipiņi pievērsa uzmanību, konkrēti pajautāju. Izrādās, ka viņiem visiem uz to laiku bija "draudzenes" un kā viņi sastrīdās vai izšķirās, tā meklē mani, jo es nekad neatsaku papļāpāt (jāteic, ka nekas vairāk nebija). Stuli, protams, bet tagad zinu, ka tādiem vairs otru iespēju nedotu. Tajā laikā arī domāju, ka esmu sasodīti garlaicīga, neinteresanta, taču tagad saprotu, ka nebija vērts.