Taupīga otrā pusīte

Viņš nav mājās sēdetāja tips, gadījumā? Jo, ja ir, tad jau skaidrs kāpēc tā. Es arī labprātāk sēžu mājās. Man nepatīk lielas izrādīšanās, tusiņi, restorāni, utt. Mājas ir mans safe space un mājas esmu iekārtojusi tā, ka man tur patīkami atrasties.

Manam vīrietim vispār nekad nekur nevajag, viņš pat nav taupīgs vai skops, viņu vienkārši neinteresē, mājās esot vislabāk.
Tad nu es noliku viņu fakta priekšā, ka mēs 4x gadā kaut kur brauksim, un mēs braucam. Tiesa, braukt uz kaut kādu viesnīcu vai brīvdienu namu tikai, lai paliktu tur, mani arī neinteresē. Bet mums pašiem ir māja ar pirti un kublu, varbūt mana attieksme būtu citāda, ja dzīvotu dzīvoklī.

Rezervācijas un jau sarunātos plānus, protams, atcelt nav smuki, bet, jā, man šķiet, ka atzīmēt svētkus mājās ir normāli. Svētkus taču pavadi ar cilvēku, vieta tādā ziņā ir diezgan nesvarīga. Es gadadienu varētu arī atzīmēt, sēžot ar puisi mašīnā, dzerot tēju no termosa, kaut kur Ķīšezera krastā, galvenais, lai viņš ir blakus.
Mums ir arī diezgan lieli kopēji mērķi, kuru dēļ nedaudz pietaupām naudu uz tām pašām viesnīcām, viesu namiem un restorāniem, bet tajā pašā laikā, baudām dzīvi, ceļojam, dāvinām dārgākas dāvanas. Godīgi sakot, arī braukt kaut kur, tikai, lai paliktu uz nakti viesu namā, mūs arī īpaši neinteresē, ja vieta ir īpaša, piemēram, Skudriņas stikla namiņš vai kas tamlīdzīgs, protams, ir savādāk, bet, tur varam aizbraukt jebkurā brīvdienā, svētkus nevajag.

Manā ģimenē lielākā daļa svētku tiešām tiek atzīmēti mājās. Tas nav finanšu dēļ, vienkārši mājas ir mājas - pierasta, omulīga atmosfēra bez svešiem cilvēkiem apkārt. Mums tā patīk. Tur nav nekā normāla vai nenormāla, vienkārši katram savs - vienam patīk svinēt nozīmīgus datumus mājas apstākļos, citam izbraukt kaut kur. Gaumes jautājums.

Varbūt skaties uz to no citas puses. Viņam nav vajadzīgas ne greznas viesnīcas, ne kas cits, bet viņam svarīgākais ir tas, ka esat abi kopā. :)

Mājās sēdētāji esam mēs abi pēc būtības, bet man svarīgs ir saturīgi kopā pavadīts laiks. Esam vasarās palikuši teltīs, braukuši uz pastaigu takām utmldz. Ziemā gluži telti necels. Tāpēc vēlējos meža namiņu vai numuriņu viesnīcā, kur ir vanna vai kubls, par cik mums vanna nav mājās.
Ziemassvētkus, Jauno gadu utmldz. arī ar ģimeni svinam mājās, tas gadu no gadiem tā iegājies, bet šoreiz jautājums tieši par svētkiem, kurus pāris pavada divatā. Mēs mājas tik pat kā nepametam, tagad Covid laikā vēl jo vairāk. Tāpēc man vismaz svētkos prasās pamest ierastās ikdienas telpas, jo mājās atrodos 24/7 (darbs arī no mājām). Līdz ar to es riņķoju pa mūsu divistabu dzīvokli, atbildu par uzkopšanu, brokastīm, vakariņām un man vienkārši gribās svētkos uz vienu nakti būt prom un izbaudīt, relaksēties un nesatraukties ne par ko :))

Hmm, galējībās jau nevajag iet, rīkot biežas aktivitātes vai pretēji - nedarīt/nebraukt vispār nekur. Man liekas, ka Jums arī vajadzētu par šo parunāt, līdzīgi kā to izdarija motherofdragons, ka ir nolikts 4x gadā kaut ko ieplānot. Lai ir kompromiss.

Nomaini draugu ar kuru tev saskanēs. Izskatās ka svētkus vajag tev ne viņam. Es arī nesaprotu kāpēc jātērē 100 eiro viesnīcai. Jā varbūt tavi ienākumi ir vismaz virs tūkstoša eiro mēnesī un vari to atļauties. Bet ņemot vērā situāciju pasaulē te ir darbs un te vairs nav. Būs briesmīga krīze. Pie tam nebūs valstis kur aizbraukt kā iepriekšējā krīzē. Jo situācija ir briesmīga visur. Daudzas valstīs ieguva ienākumus pateicoties tūrismam un ēdināšanai. Tagad viss apstājies. Labi varbūt tava vēlme apmesties viesnīcai atbalsta viesnīcas biznesu, bet jādomā arī uz priekšu par sevi. Ietaupiti 100 eiro tas ir labi. Aprunājies ar draugu varbūt viņš nemaz negrib neko svinēt. Galvenais ka esat kopā. Svētki izdaiļo ikdienu, bet ja bez svētkiem tādiem kā tev gribas rodas vēlme čīkstet forumā tiešām domā par drauga maiņu.

Es gan domāju tāpat kā tu! Ziemassvētkus, Jauno gadu, dzimšanas dienas - (parasti) mājās ar tuviniekiem, draugu, draugiem, bet Valentīndienā gan mēs abi gribam kaut kur izbraukt. Gada dienu šogad atzīmējām mājās, bet parasti aizejam uz kādu kafejnīcu vai arī aizbraucam kaut kur. Man tā nešķiet kā izrādīšanās vai naudas izmešana, bet gan kā forši pavadīts laiks, tāds mazais izbrauciens un izrāviens no ikdienas dzīves! Šogad draugs nesaka, kur vedīs mani, bet es esmu nepacietīga un nevaru sagaidīt 😄😄

Es arī domāju, ka jums jāatrod kompromiss! Domāju, ka viņam arī beigās patiks pavadītais laiks, it īpaši, ja būs vanna vai kubls 😅😏

Hmm, galējībās jau nevajag iet, rīkot biežas aktivitātes vai pretēji - nedarīt/nebraukt vispār nekur. Man liekas, ka Jums arī vajadzētu par šo parunāt, līdzīgi kā to izdarija motherofdragons, ka ir nolikts 4x gadā kaut ko ieplānot. Lai ir kompromiss.

Piekrītu! +++
Es noteikti tā ilgi nevarētu dzīvot, ja otra pusīte būtu mājās sēdētājs un uzskatītu, ka visas manas idejas par to, kā kopā pavadīt laiku, ir nekam nederīgas, jo mājās ir vislabāk. Ir forši vienu, otru, trešo reizi pasvinēt mājās, bet, ja tā jau kļūst par rutīnu un visi svētki tiek svinēti mājās tikai tāpēc, ka otrs taupa naudu vai vienkārši negrib neko citu kā sēdēt mājās, tad es ticu, ka tas sāk piegriezties. Attiecībām būtu jābalstās uz abpusēju sapratni un kompromisiem. Vienu reizi pasvin mājās, citu reizi - ārpus tām. Ja cilvēki to var atļauties, tad neredzu problēmu. Te jau drīzāk problēma ir tajā, ka nevis nevar, bet negrib. Tas, manuprāt, šajā situācijā ir tīrs egoisms no vīrieša puses - viņam neko nevajag, tātad draudzenei jāpielāgojas. Uzskatu, ka tas nav pareizi, ka vienam visu laiku jāpiekāpjas otram.

Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs 😁

Atcelt rezervāciju nav smuki. Jā, viņš var būt mājās sēdētājs, bet redz viņš tavu vēlmi kaut kur aizbraukt neņem vērā. Piekrītu, ka visā šīs karantīnas laikā var sajukt prātā sēžot mājās. Viņam būtu jāpiekāpjas un jāļauj tev izvēlēties ko darīt.

Runājot par Valentindienām un gadadienām, mēs abi nesaskatām jēgu tādas dienas svinēt vai ko dāvināt. Kā viņš saka - “sieviete ir jāmīl katru dienu ,arī puķes ir jādāvina vairākas x gadā bez iemesla, nevis tikai Valentīndienā. “ Ok, pirmajā gadā 14.februārī viņš man sagādāja dāvanu, bet tas bija tikai dēļ tā, ka abi vēl nebijām atklājuši savu nostāju par šiem “svētkiem”.
Dzimšanas dienas, vārda dienas, u.c.vienmēr pavadām mājas, ar kūku , pilnu galdu ar uzkodām, šampanieti. Šīs dienas nekad netiek laistas garām.
Var jau kaut kur aizbraukt un padarīt dienu īpašāku, bet bez tā arī var iztikt.
Tavam vīrietim jau nu būtu jāatrod vēlme kaut šajos svētkos izbraukt kur , ja Tu to tik ļoti vēlies un vēl pie tam , ja pirms tam bija jau sarunāts. Nav smuki .

Pa lielam gandrīz visus svētkus atzīmējam mājās, it sevišķi šobrīd, kad ir covids.
Protams, ja ir luste abiem, tad labprāt dodamies ārpus mājas kaut kur - ceļojums, SPa viesnīca vai vienkārši izbrauciens pie dabas kādā foršā kempingā divatā.
Taupīt kaut kam, kaut kad... Nu nezinu. Dzīvojam tak vienreiz! Tu nezini kas būs pēc minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneša vai gada. Ir jādzīvo tagad. Draugs nesmuki izrīkojās.

Pirmkārt, Tev par šo sāpi ir jārunà ar savu draugu. Pavisam tieši un atklāti, jo ar vīriešiem ir jārunā tieši un konkrēti.
Esmu esmu par to, ka iespēju robežās ir jāizraujas no mājas, ikdienas rutīnas. Dzīve ātri paiet un vecumā var nākties nožēlot, ka visu jaunību pavadīja tikai un vienīgi strādājot, sēžot mājās. Vecumā vairs nebūs tādas enerģijas un iespējas, darīt to, ko varēja spēka gados. Mērķi, karjera, plāni ir svarīgi, bet tie var aprauties jebkurā brīdī. Galejības nāk par skādi. Mēs nezinām, cik ilgi katrs dzīvosim. Godīgi, nevaram! Slimības, nelaimes ir uz katra stūra. Tad nožēla, ka varēja otru mīlēt vairāk, kopā vairāk pavadīt laiku utt. Tad vairs materiàlām lietàm vairs nav nozīmes, bet atmiņas mums neviens nevar atņemt. Nauda te nāk un iet. Tie paši gudrie prāti,kuri visu mūžu velta karjerai, vecumā atzīst, ka tāpat vēl jāmācās, jo prātam robežu nav.
Var pavadīt laiku bez dārgām ekstrām, bet, ja ir īpaši svētki, tos ir vērts arī īpašāk atzīmēt, lai ir,ko atcerēties! Dāvanas var būt mazas, galvenais - kopā pavadīt laiku divatā!

Jerrybean @ 05.02.2021 16:51

Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs ?

Precīzi 🖒

Taupīt kaut kam, kaut kad... Nu nezinu. Dzīvojam tak vienreiz! Tu nezini kas būs pēc minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneša vai gada. Ir jādzīvo tagad. Draugs nesmuki izrīkojās.

Tieši tā! Dzīve ir tik īsa... Un šis trakais laiks, kurā tagad dzīvojam, vēl vairāk pierādījis to, ka ir jābauda katrs mirklis kopā ar mīļajiem cilvēkiem un jādzīvo tagadnei. Nesmuki, ka no sākuma vīrietis piekrita, ka viss tiks saplānots un rezervēts, bet pēdējā brīdī attapās, ka 100eur ir par daudz. Ne jau pēdējā brīdī viņu nostādīja fakta priekšā, ka, lūk, tagad rezervēsim viesnīcu. Cilvēks zināja, ka tas tiks darīts un zināja, cik tas izmaksās, bet neko neteica līdz pat pēdējam brīdim. Es pilnībā saprotu, ka tēmas autorei sāp sirds.

Mocheato @ 05.02.2021 17:46

Pa lielam gandrīz visus svētkus atzīmējam mājās, it sevišķi šobrīd, kad ir covids.
Protams, ja ir luste abiem, tad labprāt dodamies ārpus mājas kaut kur - ceļojums, SPa viesnīca vai vienkārši izbrauciens pie dabas kādā foršā kempingā divatā.
Taupīt kaut kam, kaut kad... Nu nezinu. Dzīvojam tak vienreiz! Tu nezini kas būs pēc minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneša vai gada. Ir jādzīvo tagad. Draugs nesmuki izrīkojās.

Taisni tā. Es arī nesaprotu tādu dzīvesveidu ar domu ''dzīvošu pēc tam.'' Kad tad īsti? Man šķiet, ka nekas nemainās arī tad, kad kāds no mērķiem ir sasniegts. Tāda ir vienkārši cilvēka daba. Bet neuzskatu, ka Tev būtu no tā jācieš. Kaut kā caur komunikāciju noteikti var ko sabīdīt, lai abiem ir labi!

Jāsaprot viņa reālā motivācija nekur negribēt braukt. Ja motivācija tiešām ir "atliktās dzīves" sindroms, tad ar to var cīnīties ar dažādiem argumentiem, un pat ar psihologu.
Diemžēl pārsvarā labākie dzīves gadi ir tieši jaunībā, un ja nebaudīt dzīvi jaunībā, tad vecumā nemaz nemācēs to darīt. Vecumā tieši vairāk gribās gulēt tikai savā gultā un nepielāgoties nekādiem apstākļiem.
Autore arī šķiet super jauka, pat pārāk jauka, ja maniem plāniem mēģinātu "uzmest" pāris dienas iepriekš, jo kundziņš pēkšņi uzdomāja ka 100 eur esot pārāk daudz (tiesa, nezinu, kāda ir jūsu finansiālā situācija, bet es studiju gados nevarēju atļauties normāli paēst, bet tāpat ceļoju), es mētātu liesmas un uguņus, nevis ietu rotāt māju. Un iemestu ar tiem 100 eur, lai aizrijas.
Vienalga, ko citi domā un dara, kā citi svin svētkus, ir nozīme tikai tam, kā tu jūties un kas tev nepieciešams, lai justos labi. Un otrai pusīte vajadzētu domāt ne tikai par savu, bet arī par tavu labsajūtu.