Uz jautājumu par to, kad ir īstais vecums veidot ģimeni, nav tādas vienas pareizās atbildes. Kāds būs gatavs jau 18 gadu vecumā, kāds - 50 gadu vecumā, vēl kāds - nekad. Un tas ir normāli. Nevajag domāt par to, ko dara citi un akli sekot tam, ka, redz, citiem tajā vecumā jau ir ģimene, tāpēc arī tev par to jāsāk domāt. Katram savs laiks.
Par to nevainību... Būšu līdz riebumam atklāta, bet, jā, tas būtu tas faktors, kas mani atbaidītu, jo mani vispār nesaista kautrīgi, nedroši, par sevi nepārliecināti un kompleksu mākti vīrieši. Ja vēl bonusā tam visam nāk nevainība un 0 pieredze attiecībās ar pretējo dzimumu, tad es, kā sieviete, kurai pagātnē bijušas gan ilgaicīgas attiecības, gan īslaicīgi romāni, negribētu būt tā, kura atņem nevainību 30 gadus vecam, pieaugušam vīrietim. Labā ziņa ir tā, ka, kā redzams komentāros, ir sievietes, kuras šajā vecumā arī vēl ir nevainīgas un kuras līdz ar to neatraidītu tādu pašu vīrieti.
Ja par pašu tēmu, tad man izklausās, ka vispirms, pirms domāt par nevainības zaudēšanu, vajag sakārtot galvu, strādāt ar saviem kompleksiem, celt pašapziņu un strādāt ar sevi. Nevainības zaudēšana neko neatrisinās, jo man izklausās, ka problēmas sakne ir ne jau nevainības faktā, bet zemajā pašvērtējumā un kompleksos, kuri traucē dzīvot. Tagad Covid plosās, bet, ja Covid nebūtu, es tādam cilvēkam ieteiktu sakravāt mugursomu un uz kādu laiku aizlidot uz citu pasaules malu, atpūtināt prātu un vienkārši atslēgties no domām, kuras tagad neliek mieru.