Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

par ģimenes locekļu attiecībām

 
Reitings 234
Reģ: 16.08.2017
Kā Jūs nospraužat robežas attiecībās, te nav runa par partneri, bet gan par vecākiem, vecvecākiem, māsām, brāļiem?
Tā nu ir sanācis, ka nenovilktu robežu rezultātā, paļaujoties citu velmēm vai iegribām, mēs tomēr sāpinam sevi. Kad vairs to nevēlamies darīt, mēs sprāgstam. Kā tas notika ar mani.
Situācijas ir daudzas - man nav vissiltākās attiecības ar māsu, jo viņa ir pilnīgi savādāka, cits cilvēku tips, kā arī bieži aizskaroša, nu tā, ka dažreiz liekas neadekvāta. Viņa vēlās tikties, zvanīt, runāt principā par neko, bet man vispār nav sajūtas, ka vēlētos, un vai nu tas ir radies, jo viņa ir rupja bieži vien pret mani...Ja pasaku, ka nevēlos tad protams, vienmēr seko šīs frāzes "nu pareizi," " kā parasti." Pēc kurām man diemžēl galīg nav velme runāt.
Ome, kurai vienmēr ir slikti. Tā pa īstam pat neuzprasot man, kā iet, pēc sarunas jūtu, ka viņai nekad nav arī īsti interesējis.. ir viņa, viņas problēmas. Viņa var piezvanīt, histēriskā balsī bļaut cik viņai ir slikti, ka "drīz dziedāsiet pie kapa dziesmas." "Bērniem būs kauns, jo viņi nav cienījuši savu mammu un neuzklausa." Es uzklausu viņas sāpi vienīgā, iesaku ko darīt, bet viņa paliek vēl lielāks upuris, bet mana nervu sistēma vairs to nevar izturēt. Tad sāk pārmest, ka "es gribu, lai man zvani divreiz nedēļā," bet ziniet, es nevēlos, man ir smagi klausīties šos stāstus, šīs žēlabas vai arī sarunas, kuras tiek maltas nepārtraukti. Man viņas ir žēl, ka nav savu dzīvi nodzīvojusi tā, kā vēlējās, bet es nespēju arī izmainīt.
Mamma ir vēl viens upuris, kura runā tikai par naudu, lai gan visas savas velmes apmierina un principā naudu tērē sev. Mūžīgā ubadze un otra lieta, viss sāp, viss ir slikti. Izsakās, ka nekur nav bijusi, ka neviens viņu neved... Bet man jau liekas, ka lielākā daļa cilvēku vai nu apzinās savas finanses un nekur nebrauc vai krāj. Nu ir jau tādi, kas ņem kredītu, ko es nevēlos komentēt. Vai arī vēl ir raksturīga žēlošanās par partneri un diezgan tādā pusaudžu līmenī. Šajos visos stāstos nav ne miņas no patīkamā, no laimes par sevi un ar sevi.
Diemžēl es palieku šobrīd tā, kas čīkst. Es mēģinu saprast, ka visas problēmas es nespēšu atrisināt. Es vēlos iemācīties ļoti pieklājīgi šīm sūdzībām atbildēt, bet vairs nespēju. Tas atņem man spēku, enerģiju, velmi vispār runāties ar ģimeni. Tas skan tik traki.
Mums katram ir problēmas, mums katram sāp kaut kas, tieši tāpēc mēs meklējam palīdzību pie speciālistiem, mēs varam pateikt, cik mums ir slikti, bet ne jau katrā sarunā uzkraut visu negatīvo citiem vai tam, kas klausās. Man nav raksturīgs "pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā."
28.01.2021 19:22 |
 
Reitings 870
Reģ: 27.07.2020
Man manas intereses stāv pār viņu. Simple as that.
28.01.2021 20:27 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Arī man ir ļoti toksiska ģimene. Esmu gājusi cauri visam tam, kam ej cauri tu. Līdz vienā brīdī sapratu, ka man nav jāvelta savs laiks un enerģija citu problēmās, lai gan viņi negrib pat palīdzēt paši sev. Jautāsi ko es dariju lai uzlabotu situāciju? Es vienkārši pārtraucu komunikāciju. Baigi brutāli skan, bet tad kad sāk apnikt visi tie mūžīgie dzīves upuri, kuriem mistiskā kārtā visa pasaule kaut ko ir parādā, tad vienkāršāk ir nogriezt kontaktu un viss. Tas rezultējies tajā, ka man nav ģimenes saietu, ka man komunikācija ir tikai ar mazāko brāli, kurā es redzu potenciālu un dodu padomus ja nepieciešams. Visi pārējie tika jau pirms daudziem gadiem izgriezti no mana apļa. Nulle komunikācijas. Taču nu man ir garantēts sirdsmiers, es varu brīvi elpot un darīt visu ko vēlos bez kaut kāda nosodījuma vai atbildības, jo "tu taču esi meita, māsa, māsīca" utt.
28.01.2021 20:31 |
 
Patīk
Reitings 1739
Reģ: 24.05.2019
Es vienkārši nolieku klausuli, ja man sāk p**t prātu. Pati tad nezvanu nedēļām. Sāku spoguļot attieksmi, piemēram, ja mamma žēlojas par naudu, arī saku, cik man grūti, kādos mīnusos esmu, jo nopirku kārtējās kurpes par 200 eur, vai ka man pietrūkst naudas, lai aizbrauktu uz Bali.
Robežas nekad nav par vēlu nospraust. Omei var teikt - jā, pierakstu jau dziesmas, kuras dziedāt pie tava kapa, gribi nodziedāšu? Kādas krāsas zārku gribi? Vai mirstamās drēbes jau noliki? Māsa ja sāk apvainoties, saki arī to pašu, ko viņa - "nu protams, neko citu no tevis nevarēja gaidīt" utt. Viņas dusmosies, jo redzēt, ka manipulēšana nav izdevusies. Ja tevi lamā, saki - jā, es tāda esmu, nu jā.
28.01.2021 20:51 |
 
Reitings 50
Reģ: 23.05.2016
Samazini kontaktu ar šiem cilvēkiem. Zvans omei reizi mēnesī vai divos ir normāli. Divas reizes nedēļā jau skan tā ,itkā tu būtu mazs bērns un tev nebūtu savas dzīves. Tev ir sava dzīve ,kurā TU izlem pati ,nevis ome vai mamma.
Ar māsu runā stingrāk. Ja sāk kaut ko runāt pa tukšo - tu pajautā " Kā es tev varu tur palīdzēt?" Vai pasaki ,ka tev šobrīd ir svarīgākas lietas , ko darīt.
28.01.2021 21:13 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Cepums Tev par pacietību. Es jau sen būtu nogriezusi kontaktus.
28.01.2021 21:16 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Mani kaitina cilvēki, kas nespēj savākt sevi kopā, tādēļ ar vienu tuvu radinieku kontaki ir pārtraukti. Vienreiz pāris mēnešos sazinos pieklājības pēc, kamēr nav pārkāpts pāri robežai.
28.01.2021 21:17 |
 
Reitings 1914
Reģ: 28.04.2019
Izvairies no negativitates
28.01.2021 23:12 |
 
Reitings 1379
Reģ: 19.05.2016
Vienīgie cilvēki no ģimenes, ar kuriem es komunicēju ir māsa un viens brālēns. Es neesmu kaut kāda emociju miskaste un/vai banka, lai man būtu jāpacieš nepatīkama komunikācija tikai tāpēc, ka "asinis" un es esmu pietiekami riebīgs cilvēks, lai to tiešā tekstā arī pateiktu.
11.02.2021 18:26 |
 
Reitings 206
Reģ: 18.08.2015
Man laikam ir paveicies ar ğimeni. Man ir labas attiecības ar visiem, reizēm besī tikai vecākā māsa, bet mēs, pārējie cenšamies vienkārši būt klātesoši, īpaši neaudzināt viņu, jo viņai tiešām viss pa lielam notiek es atvainojos... "kā caur dirsu" un nekādas nepamatotas čīkstēšanas nav. Ar otru māsu sazvanos ik pārdienas. Mums ir liela vecuma starpība, viņa pieskatīja mani, kad biju maza, jo mamma daudz strādāja un turpina rūpēties joprojām. Kad viņa iepazinās ar savu vīru, arī ar viņu izveidojās sirsnīgas attiecības. Vienmēr biju gaidīta viņu mājās, vienmēr par mani apjautājās, vienmēr iestājās un bija gatavi aizstāvēt. Teiktu, ka viņas vīrs man ir kā vecākais brālis. Par viņu bērniem uztraucos tuvu vai kā par savējiem. Kad dzīvoju tuvāk, gandrīz katru brīvo dienu pavadījām kopā, biju liels palīgs māsai. Ar mammu kopš nedzīvojam kopā man ir ļoti labas attiecības, taču ar viņu es pa lielam pārrunāju tikai problēmas, kas skar manas studijas vai darbu. Viņa mums ir ļoti sirsnīga, bet vienmēr jau zinu, ka dzirdēšu "nu ja, nu skaidrs, būs jau labi" tāpēc vairāk stāstu un vaicāju pēc padoma māsai, draudzenēm vai savam mīļotajam vīrietim nekā mammai. Ar tēti man nav nekādu īpašo attiecību.. mūsu ğimenes galva drīzāk vienmēr bijusi mamma, ar tēti telefoniski mūsu sarunas vienmēr sastāv no jautājumiem "kā iet? Vai visi veseli? Ko dariet?" Bet protams, aizbraucot ciemos vienmēr viņi ir ļoti sirsnīgi. Man ir arī neaprakstāmi sirsnīgas attiecības ar drauga vecākiem. Ar viņa mammu telefoniski nesazvanamies, reizēm tikai aprunājamies īsziņās, bet laikam tāpēc, ka abas baidamies viena otru iztraucēt, bet vasarā, kad drīkstējām mazliet brīvāk pulcēties... mēs pārrunājām gandrīz vai katru mazāko sīkumiņu, kurš noticis. Arī ar viņa māsu, brāli ir tādas humora pilnas, siltas attiecības. No vecvecākiem man diemžēl ir vairs tikai vectēvs, bet arī kad varēja tikties, man ar viņu nebija par ko runāt. Biju pusaudze, kad nomira abas manas vecāsmammas... lai arī viena vienmēr runāja tādas pašas muļķības, ka viņa grib tikt apglabāta tajos kapos, viņai gribētos tādu zārku... es laikam labāk būtu ar mieru paklausīties šādu monologu 5 minūtes, ja tikai man būtu iespēja ar viņām sazvanīties. Es Tev iesaku vienkārši izrunāt visu ar tuvajiem, jo lai vai kā Tev to negribētos atzīt- vecvecāki, vecāki un arī māsa nebūs mūžīga. Piemēram.. mana vecmamma ar savu māsu bija sastrīdējušās par nieku un nebija tikušās vairāk nekā 20 gadus. Māsa atbrauca uz bērēm un viss, ko viņa varēja darīt bija raudāt un pārmest sev, jo saprata, cik tas bija muļķīgi- gadiem ignorēt vienai otru. Tāpēc viss, ko es Tev varu ieteikt- lai nu kāda būtu Tava ğimene- mēğini šo visu izrunāt, mēğini bloķēt negatīvismu, kas vērsts Tavā virzienā, maini tēmas.. atbildi tā, lai pašām apnīk sūkstīties, bet uzturi kaut mazākos kontaktus, jo neviena tuvāka par ğimeni mums nav.
11.02.2021 19:55 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 3681
Reģ: 31.10.2010
Gandrīz nulle kontakts man ir tikai ar māsu, bet tas tā bijis no bērnības. Nepatīkam mēs viena otrai un viss, ja absolūti nepieciešams, tad komunicējam, bet citādāk man sava dzīve, viņai sava.
Ar pārējiem viss +/- saprotamies, ar kādu vairāk, ar kādu mazāk, bet tādu izteiktu činkstētāju manā ģimenē, par laimi, nav.
11.02.2021 20:06 |
 
Reitings 352
Reģ: 03.05.2019
Te nu ir divi varianti. Vieglākais, pārtraukt kontaktus, varbūt pat nomainīt telefona numuru. Otrs variants ir kad bibliotēkas būs vaļā paņemt pašpalīdzības grāmatas par manipulācu. Palasi un sapratīsi kā ar visiem runāt ko atbildēt uz vienu vai otru frāzi. Vecmammai droši vari pateikt kad viņa runā par kapu tēmu kā jau iepriekš ieteica par zārka krāsu, dziesmu izvēli. Ja viņa runā par miršanu tad tu arī runā. Ar māsu esi atklāta, pasaki visu ko domā. Arī ar mammu jārunā atklāti, pajautā vai viņai ir kaut kas ko tev teikt bez naudas problēmām. Man arī ģimenē ir toksiskas attiecības. Un es nevēlos vairs ne ar vienu kontaktēties. To kādas ir attiecības tev pret saviem ģimenes locekļiem zini tikai tu pati. Tikai tu pati vari ar savu rīcību ietekmēt to kā pret tevi izturas. Bet dažreiz vienīgais kas atliek ir pārtraukt kontaktus. Pagājušajā gadā nomira mana vecmamma. Un man viņas nepietrūkst. Man ir vienalga, un pat mazliet prieks ka viņas vairs nav. Jo nu bija traki. Drausmīgi, bet man bērēs bija garlaicīgi, un dziļi vienalga ka viņas vairs nav. Cerams ka tavā gadījumā ģimenē ir vēl kaut kādas dzīvās jūtas, jo manā pieredzē vienīgais ko gribu un arī daru, vairs ne ar vienu nerunāju un ciemos nebraucu. Es tur jūtos slikti, bet tā ir mana pieredze. Cerams ka pārtraucot manipulāciju tavas attiecības ar ģimeni uzlabosies.
11.02.2021 22:01 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits