Sveikas!
Šis ir stāsts par to, ka arī visskaistākā sapņa piepildījumam ir sava mazā ēnas puse. Kaut neliela, bet ir.
Kopš manā sievietes organismā padsmitnieces gados sāka aktivizēties hormoni, vienmēr biju sapņojusi par romantisku mīlas stāstu ar galantu mūziķi. Un mans sapnis piepildījās. Universitātes pēdējā kursā iepazinos ar augstas klases pianistu, kurš spēlēja klasiskās mūzikas koncertos un citos ļoti augsta līmeņa muzikālos projektos, tai skaitā starptautiskos.
Pienāca mūsu mīlas stāsta lielā dienā- romantiskas vakariņas viņa mūzikas studijā. Tā bija viņa iniciatīva, un viņš visu bija sagatavojis perfekti.
Pats tērpies smalkā uzvalkā, sasukātiem matiem, laka kurpēs, es - vakarkleitā ar dekoltē. Gaisā virmo patīkama parfīma smarža, telpa izgaismota romantiski viegli sarkanā nokrāsā. Šampanietis, vakariņas divatā pie galda ar baltu galdautu. Baudījām Kanādas Black Angus antrekota steika sendviču, krāsnī ceptu Pirenejas piena jēra grozu. Desertā lipīgā apelsīnu, polentas un mandeļu kūka. Tas viss- lieliskā itāļu Gaja Ca`Marcanda Promis Bolgheri vīna pavadījumā.
Vīrietis bija parūpējies arī par vakara kulmināciju- man veltītu personalizētu Bēthovena skaņdarba izteiksmīgu pašrocīgu atskaņošanu uz savām profesionālajām klavierēm. Vērojot viņa maigo, plastisko pirkstu kustības un mīmiku, kas veltīta tikai man, es lēnām zaudēju prātu.
Jau pēc neilga brīža mēs ļāvām mūsu kājām mūs nest vēja ātrumā uz lielo, aromatizēto gultu, kurā jau bija izkaisītas rožlapiņas. Viss, lai es justos paradīzē.
Tā bija mūsu pirmā reize. Pēs kaislīgiem skūpstiem mēs rāvām viens otram nost drēbes un organizējāmies 69 pozai, kuru jau bijām apsprieduši pie vakariņu galda pikantā sarunā.
Un tad es sapratu, ka īstā vakara kulminācija ir pienākusi tikai tagad. Vai jums kādreiz kāds ir pielicis pie deguna ožamo spirtu? Brīdī, kad gar manām acīm pāris centimetru attālumā noskrēja sniegbaltais vīrieša kailais dibens un sārtais sēklinieku maisiņš, manā degunā iecirtās ass noturēta urīna un fekālija aromāta mikslis. Tajā brīdī manu galvu momentāli pameta patīkamais vīna reibumiņš, jutos kā restartēta, kā pamodusies pie Centrālstacijas miskastes pēc fantastiskākā sapņa...
Vakars bija beidzies uz minora nots ...
Kā jūs rīkotos un vērtētu šādu situāciju? Vai turpinātu romantisko vakaru? Saceltu vētru un lasītu morāli? Varbūt kāds cits variants?
554
