Vai ne...Kritiski ieteiktu apskatīties,cik procentuāli daudziem ir tas atbalsts un iespēja zvanīt brāļiem/māsām jebkurā nakts stundā.Lielākoties tā ir bērnībā/jaunībā samocītas attiecības un pieaugot,tik cik inteliģence ļauj,pieklājīgas attiecības.Ja ir bērni,tad pavērojiet savus radus-visi turas kopā un uzspiež viens otru,līdz mazie izaug un tad arī brāļi un māsas beidz tikties.Man ir milzīga saime,bet tuvākas man ir pat māsīcas vai draudzenes,vīram arī draugi ne asinsradinieki,tāpēc dzemdējiet bērnus tikai un vienīgi sev,jo ja jūs paši būsiet tuvi saviem bērniem,nevis cerēsiet ka kāds jūsu vietā viņus izklaidēs un auklēs(vecākie bērni) tad nekāds tukšums viņiem nebūs.Agrāk jā,bija laiki kad cilvēki dzîvoja viens no otra kilometriem,bet tagad tik daudz opciju bērniem socializēties un tikties,nu nevajag bērnudārzu mājās,lai it kā iedotu vienu,bet liegtu visu ko nevar nodrošināt tam bērnu baram.Sorī,bet tie fanātiskie ,,gribu 4 bērnus jo pati biju viena,gribu lielu saimi" man uzreiz atsit vecākus un gribas kliegt AR VIENU TIECIET GALĀ.Bērni nav lēmums kuru jāpieņem balstoties uz ilūzijām vai emocijām jo no jūsu miesas izaugs pavisam citādi cilvēki,kuri visticamāk jūsu ilūziju ne tikai neturpinās un nepiepildīs,bet vēl noliegs un protestēs pret to.