Kā nolēmāt par labu trešajam mazulim?

tieši esmu trešā gaidībās,pirmie bija dvīnīši,bet ne no tagadējā vīra(precīzāk ar viņu bioloģisko tēvu nekad neesam bijuši pāris) un nolēmàm,ka gribam un varam atļauties arī kopīgu

sla @ 16.01.2021 16:15

Planēta nav pārapdzīvota. Gribi teikt, Latvija ir pārapdzīvota? Latvieši ir izmirstošā tauta

Iesaku iečekot publiski pieejamos statistikas datus. Tā latviešu "izmiršana" ir pavisam minimāla, un ar tik minimālu samazinājumu latvieši faktiski neizmirs nekad. Samazinājums ir daudz mazāks nekā vairuma Eiropas valstu pamatnācijām. 2014.-2016.g. latvieši pat piedzima vairāk nekā nomira. Vecuma grupā no 0-4 gadu latvieši ir jau ap 80%, kas ir pēdējo vismaz 100 gadu laikā lielākais latviešu īpatsvars starp jaundzimušajiem Latvijā. Rīgā un tās apkārtnē, kā arī daļā no citām pilsētām jeb teritorijā, kurā dzīvo liela daļa Latvijas iedzīvotāju, jau gadiem ilgi trūkst vietu latviešu bērnudārzos.
Cita lieta, ka Latvijā strauji samazinās austrumslāvu minoritāte.

elinjuksvi @ 03.05.2022 09:29

tieši esmu trešā gaidībās,pirmie bija dvīnīši,bet ne no tagadējā vīra(precīzāk ar viņu bioloģisko tēvu nekad neesam bijuši pāris) un nolēmàm,ka gribam un varam atļauties arī kopīgu

Sanāk ka bioloģiskais tēvs maksā alimentus dubultā?

Aldis15 @ 03.05.2022 11:51

Sanāk ka bioloģiskais tēvs maksā alimentus dubultā?

jā,bet neko vairāk arī par bērniem zinàt negrib.un nevajag arī,esmu laimīgi kopā ar vīr.kas mīl mani(un es viņu)un abus mazos,kā savējos.un tagad gaidām kopīgo.❤

Aldis15, A kas tevi izbrīna un liek uzdot jautājumus? Tēvam jāmaksā par abiem bērniem, logiski. Vienam vecākam pilnīgi visu uzgrūst diez vai ir likumīgi :D

Es arī stipri padomātu,vai jau esošajiem bērniem ir nodrošināts viss,ko bērns,kurš pats nelūdza,lai viņu dzemdētu,ir pelnījis.Vai pietiek laika un finanšu investēt izglītībā,vai pietiek laika abus apčubināt,uzklausīt,vai neskan bieži ,,pagaidi vai ej paspēlējies/pieskati brāli/māsu".Pati nāku no lielas ģimenes un tas tieši bija iemesls,kāpēc sev tādu nevēlos.Arī mani vecāki bija safantazējušies par lielu,laimīgu saimi,kas realitātē bija naudas skaitīšana un bērniem,bērnu pieskatīšana.Savukārt māsīcas un brālēni,kas bija vienīgie,tika gan izceļoties,gan vecāki vadāja pa pulciņiem,palīdzēja mācībās un attiecības kopumā bija cieņpilnas un jaukas.Mums tikai strīdi,bardaks,strādāšana un nemitīgs personiskās telpas trūkums.Naivi domāt,ka laimīga ģimene ir skaitlī.Brāļi un māsas savā starpā var arī nedraudzēties un ja vecākiem nav laika katram individuāli,diezgan besīga tā dzīve,jo bērnība ir vienīgais laiks dzīvē,kad Tev nebūtu jājūtas vainīgam par to,ka vari baudīt 100% uzmanību.Tur jau tie traumētie un toksiskie pieagušie izaug-vietā,kur Tu esi mazs pieagušais nevis bērns,jo vecāki domā tikai par sevi,ko noraksta aiz-,,lai bērniem nav vientuļi."Nav vairs laiki kad bērnam jābūt pateicīgam par to vien ka viņam kāds devis dzīvību.Vajag dzemdēt izsverot,vai bērnam būs normāli pamati.Ja visu to varat nodrošināt,un nedzenaties pēc egoistiska ,,man vajag lielu ģimeni",tad uz priekšu

Santa1992 @ 03.05.2022 14:22

Aldis15, A kas tevi izbrīna un liek uzdot jautājumus? Tēvam jāmaksā par abiem bērniem, logiski. Vienam vecākam pilnīgi visu uzgrūst diez vai ir likumīgi :D

man žēl tā nabaga tēva, iemērca galu un še tev jackpots x2

Aldis15 @ 03.05.2022 16:09

man žēl tā nabaga tēva, iemērca galu un še tev jackpots x2

Liekoties gultā ir jābūt sapratnei par sekām,ka var arī iestāties grūtniecība,jo neviena izsargāšanās metodei nav 100% garantija.
Un atbildīgi par to ir abi,gan vīrietis,gan sieviete.

Man ir tikkai viena meitiņa peciņa,kad piedzima sākumā domāju ka vēlēšos vel bērniņus nākotnē,nu vismaz 2,3 lai būtu forši. Laikam ejot,es sapratu cik patiesībā tas ir grūti visādos aspektos un nolēmu ka man vairs nebūs neviens mazulītis. Meitiņa izauga un priecājos par savu lēmumu. Bet es vienmēr esmu domājusi ,par to kāpēc sievietes grib daudz bērniņus?!! Kas ir tā maģija kapec gribas? Tīri manas domas,ceru nevienu neaizvainot. :)

Aldis15 @ 03.05.2022 16:09

man žēl tā nabaga tēva, iemērca galu un še tev jackpots x2

pats ļoti gribēja bez gumijas un es biju pietiekami dumja piekrist.kad atklājās ka esmu stāvoklī,pateica ja izlemšu saglabāt-respektēs un alimentus maksās,bet neko vairāk.bet es nespēju viņus nogalināt,tobrīd gan nezināju ka divi.tā īsumā

Daudzām bērnkopība ir kā rezerves variants,ja neaizrauj darbs vai liekas,ka dzīvē kaut kas trūkst,ka attiecības attālinājušās un liekas,ka mazulis atkal visus apvienos lielā ģimenē.Protams,ir arī veiksmes stāsti,bet ļoti bieži tiešām tā arī ir,ka bērni viens otru pieskata,pulciņu nav jo nav laika nočekot vai eksperimentēt,kas bērniem patīk,naudas nav,paraugs,ko nozīmē cieņpilnas pieagušo attiecības arī nav jo ja Tu nepalaid bērnus pašplūsmā,pasaki lūdzu,kur tur ir laiks divatā?Nedod Dievs vēl īrētās mājvietās,ar kredītu pilnu pakaļu.Kad man vecāki teica,ka esmu nepateicīga,jo viņi deva man dzīvību,brāļus un māsas, lai es nejustos vientuļa,es tā arī atbildēju,ka man bija brāļi un māsas,ar kuriem es kāvos,bet es nekā nevarētu būt vientuļa,ja man būtu VECĀKI,kuru man nebija,jo daudzbērnu ģimenē vienmēr kāds ir apdalīts.Man bija dzīvība,bet nebija bērnības, jo naudas nebija,visu laiku bija jāstrādā un viss jādala uz 6.Nabadzība nav nekas nosodāms,bet tad nevajag vairoties un dzemdēt ar domu,ka gan jau tie sīkie paši izsitīsies.Lielākā cemme protams ir tieši par to,ka vecāki uzskatīja,ka tas ir pašsaprotami,ka mums ir jābūt ,,pateicīgiem",par brāļiem un māsām.Sorī bet ne es,ne Tavi bērni,ne mani bērni,mums nav lūguši nākt šajā pasaulē.Es varbūt esmu nepateicīga,bet pirms Tu esi savu nākošo piedzemdējusi,atceries,ka Tu esi pieagušais un Tu izvēlies laist vēl vienu bērnu pasaulē.Arī es varbūt labāk būtu jutusies,ja piedzimtu ģimenē kurā man spētu dot 100%,nevis 20%,jo man tak ir liela ģimene.Fuck that,nafig man to lielo ģimeni nevajadzēja,kura tāpat nekad nebija harmoniska un nekas no mums labs nav sanācis,jo vecāki neielika pamatus.Ja negribi dzemdēt vēl vienu tik pat īdzīgu un piktu pieagušo,lūdzu apdomā,vai spēsi dot visu kas man trūka.Nu nevar būt ka visi 3 bērni Tev būs pateicīgas un mierīgas Dieva dāvaniņas😂

Anetei ir liela taisnība, bet nesaki par sevi un saviem brāļiem un māsām tā, ka nekas no jums labs nav sanācis. Tā noteikti nav :)

nu nē nē,neprārptotiet.Mans mērķis bija ieviest realitāti,bet protams,es mīlu gan savus vecākus,gan brāļus un māsas,lai kā mums visiem nav gājis.Un tas jau ir pats trakākais,ka bērni vienmēr mīlēs savu ģimeni,lai kādā vidē nebūtu audzis,bet ja man godīgi jāsaka,tad jā.Žēl man brāļu,ka viņiem aizvien nav savu mājvietu,jo vecāki nevarēja palīdzēt finansiāli un brāļi dzīvo sievas vecāku gadātā(kaut vai kredītu nodrošinātā) mājā.Žēl man māsu,ka palikušas dzimtajā miestā,jo vecāki neiedziļinājas izglītībā un godīgi sakot,satiekot uzreiz var just,ka cilvēks ne uz teātri bijis,ne hobiju atradis(kas ir iemesls kāpēc uz pulciņiem jāved!!!!!)Sevis man nav žēl,jo es pagadījos skaistāka(😂) un apprecējos ar labu vīru,BET skatos uz vecāko brāli un domāju-nu bāc.Būtu Tu vienīgais....Visu to minimumu,ko izdalīja mums,ja ieguldītu vienā,cilvēks nebūtu dzemdēts vienām vienīgām problēmām.Vecāki būtu varējuši gan studiju gadus nodrošināt baudāmākus,gan startu ielikt vieglākai dzīvei,mazbērnus kādā ceļojumā aizvest.Fakts,ka teju visi vecāki ar vidējiem ienākumiem vienam bērnam var to nodrošināt,bet 3-diezin vai.Tad lūdzu,lūdzu pažēlojiet jūs savus bērnus.nu lai nav meitenēm jau skolas laikā nauda jāpelna un puiši var sievām kāzas izmaksāt.Ja bērni jau pieteikušies,šaubu nav,bet ja ir izvēle,nu realistiski padomājiet,kas jums trūka un vai dubultā varat to nodrošināt saviem bērniem.

Es biju vienīgais bērns, tāpēc baigais egoists/aprēķinātājs - man galvenais lai man labi.
Tāpēc nevēlos bērnus lai nebūtu jāziedo sava brīvība/bezatbildība/finanses.

Jā Aldi,un Tu varbūt domā,ka tās ir sliktas īpašibas,bet diezgan droši,ka mūsdienu pasaulē Tev dzīvot ir vieglāk,nekā tiem,kurus sadzemdē ,,vienu otram" un kuriem no dzimšanas māca dalīties ar visu,pat tad,kad pretī neko nesaņemsi,ziedot sevi citiem,aizmirst,ka katrs esam individuāls un varam dzīvot tā,kā vēlamies.Diemžēl,mūsdienās bērni nav vajadzīgi ne vecākiem,kuri dzemdē tikai lai aizpildītu savus tukšumus un cer,ka bērni ienesīs laimi,ne vecvecākiem,kuriem beidzot ir atļauts dzīvot un strādāt,ne sabiedrībai,kurai negribas dīlot ar scēnām un haosu.Bērnus vajag tikai tad,kad uz viņiem mīlīgi un viegli skatīties.Kāds teiks,ka briesmīga pasaule,bet es teikšu,ka melnā darba strādnieku paaudze izzūd,nav vajadzīga kvantitāte,kas aizvērs acis un vnk nodzīvos dzīvi,lai būtu ērti citiem.Kvalitāte-izglītoti,mīlēti un pašpietiekami cilvēki,kuri apzinās paši savas vajadzības un spēj pieņemt savus lēmumus.Un jo vairāk tādu savāktu cilvēku būs,kas arī attiecības veido nevis tāpēc,ka vieni nevar,bet negrib-lieliski.Ticu,ka Tu Aldi,varbūt neskrien lai palīdzētu visiem pēc kārtas,bet arī pats esi pietiekoši spēcīgs,lai pats ar visu tiktu galā un negaidītu,ka citi Tevi izručīs un ar tieši tādu pašu sievieti blakus,attiecībās neviens neko neziedo bet nejūtas aizvainots,jo kad vīrs saka,ka ies uz basketbolu,sieva priecīgi skrien uz tenisu vai gleznošanu.Saviem bērniem novēlu tieši šo modeli,nevis no ģimenes rāmja ielelkt nākošajā-random satikta cilvēka izdomātā.Ar laiku arī 2 tādiem ,,egoistiem" var atrasties loģiski argumenti,kāpēc bērns konkrētā laikā ir vēlams un bērns saņems visu,kas nepieciešams ja arī nē,tad uz pasaules dzīvos par 2 laimīgiem pieagušajiem vairāk nevis +1-kuram vienkārši jāsaka paldies,ka sabiedrības spiediena dēļ ticis dzemdēts,bet neviens neuzņemas par to atbildību.Brutāli atmetu emocijas,jo jā jā bērni ir dzīves lielākā laime BET paskatieties uz Kiviču Lieni un pasakiet,ka tiem 4 bērniem ir jābūt laimīgiem par ,,iespēju"...

Kādreiz šķita, ka man būs trīs bērni, bet nu vairs neesmu par to droša. Ir viens 2,5 gadīgs un šajā brīdī gribas kādus gadiņus veltīt laiku arī sev, partnerim.. Ja kādreiz runājām , ka otro varētu, kad pirmajam būs ap 3 gadiem, tad tagad saprotam, ka ne ātrāk par kādiem 7. 😀
Redzēsim kā dzīvē iegrozīsies, bet pagaidām šķiet, ka dažus gadus otrais nebūs. Šķiet, ka varētu pēc pāris vienu vai divus, bet tad jau tajā brīdī jutīs. Bet kaut kur zemapziņā ir manas mammas atmiņas - kad minēju par trešo brālīti/māsiņu , tad viņa teica nē, nē, bet pēc dažiem gadiem man atzina, ka tomēr nožēlo vajadzēja. Pagaidām man ir sajūta, ka tomēr gribētos pēc laika vēl kādu.
Es domāju par jebkuru bērniņu tu jūti vai ir īstais brīdis un, protams, ir jāapdomā arī racionāli - vai būs laiks un līdzekļi ko veltīt, jo tomēr gribas, lai izaug laimīgi bērniņi.

Ja Tava mamma nožēlo ka nav trešā,tad būs/ir labākā ome.Tās kurām savu gana un nespēj pat 50 gados atjēgties,izdarīs visu,bet ne pieskatīs kad viņi super mazi.Vismaz mana,kurai 18 bija pirmais un 45 pēdējais,uzreiz visiem pateica,ka aukle nebūs bet visiem pie viņas jābrauc,savukārt vīra mamma kurai viens bērns,neuzbāzīgi palīdz ar pilnīgi visu,tomēr tā kā ,,nepazuda"savos bērnos,dzīvo arī savu dzīvi un ļauj mums elpot.Tā ka es aizvien palieku pie tā ka ar bērniem mazāk ir vairāk.😂🔥Tiik daudz sadrukāju,ko pati autore izlēma?😂

cutiecutie @ 18.01.2021 20:56

Man vēl nav neviens bērniņš, bet es skaidri zinu, ka gribu 3! ? pati uzaugu bez brāļiem un māsām, viena pati. Tagad pieaugusi paskatos uz sev apkārtējiem cilvēkiem, kur visiem ir brāļi vai māsas un jūtos vientuļi, jo man nav tādu cilvēku, kuriem sirdi izkratīt un nakts stundā zvanīt, zinot, ka viņi man palīdzēs. :)

Tas ka cilvēkam ir māsas un brāļi vēl nenozīmē, ka viņiem būs baigi labās attiecības savā starpā..
Beizi arī ir konkurence sava starpā... 😉 Nevar spriest pēc viena modeļa..

Cilvēkam ar (HSP) noteikti pēc šādas bērnības ir emocionālās traumas palikušas... Kas ietekmē turpmākās attiecības...

cassandra @ 17.01.2021 12:30

Man šobrīd ir 2 bērniņi. Bet sirdī jau sen esmu nolēmusi un nobriedusi par labu arī trešajam bērniņam :) Vīrs arī atbalsta. Jāpagaida tikai, kad mazākais mazliet paaugsies. Patiesībā gribu visus 4 bērnus, ja būs lemts :) Vienmēr esmu gribējusi lielu ģimeni, lielu saimi. Un arī pašiem bērniem būs labi, ka ir brāļi un māsas, tas jau vienmēr būs atbalsts dzīvē.

Cik muļķīgi ir paļauties uz citu cilvēku pieredzi, ka būs kaut kāds atbalsts dzīvē..no māsām un brāļiem.. .Tas neko negarantē.... Var būt arī problēmas....