Varbūt šādas domas ir nedaudz naivas, bet jau no pusaudžu gadiem (tagad man 26) esmu meklējusi sievietes, kas manos ieskatos pārstāv sievietes ideālu, un mēģinājusi viņām līdzināties. Runa nav par izskatu, bet par raksturu. Visas, ko atradu bija no 60'ajiem, 70'ajiem gadiem, 20.gs. pirmās puses, vai senākiem gadsimtiem.
Nesen par šo tēmu aizdomājos atkal. Joprojām nezinu nevienu mūsdienu sievieti, kas manās acīs pārstāvētu šādu ideālu. Piebildīšu, ka reliģiska neesmu, konservatīva arī nē.
Vai esmu vienīgā, kurai šķiet, ka laika gaitā sievietes ir kaut ko zaudējušas?
Varbūt sievietes no tiem laikiem ir vieglāk idealizēt, jo par viņām ir pieejams mazāk informācijas, un tomēr... Kad es skatos intervijas, kas ir pieejamas - šīs sievietes uzvedas citādāk nekā sievietes mūsdienās. Viņās ir kaut kas, kas uzreiz liek viņas respektēt. Mūsdienās neviens (arī vīrieši, un starp citu visi šie novērojumi attiecas arī uz vīriešiem) manī šādu reakciju neizraisa. Šķiet, ka cilvēki ir kļuvuši muļķīgāki, seklāki. Pašcieņu ir aizstājis narcisisms.
Un otrs jautājums - vai jums arī ir šādi ideāli? Un ja jā - kas?
Vai jums šķiet, ka mūsdienās sievietēm ir pieejams daudz šādu ''role-models'', ko ņemt par piemēru un iemācīties kaut ko labu?