Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Gaidīts bērns vai nē?

 
Reitings 940
Reģ: 06.01.2021
Tikko no vienas diskusijas iedvesmojos. Atceros kā man stāstīja cik ļoti mani tēvs nevēlējās, biju trešais bērns..bet māte pār vārītēm teica - paturēsim bērnu un viss!! Un ka ir šobrīd? Esmu mīļākais un lolotākais bērns ģimene( par kuru māte uztraucas visvairāk) kā jau jaunākie bērni.
Bet kā ir bijis ar jums? Ko jums vecāki ir teikuši?
Zinu ir daudziem bijušas nelāgas situācijas, kad vecāki tā arī pasaka, cik nevajadzīgs esi, bet domāju šeit ir daudz veiksmīgāku stāstu. 🙂
Es personīgi savam bērnam nekad neteiktu vai viņš bija gaidīts vai nē. Mīlestība paliek viena. 🙂
08.01.2021 21:50 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 3720
Reģ: 31.10.2010
Nekad neesmu vecākiem to jautājusi un arī viņi man šajā sakarā neko nav teikuši. Esmu vienmēr augusi gādībā un mīlestībā, lai kā tur arī nebūtu.
Man šķiet dīvaini un nepareizi bērnam pateikt, ka viņš bija nevēlams un negaidīts. Pat ja tā patiešām bija, bērnam tas nav jāzina.
08.01.2021 21:56 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Mana mamma stāstija, ka biju jau gandrīz uz TĀ galda, bet pēdējā brīdī pārdomāja. Viņai tolaik bija tikko 18.gadu palicis un bija pavisam viena, bet beigās kkā izkūlās, stāstija, ka bija pat veikusi fiktīvu laulību ar kādu krievu, lai tas varētu dzīvot LV. Toreiz viņa samaksāja 1000 un arī tādēļ, lai pabarotu mani.
Bērnība arī bija riktīgs shithole, tagad, kad esmu pati patstāvīga ir krietni labāka dzīve.
08.01.2021 22:03 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Minelūše @ 08.01.2021 21:56
Nekad neesmu vecākiem to jautājusi un arī viņi man šajā sakarā neko nav teikuši. Esmu vienmēr augusi gādībā un mīlestībā, lai kā tur arī nebūtu.
Man šķiet dīvaini un nepareizi bērnam pateikt, ka viņš bija nevēlams un negaidīts. Pat ja tā patiešām bija, bērnam tas nav jāzina.

Var visādi likties, bet apstākļi, cilvēki ir tik dažādi, ka tas nav ietekmējams. Toties priecājos par labiem un atbildīgiem vecākiem :)
08.01.2021 22:04 |
 
Reitings 199
Reģ: 24.05.2016
Es ģimene piedzimu pēdējais un mani līdz 12 gadiem tēvs saukāja pa kļūdu, kad man palika 18 dzirdēju ka tēvam saka ka beidzot kļūda aiztisies. Tātad mamma arī teica ka esmu kļūda, bet tikai bija noklusejusi.
Protams dodoties prom no dzīvokļa es viņiem atriebos, kaimiņš nelegāli tirgoja ieročus, es nopirku USP ar klusinātāju, nazi, virves.
Viena vakarā pie tējas viņiem piemetu miega zāles, tad kad viņi aizmiga es abus divus sasēju pagrabā, kas viņi atmodas sāku izpildīt misiju, par atriebību tēvam nogriezu dzimumlocekli un pateicu ka tie kas taisa kļūdas, loceklis nav vajadzīgs, tad abiem diviem nogriezu visus roku pirkstus lai mokas. Beigās finālā ar es USP viņus sašāvu kājas un aizlaidos prom.
Kopš tās dienas neesmu ar viņiem ticies, tikai dažreiz Ziemassvētkos un dzimšanas dienā sazvanamies un apsveicam viens otru.
08.01.2021 22:41 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Es esmu pierādījuma bērns ārstiem, kas teica, ka mana māte centusies pati atbrīvoties no iepriekšējās grūtniecības, lai gan iestājās spontānais aborts, jo apgalvoja, ka otrreiz paliekot stāvoklī viens no mums aizietu bojā dēl bijušā un tādēļ stāvoklī nedrīkst palikt. Nu tā nu es piedzimu, māte arī dzīva. Taču varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ mums komunikācijas nav. Tam seko vēl miljons citu iemeslu, bet ieskicēju atbildi uz jautājumu. Nenožēloju, ka māte man to reiz izstāstīja. Tagad saprotu daudz labāk daudzas viņas rīcības attiecībā pret mani.
08.01.2021 22:45 |
 
Reitings 199
Reģ: 24.05.2016
Eksperte @ 08.01.2021 22:45
Es esmu pierādījuma bērns ārstiem, kas teica, ka mana māte centusies pati atbrīvoties no iepriekšējās grūtniecības, lai gan iestājās spontānais aborts, jo apgalvoja, ka otrreiz paliekot stāvoklī viens no mums aizietu bojā dēl bijušā un tādēļ stāvoklī nedrīkst palikt. Nu tā nu es piedzimu, māte arī dzīva. Taču varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ mums komunikācijas nav. Tam seko vēl miljons citu iemeslu, bet ieskicēju atbildi uz jautājumu. Nenožēloju, ka māte man to reiz izstāstīja. Tagad saprotu daudz labāk daudzas viņas rīcības attiecībā pret mani.

Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.
08.01.2021 22:50 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Arvis Reiks @ 08.01.2021 22:50

Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.

👍
08.01.2021 22:51 |
 
Reitings 1316
Reģ: 19.07.2019
Esmu vienīgais bērns ģimenē, tēvs aizlaidās pēc pāris gadiem, kad piedzimu. Dzīvoju ar mammu un vecmammu, bija bads, nabadzība, bet kaut kā izkūlāmies. Ceru, ka maniem bērniem būs jauka bērnība.
08.01.2021 22:56 |
 
Reitings 595
Reģ: 01.12.2015
Man bija ļoti jauka, skaista , mīlošā bērnība. Gribētu visu laiku tajā dzīvot. 🥰
08.01.2021 22:59 |
 
Reitings 199
Reģ: 24.05.2016
TimeToDream2 @ 08.01.2021 22:56
Esmu vienīgais bērns ģimenē, tēvs aizlaidās pēc pāris gadiem, kad piedzimu. Dzīvoju ar mammu un vecmammu, bija bads, nabadzība, bet kaut kā izkūlāmies. Ceru, ka maniem bērniem būs jauka bērnība.

Ēdāt smiltis vakariņās? 😃
08.01.2021 22:59 |
 
Reitings 292
Reģ: 26.01.2020
Arvis Reiks @ 08.01.2021 22:50

Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.

Tas daudz ko izsaka.
08.01.2021 23:03 |
 
Reitings 274
Reģ: 24.06.2020
Arvis Reiks @ 08.01.2021 22:50

Mani bērnībā sita ar gumijas šļūteni kad biju nogrēkojies.

Izskatās, ka kārtīgi nenoklapēja. :D
08.01.2021 23:17 |
 
Reitings 940
Reģ: 06.01.2021
Žēl, kad diskusijā iejaucas nenopietni un nelīdzsvaroti lietotāji.🙄
09.01.2021 00:24 |
 
Reitings 334
Reģ: 04.08.2020
Redrose @ 09.01.2021 00:24
Žēl, kad diskusijā iejaucas nenopietni un nelīdzsvaroti lietotāji.?

Žēl gan, ko gan darīsi? 🙅
09.01.2021 00:46 |
 
Reitings 30
Reģ: 27.06.2020
Es esmu vidējais bērns un vienīgā meita. Es vienmēr esmu sajutusies mīlēta un lutināta. Mana mamma un tētis nekad nav šķirojuši mūs, visi mīlēti vienlīdzīgi. Es esmu pateicīga, ka neesmu bijusi negaidīts rūpju bērns. :)
Manu aiziešanu dzīvot prom no mājām pie nu jau līgavaiņa mamma uztvēra sāpīgi, jo kā jau lielandaļai vecāku ir sāpīgi, ja bērns dodas prom no ģimenes ligzdiņas. Tagad viņa ir priecīga ka drīzumā būs kuplāka ģimene un nu jau mamma gatavojas omes lomai,jo plānojam bērniņu. :)
Kāda bij jūsu vecāku reakcija ejot prom no mājām, lai uzsāktu savupieaugušo dzīvi? Kā vecāki pieņem jūsu vīru/sievu jeb jauno ģimenes daļu? :)
09.01.2021 10:23 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Ellin @ 09.01.2021 10:23
Es esmu vidējais bērns un vienīgā meita. Es vienmēr esmu sajutusies mīlēta un lutināta. Mana mamma un tētis nekad nav šķirojuši mūs, visi mīlēti vienlīdzīgi. Es esmu pateicīga, ka neesmu bijusi negaidīts rūpju bērns. :)
Manu aiziešanu dzīvot prom no mājām pie nu jau līgavaiņa mamma uztvēra sāpīgi, jo kā jau lielandaļai vecāku ir sāpīgi, ja bērns dodas prom no ģimenes ligzdiņas. Tagad viņa ir priecīga ka drīzumā būs kuplāka ģimene un nu jau mamma gatavojas omes lomai,jo plānojam bērniņu. :)
Kāda bij jūsu vecāku reakcija ejot prom no mājām, lai uzsāktu savupieaugušo dzīvi? Kā vecāki pieņem jūsu vīru/sievu jeb jauno ģimenes daļu? :)

Esmu savu mammu iepazīstinājusi precīzi vienreiz ar savu puisi, ar kuru bijām kopā 2 gadus. Tā bija tieši viena tikšanās. Tētis nav iepazinie nevienu no maniem partneriem, māte arī nav tikusi iepazīstināta turpmāk.
Aiziešana savā dzīvē bija mātes agresīva iniciatīva, tētis un pārejie ģimrnes locekļi to pārdzīvoja. Tobrīd arī es. Taču tagad, patiesībā, ieguvumu no tā ir vairāk kā zaudējumu. Dzīvoju savu patstāvīgo dzīvi un pilnībā nav uztraukumu par saviem lēmumiem, jo nav jāsatraucas par to, kā un ko padomās ģimene.
09.01.2021 10:41 |
 
Patīk
Reitings 677
Reģ: 11.04.2019
Ģimenē esmu otrais bērns, tā kā pirmā piedzima meitene, otro tētis ļoti vēlējās puiku, visi arī teica - būs puika, būs puika, bet piedzimu es. Tā nu pirmos dzīves gadus (cik atceros) tētis allaž mani mēģināja piesaistīt puišu lietām, kas mani absolūti neinteresēja, līdz ar to tētis sāka melot un aizgāja. Vienmēr no vecāku, vecvecāku puses esmu jutisi spiedienu, ka esmu vainīga pie vecāku šķiršanās, jutos nemīlēta, taču uzsākot patstāvīgu dzīvi, ar mammu esam kļuvušas par labākajām draudzenēm, lai gan šad tad vēl dzirdu pārmetumus, zinu, ka mammai sāp, bet mēģinu to laist gar ausīm - viņai arī vienai bija grūti ar divām meitām.
09.01.2021 11:13 |
 
Reitings 199
Reģ: 24.05.2016
Elisa_M @ 09.01.2021 11:13
Ģimenē esmu otrais bērns, tā kā pirmā piedzima meitene, otro tētis ļoti vēlējās puiku, visi arī teica - būs puika, būs puika, bet piedzimu es. Tā nu pirmos dzīves gadus (cik atceros) tētis allaž mani mēģināja piesaistīt puišu lietām, kas mani absolūti neinteresēja, līdz ar to tētis sāka melot un aizgāja. Vienmēr no vecāku, vecvecāku puses esmu jutisi spiedienu, ka esmu vainīga pie vecāku šķiršanās, jutos nemīlēta, taču uzsākot patstāvīgu dzīvi, ar mammu esam kļuvušas par labākajām draudzenēm, lai gan šad tad vēl dzirdu pārmetumus, zinu, ka mammai sāp, bet mēģinu to laist gar ausīm - viņai arī vienai bija grūti ar divām meitām.

Mūsdienas vari piešut dzimumlocekli un padarīt sevi par puisi, tad vecāki ar tevi leposies un saies atkal kopā.
09.01.2021 11:53 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Arvis Reiks @ 09.01.2021 11:53

Mūsdienas vari piešut dzimumlocekli un padarīt sevi par puisi, tad vecāki ar tevi leposies un saies atkal kopā.

Mani vecāki nekad nav arī šķīrušies. 😀
09.01.2021 12:36 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Eksperte @ 09.01.2021 12:36

Mani vecāki nekad nav arī šķīrušies. ?

Oi, kapēc likās, ka tas adresēts man? 😀
09.01.2021 12:36 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits