Labs vakars. Ieskicēšu reālu situāciju.
Manā ģimenē, tuvākajā, ir tikai var teikt sievietes. Un nevienai nav veicies mīlestībā. Es pati uzaugu tikai ar mammu, tēvs pameta mūs kad piedzimu. Tā arī līdz šim mamma ir viena, bez drauga vai vīra. Mammai ir 3 māsas. Visām ir bērni, bet ne attiecības. Izņemot vienu māsu, kurai ir draugs jau daudzus gadus, bet neteiktu, ka tās var dēvēt par attiecībām. Plūcas kā kaķis ar suni, kopā ir tikai dēļ bērna un laikam jo pieradums. Otrai mammas māsai bija ļoti labs vīrs, kurš, diemžēl nomira no smagas slimības. Trešā izšķīrās no vīra diez gan nesen jo viņš kļuva par totālu alkoholiķi. Manai vecmammai ir bijuši divi vīri. 1mais kļuva vardarbīgs un vecmamma no viņa aizmuka. 2trais bija zelta cilvēks, taču gāja bojā negadījumā.
Sakiet, vai jums tas neliekas aizdomīgi, dīvaini? Varbūt stulbi izklausīsies, bet pilnīgi liekas, ka lāsts uzlikts... Jūs pievērstu tam uzmanību vai neiespringtu un teiktu, ka sakritība?