Biju Tavā situācijā + paralēli studēju ar darbu saistītā jomā. Pirms trim nedēļām (uzreiz kā nokārtoju kvalifikācijas eksāmenus), darbā iesniedzu atlūgumu, protams, izvērtējot visus plusus un mīnusus, pārrunājot to ar ģimeni, kura solīja finansiāli palīdzēt - ja nebūtu šāda atbalsta, noteikti nespētu šobrīd aiziet no darba.
Vēl tikai nedēļa un viss... Es jūtos tik atvieglota. Noteikti pirmais solis būs iet uz bezdarbniekiem, protams, būs nedaudz jāpievelk josta, taču tas neatsver to, kā es jūtos tagad. Jau tagad aktīvi skatos darba sludinājumus, esmu aizsūtījusi uz dažiem uzņēmumiem CV, skatīšos kā veiksies, bet katrā ziņā šo lēmumu nenožēloju (vienīgais žēl, ka vadības acīs šobrīd jūtos kā nodevēja - viņi ir izmisuši, jo grūti mazpilsētā atrast darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju).
Protams, apstākļi var būt dažādi, iespējas arī, taču es riskēju - kā būs, tā būs. Noteikti uzraksti arī mums par savu gala lēmumu, iespējām, tālāko gaitu, man būtu interesanti palasīt šādu diskusiju, jo esmu līdzīgā situācijā.