Dāvanas.

ļoti dažādi, atkarīgs no situācijas (pēc tā brīža materiālās situācijas, nevis pēc svētku dienas nozīmīguma). no 20 eiro līdz 300.
attiecībās sāku dāvināt dāvanas ļoti ātri, es vispār esmu dāvanu cilvēks, patīk gan dot, gan saņemt.

Mūsu ģimenē pieņemts dāvināt dāvanas kuras varbūt ir dārgas (salīdzinot ar standarta šampanieti kā dāvanu 😂) tomēr noderīgas un esam pārliecināti, ka tās tiks izmantotas/lietotas. Dāvanas ko varu atcerēties pēdējo gadu laikā savā ģimenē dažādos svētkos - gludeklis, putekļu sūcējs, velosipēds, telefons, auto. Visas šīs dāvanas noskatītas, jo patiesi bija nepieciešamas tāpēc šaubos, ka mammai gludeklis stāvēs skapī, piemēram.
Es nekad nežēloju naudu dāvanām, nedz vecākiem, nedz arī radiniekiem (tuvākajiem un tiem ar kuriem man ir kontakts). Vienmēr padomāju par to kas viņiem patīk / interesē un kā viņus varētu iepriecināt. Pat ja dāvana nav liela izmēra ziņā, tas jau nenozīmē, ka tā nenāk no sirds.
Attiecībās tas pats. Cenšos vīram dāvināt to, kas viņam patīk un ir noderīgs. Reizēm arī tāpat vien, kad nav nekādu svētku, uzdāvinu kādu nieciņu kas viņam varētu patikt un zinu ka būtu priecīgs to saņemt. Dāvanas sākām dāvināt šķiet kad vienam no mums bija svētki. Ja pareizi atceros tad vīram.
Smieklīgi varbūt, bet es vienmēr gribu tik vienkāršas dāvanas, ka nevienam pat nevajadzētu iespringt, bet visi domā, ka es tikai jokojos, ka gribu lai man uzdāvina, piemēram, foršas zeķes 😂

Arī man patīk gan dāvināt, gan saņemt dāvanas, taču visbiežāk tomēr finanses ir tās, kas dāvināšanas prieku nedaudz pabojā. 😀 Parasti dāvanas dāvinu tikai ģimenes locekļiem svētkos, šad tad arī ikdienā uzdāvinu kādu kārotu lietu otrai pusei, ja zinu, kas tieši viņam ir vajadzīgs, ar mīļlietiņām šajā gadījumā neaizraujos. Visbiežāk dāvanas vērtība atkarīga no tā brīža finansiālās situācijas, parasti tie ir 20 eiro un uz augšu, mēnesī jāapsveic ne vairāk kā viens, divi cilvēki.
Mammai vienmēr gribu sarūpēt ko īpašu, bet tagad gan lielas, dārgas dāvanas vairs nepērku, drīzāk kaut ko mazu un sirsnīgu, jo viņai nepatīk, ka meita tērējas. Kad mammai pirms kāda laika ar māsu uzdāvinājām jaunu telefonu, ilgi nespēja pieņemt un gribēja nest atpakaļ uz veikalu, jo tas taču dārgs, taču, kad uzdāvināju telefonu draugam, pirmais jautājums bija - ir vismaz četras kameras? Tā kā daudz kas atkarīgs arī no tā cilvēka attieksmes, kam dāvana tiek sarūpēta.
Darba kolektīvā teju katru nedēļu kāds tiek sveikts dzimšanas dienā, vārda dienā, arī citos svētkos. Šad tad gribētos kādam kolēģim uzdāvināt kādu labu grāmatu vai ko citu, taču esmu novērojusi, ka lielākoties tiek pasniegtas dāvanas līdz eiro vērtībai (svecīte, šokolādīte, zīmulis un citi nieciņi), tā kā pagaidām pielāgojos ar ko līdzīgu.
Ir bijis tā, ka sarūpēju dāvanu un pēdējā brīdī pasākums tiek atcelts vai citu iemeslu dēļ dāvanu nav iespējams nodot tās saņēmējam, tad gan reizēm ir muļķīgi, jo zinu, ka citam šo sarūpēto lietu uzdāvināt nav iespējams.

Līdz pērnā gada ZS vienmēr dāvinājām uz DZD, VD, ZS, utt. viens otram dāvanas (māte, tēvs, brālis, radi, vecvecāki, utt.). Vienas dāvanas cena no 200€ līdz 500€ un uz augšu.. reizēm arī skaidro naudu vienkārši uzdāvinām viens otram..
Turpmāk esam nolēmuši nevens nevienam neko nedāvināt.. apnika.. visiem viss ir.. sapirkt kaut kādus mēslus pa 20€ neredzam jēgu.. sadzīves lietas ir.. ja grib paši aizbrauc ceļojumos, uz spa.. utt..
Tā apdāvināšana pēdējā laikā tāda neinteresanta.. labāk visiem sanākt kopā, paēst, pasmieties, padzert labi vīnu, konjaku..
Cilvēki pārāk daudz apkraujas ar mantām.. mūsu saime no tā ir izaugusi.. vairs nekādu dāvanu..

Darbā bija pieņemts samest naudu un tad nopirkt dāvanu vai dāvanu karti. Man neiepatikās fakts, ka samestaa nauda tiek tērēta dārgām rozēm, raffaelo un kūkām. Kūku jau tajā dienā nes pats jubilārs. Naudu iekasēt un dāvanu sagādāt uzņemos es. Pie katra sveicamaa piedomāju atsevišķi. Sievietēm pasūtīju dažādus Handmade(šos atzina par ļoti vērtīgu un atmiņā paliekošu dāvanu)
Pati dāvanā no kolēģiem saņēmu dāvanu karti ar sirsnīgiem pateicības vārdiem par patīkamu kopā pavadītu laiku darbā un īpašajām dāvanām. Uz to brīdi mums nebija svarīgi cik sametam un ieguldam, svarīgāka bija attieksme vienam pret otru.

Tuvākā ģimene man ir mamma. Man nav ne brāļu,ne māsu. Un mammai arī ikdienā dāvinu dāvana,ne tikai uz svētkiem. Bet svētku reizēs dāvinu ko īpašu,ne saimnieciskas lietas. Ja ieraugu ko īpašu un zinu,ka mamma būs sajūsmā tad cena nav šķērslis. Esmu cilvēks kuram vairāk patīk dāvināt nekā saņemt un sev tuviem cilvēkiem nekas nav žēl. Mamma man ir invalīde un ar savu pensiju pat sev ikdienā nepieciešamās preces nespētu nodrošināt,bet pat no tās naudiņas ko es viņai dodu viņa vienmēr uz svētkiem sarūpē dāvaniņas. Pašas darinātas vai kāds sīkumiņš ar pievienoto vērtību. Daudz vērtīgāk par dārgām,bezpersoniskām dāvanām.
Arī draugam dāvinu davanas ar nozīmi,parasti tās ir divas dāvanas,viena kas īpašs,atmiņā paliekošs un otra,tas ko ir teicis,ka vēlas.
Katrs jau mēs zinām kādas dāvanas var atļauties mūsu tuvinieki un būtu muļķigi gaidīt kautko ko viņi nevar atļauties.

Strādāju kolektīvā kur bija daudz cilveku. un manā apakšgrupā bija ap simts cilveku, un 3 vadītāji. dāvaniņas dizmšanas dienā nodrošināja pati darbavieta. Bet tad mums vēl kāds izdomāja ka jānes nauda dāvanām grupas vadītājiem ziemassvētkos. Un reāli atnesa tikai 1/3. Uzskatu to par pēdejo absudru vākties darba vietās kaut kam. Nav man pieņemami ka piespiedu kārta jādāvina kaut kas pilnīgiem svešiniekiem. Vienīgais kad tas liekas pieņemami, ir situācijā, ja kolektīvs tiešām ir neliels, teiksim 10 cilveki un tiešām sastrādājas kopā. Nevēlos vēl kaudzi apdāvināmo. Paldies. pietiek ar esošajiem!

Katrinens @ 15.11.2020 23:09

Strādāju kolektīvā kur bija daudz cilveku. un manā apakšgrupā bija ap simts cilveku, un 3 vadītāji. dāvaniņas dizmšanas dienā nodrošināja pati darbavieta. Bet tad mums vēl kāds izdomāja ka jānes nauda dāvanām grupas vadītājiem ziemassvētkos. Un reāli atnesa tikai 1/3. Uzskatu to par pēdejo absudru vākties darba vietās kaut kam. Nav man pieņemami ka piespiedu kārta jādāvina kaut kas pilnīgiem svešiniekiem. Vienīgais kad tas liekas pieņemami, ir situācijā, ja kolektīvs tiešām ir neliels, teiksim 10 cilveki un tiešām sastrādājas kopā. Nevēlos vēl kaudzi apdāvināmo. Paldies. pietiek ar esošajiem!

Arī esmu neilgu brīdi strādājusi vietā, kur daudz darbinieku un man kā jaunpienācējai uzstādīja ultimātu - ir jāmet! Meta tikai augstākajiem un diezgan pieklājīgu summu. Tad vēl bija Ls. Saskaitot kopā abas maiņas kopumā sanāca ap 350Ls.Es nemetu, jo zināju ka ilgi tur nebūšu un draudi, ka pret mani slikti izturēsies man bija vienaldzīgi.

Laikam būšu vienīgā kurai dāvanas nepatīk. Dāvināt citiem okey, ja viņi zin ko vēlas. Man nepatīk ka dāvina kaut ko, jo man jau viss ir. Un tā ir lieka resursu, naudas un laikā izšķiešana. Ja kaut kas jādāvina tad vidējā cena ir 30-50 eiro.
Ziemassvētkos vispār tā visa apdāvināšanās ir lieka, jo svētki ir par kopā būšanu.
Darba kolektīvā, kad man ir dzimšanas diena tad vienmēr ņemu atvaļinājumu. Kad citi klāj milzīgus galdus tad nesaprotu jēgu, jo viss ko kolēģi atnes ir rafaelo un puķes. Sanāk ka cilvēks vairāk ir iztērējies un pretī saņem neglītu sveci.

Maxxxiii @ 16.11.2020 03:46

Arī esmu neilgu brīdi strādājusi vietā, kur daudz darbinieku un man kā jaunpienācējai uzstādīja ultimātu - ir jāmet! Meta tikai augstākajiem un diezgan pieklājīgu summu. Tad vēl bija Ls. Saskaitot kopā abas maiņas kopumā sanāca ap 350Ls.Es nemetu, jo zināju ka ilgi tur nebūšu un draudi, ka pret mani slikti izturēsies man bija vienaldzīgi.

metāmies tikai pa 5, ja sabomā ka vairākos svētos jāsveic. Un piedevām man visār nekāda sakara un kontakta ar tiem cilvekiem nav. Un man, kas neigi strādā ( un ilgi tur nepaliku arī) uzaicina draugos, lai pateiktu ka jāmetas, kamēr beigās tās kas pa 5 gadi strādā un čalo katru brīvu bŗīdi ar priekšniecību, nemetas... likās tā, pastulbi. Un ja, uzskatu, ka lielos kolektīvos nav ko sveikt, ja esat draugi, tad mierīgi var individuāli apsveikt.
piekrītu par galdiem un saņemtajām simboliskajām ''dāvaniņā''. Darbā tas ir vispār, ja esi speists tērēt savā dzimšanas dienas mēnesī pāris simtus galda, kamēr saņem kaudzi ar konfekšu kastēm un nīkulīgas puķeles, kas tūlīt arī novīst.
Zinu, ka daudzi netaisa pat privāti dzimāsnas dienas, izmaksu dēļ, kas sanāk visus piedzirdot un paēdinot, un tagad jau modē restorānā vai kafejnīcā. Kad beigās saņem vien simboliskus nepraktiskus sūdiņus dāvanā. Labāk aizbrauc kaut kur divatā un izbauda dienu.

Manas dāvanas visbiežāk ir atkarīgas no tābrīža finansiālā stāvokļa. Visbiežāk tas ir no 20-50 eur. Un viss ir atkarīgs no tā, ko cilvēks grib. Patiesībā , ja cilvēks ļoti grib kaut kādu nieciņu, kas iekļaujas 20 eur vērtībā, tad galvenais nav nemaz nauda, cik esmu iztērējusi tajā nieciņā, bet to, ka esmu padarījusi viņulaimīgāku nopērkot to nieciņu. Reizēm mēdz gadīties arī nedaudz dārgākas dāvanas. Bet cenšos iekļauties max 50 euros.

Es un mana ģimene esam praktiski cilvēki - dzimšanas dienās, vārda dienās u.tml. dāvinām viens otram noderīgas, praktiskas dāvanas, kuras ir vēlējies saņemt pats jubilārs , bieži vien sametamies visi kopā un uzdāvinām kādu dārgāku dāvanu, kuru jubilāram ir gribējies, taču pašam sev žēl to pirkt, vai nevar atļauties. Nekad neviena nedāvinu kaut ko tikai dāvināšanas pēc.
Uz citiem svētkiem - Ziemassvētkiem , lai nebūtu lieli tēriņi un galvas lauzīšana par to ko dāvināt, jau daudzus gadus izlozējam katrs vienu cilvēku, kuram dāvināsim dāvanu, un kopīgi norunājam budžetu, kurā jāiekļaujas. Tādā veidā katram tomēr ir kāds nelies prieciņš, taču nav jāpērk dāvanas 10 + cilvēkiem.
Tāda lielā apdāvināšana gan mums tikai tuvāko lokā - vecāki, brāļi, māsas un viņu otras pusītes, attālākus radus, paziņas, kolēģus apsveic tā vienkārši, vai uzdāvinot kādu našķi, ziedu pušķi.