Zinu šādas situācijas, kad vīrietis ir viena vienīga problēmu kaudze. Cerams, ka viņš vēl nav taipat laikā ņuņņa, kas tikai sūdzas, un pats netiek galā ar problēmām un vēl tev netieši liek iesaistīties problēmu risināšanā. Zinu, ka, ja ir problēmas ar naudas lietām, tad ne pie kā tas laba nenovedīs. Jo padomā - ja viņam ir naudas saistības (parādi) + nav tagad darba - kāda būs jūsu dzīve? Ko jūs varēsiet atļauties? Viņš uz tā "spēlēs" izliekoties par nabadziņu - naudas nav, neko nevar nopirkt, utt. Man rodas sajūta, ka viņš tevi "gatavo" tam, lai tu būtu saprotoša, ka neko labu no viņa var negaidīt. Tipa, lai tu pieņem viņu tādu, kāds viņš ir ar visām savām problēmām, bet taipat laikā, ja pieņemsi - tad tāpat neko no viņa neprasīsi, jo zināsi, ka viņš taču tāds nabadziņš.
Mani, godīgi sakot, kaitina tādi vīrieši. Es no viņa šķirtos vai nemaz necenstos pieņemt faktu, ka viņš baigais nabadziņš. Uzsistu pa galdu ar dūri, pateiktu - tu esi vīrietis, risini savas problēmas, bet mūsu ģimenē nekādām problēmām nedrīkst būt! Un vēl paprasītu- un kā tu taisies uzturēt mūsu ģimeni?