Tas, ko viņa par mani pateica, nē, tā nebija apsaukšānās, bet viņa izteica tādas lietas, kas galīgi nav par mani, ne es tā domāju, ne rīkojos, kā viņa uzskata.
Pie reizes viņa slikti izteicās arī par pašu brāli/manu vīru. Tāpēc viņš man to arī atstāstīja, jo pats bija šokā par māsu. Viņš zina, ka neko tādu uz mani galīgi nevar attiecināt. Līdz ar ko mūsu savstarpējās attiecības tas nekā neietekmē, jo esam vienisprātis.
Vai man ir svarīgi, ko viņa par mani domā..? Nu, it kā jau nē. Bet tai pat laikā man patīk un gribas, lai starp mums ir harmonija un ciešas un mīlošas ģimenes attiecības. Bet varbūt es pārāk idealizēju cilvēkus...
Un, jā, saprotu, ka viņa tāpat ir un vienmēr paliks vīra māsa, un man šis cilvēks ir jāpieņem un jāciena. Noteikti nevēlos, ka viņi nonāktu savstarpējā naidā, kur nu vēl manis dēļ.
Par citiem vīra radiem nezinu, aprunā mani vai nē. Jebkurā gadījumā manam vīram viņi to nestāsta :D