Pēdējā laikā tā nu ir sagadījies, ka darbā reāli maz ir ko darīt…drīzāk darbu var atrast vienmēr, bet man kaut kā nekas netiek deleģēts un es īpaši neuzstāju, lai iedod kādu darbu, lai nenāktos nožēlot, ka esmu ieberzusies kādā čakarīgā projektā. Bet tajā pašā laikā ir reāli garlaicīgi un besīgi sēdēt bez darba, kamēr citi kaut ko mēģina izdomāt un cenšas pieķerties pie lietām, kurām varbūt iepriekš nebija laika.
Strādāju esošajā darbavietā jau vairāk nekā trīs gadus un jūtu, ka joma man nav saistoša, tāpēc arī no vienas puses nav baigās vēlmes kaut ko plānot un ieguldīties. Esmu domājusi par darba maiņu, bet, vai covid laikā tas būtu prātīgi…turklāt tuvākā gada laikā apsveru arī bērnu, kas nozīmē došanos dekrētā…un, ja mainīšu darbu, tad tas laikam nebūs finansiāli izdevīgi?
Vai kādai ir bijis līdzīgi? No šīs nedarīšanas sāku arī šaubīties par savām prasmēm un kompetencēm, kas arī aptur no jaunas darba vietas meklējumiem..
198
