Dāmas, man nepieciešams padoms!
Esmu kopā ar vīrieti, gandrīz jau gadu, bet pazīstu jau divus. Viņš (30) man ir labākais draugs, uzticams, labsirdīgs, gudrs un ļoti ciena mani, tā teikt, sūdzēties būtu kauns... Atbalstam viens otru un rūpējamies sīkumos....bet, kā jau dzīvē notiek, nekas nav tikai skaists, ir problèma un tā ir seksā.
Esmu (28) kopta, trenēta, neteiktu ka izskatīga, bet ne arī neglīta sieviete, viss savās vietās- ne pa garu, ne īsu, tā teikt ikdienas standartiņš. Seksā pilnīgi bez aizspriedumiem un samērīgi lielu libido (gribēšana ir katru, vai katru otro dienu).
Bet stāsts tāds, ka pirmos sešus mēnešus sekss bija katru otro dienu (viņam viss stāv un beidz, man orgasmu dabūt viegli), tagad pēdējos mēnešus paveicas, ja sekss ir reizi 10-14 dienās. Ilgākais tukšais periods ir bijis 18 dienas. Esam par šo runājuši vairākas reizes. Pirmo reizi, viņš apgalvoja, ka pašam esot zems libido, tāpēc viņam sekss nav tik bieži nepieciešams. Labi, pieņēmu, kādus divus mēnešus mums bija divreiz vai reizi nedēļā, kas gan man jau tā likās maz, bet kompromiss. Otro reizi, kad runājām pēc kārtējās divnedēļu pauzes, atbilde bija, ka nav radis uzmākties,jo cienot sievietes, lai gan pirmos mēnešus pats uzmācās. Arī to pieņēmu un sāku pati līst virsū un iekārdināt – kādu laiku viņš reaģēja un viss notika, bet tagad es tieku atraidīta. Ne vienu, bet vairākas reizes pēc kārtas ar dažu dienu starplaiku.Man ir diezgan spēcīga pašapziņa, bet tas manāmi to iedragā.
Tāpēc, varbūt kādai ir bijusi līdzīga pieredze – KAS NOTIEK?!
Ir teicis, ka fiziski patīku, ir atzinies mīlestībā (komplimentus ikdienā nesaka, bet arī nekur nekad nav kritizējis manu izskatu vai izturēšanos), teicis, ka vēlas bērnus no manis, katru vakaru apskauj, visur kur vajag aizved/atved, strīdiņi / pieslīpēšanās ir bijusi, bet to vienmēr esam atrisinājuši, problēmas / nogurums darbā nevar būt faktors, cita sieviete nav, jo telefonu neslēpj un esam ļoti daudz laika kopā, draugiem izteicies, ka sekss ar mani ir lielisks, man arī teicis, ka neko negrib tajā jomā mainīt. Tad kur varētu būt problēma?! Jo, goda vārds, es eju sviestā. Nepietiek ar to, ka staigāju 24/7 nogribējusies, man ir sajūta, ka manis pašas vīrietis mani negrib un viņam nepatīku. Un visam piedevām, vēl jūtu, ka šī rezultātā lēnām sāk atgriezties mani ēšanas traucējumi, jo zaudēju kontroli pār savu dzīvi un uzpeld domas, ka neesmu pietiekama...
Ko es vēlos no Jums? Laikam jau padomus, kā šo risināt (atskaitot runāšanu - tas nestrādā, jo atbilde skaidra, seksīgu veļu- jau mēģināts, un pamešanu- neizskatu kā variantu) un ko Jūs darītu manā vietā, esot šādā situācijā. Varbūt kādai bijis līdzīgi – ar ko tas beidzās?