Sveikas!
Saprotu, ka kāds teiks, ka es kā maza meitene pieprasu uzmanību, nosodīs, ka nerespektēju otra laiku utml., taču gribu godīgu viedokli no malas vai tiešām ar mani viss ir tik slikti. :D
Situācija sekojoša. Jau gandrīz gadu esmu kopā ar savu vīrieti. Dzīvojam atsevišķi. Sākumā sākās viss labi, es vēl bakalaura pēdējā kursa studente, viņš jau strādājošs vīrietis. Tikāmies bieži, viņd atrada laiku pēc darba mani satikt. Kaut vai nedēļas vidū. Gandrīz katru nedēļas nogali pavadījām kopā, ik pa laikam izlaidām, kad man bija jāmācās vairāk vai viņam darīšanas. Un tā “rozā periods” ilga apmēram pusgadu. Tad tikšanās bija retākas. Viņš teica, ka ir pārguris. Vairākas reizes teica, ka studentiem jau to nesaprast, darbā ir savādāk, nogurst vairāk un ka tad, kad man būs darbs sapratīšu. Aa, papildus darbam viņš arī divreiz nedēļā trenējas. Es saprotu, ka tas paņem laiku arī. Tad nu es vasarā atradu darbu, arī šobrīd strādāju. Oficiālais darba laiks mums ar vīrieti sakrīt, lai gan strādājam dazadas sfērās. Vienīgais vinam arī mājās jābrauc 50 min, kamer man 30.
Šobrīd mēs nedēļas vidū vispār netiekamies. Tikai diendienā apmaināmies ar ziņām. Brīvdienas katras arī nesanāk kopā, jo viņs vai nu ar draugiem izklaidējas vai brauc pie vecākiem vai vecvecākiem palīgā. Nereti viñš aizbildinās, ka ir šausmīgi pa nedelu noguris, tapec nem brivdienu pilnīgai atpūtai mājās. Un man ir tā ka nedaudz skumji, vientuli, es gribu tikties biežāk, iet randinos kā parasti, nevis tikties reizi 2-3 nedēļās.
Es nesaprotu, kur vins ta nogurst. Es ari tapat ka vins dzīvoju viena, man ari ir jamazga drebes, istabas jāslauka, jāgludina, est jataisa utml., bet man gribas biezak tikties.
Viss ko dzirdu pedeja laika ir, ka noguris, nav speka, slikti utml. Kad ierosināju vinam mainit darbu(jo par to bija sūdzējies, ka lieli apjomi) vins teica, ka nav piemērotu variantu, tagad saka ka pec covid krīzes vel grutak atrast labu darby, labak mokas tur. Es saprotu, ka manos spēkos nav piespiest, bet man gribas vairak laiku kopa pavadit, nevis klausities žēlabās. Citreiz ir sajūta, ka viņam vienam ir darbi, pienākumi utml., bet citiem vieglas dzīves
Esmu domājusi varbūt kopdzīvē atrisinās problemu? Mājas darbus varēs dalīt, taisīšu uz diviem....