Mēs ar vīru ļoti gribējām bērnu, tāpēc bērns bija pirmais. Kad dēlam bija divi gadi, tad apprecējāmies un kā šodien atceros, ko mums teica laulību ceremonijas vadītāja, ka laulības ir liels solis un savienības stiprināšana, norūda cilvēkus, bet skatoties uz mūsu savienību un to, ka mums jau ir “ciešāka savienība” jeb bērns, tad tas jau ir liels apstiprinājums mūsu savienības stiprumam. Ļoti patika tie vārdi, jo pirms tam par to nebiju tā aizdomājusies.
Vienīgais, kas man personīgi nepatīk, kad precas ja sieviete paliek stāvoklī un ka jāapprecas pirms bērns piedzimis, nu bez maz vai kā tāds uzstādījums, lūk tā jādara, utt.
Tas man neliekas pareizi.