Vienmēr pašai savās mājās būdamai mazai bieži rēgojās visādas tumsonības, ēnas. Vienreiz biju maza atstāta viena mājās, un es tiešām redzēju tumša cilvēka tēlu, kā ēnu, un grīdas soļus, kas staigāja pa istabām. Sēdēju noslēpusies istabā skapī un raudāju.
Man bērnībā vasaras mājā vienmēr rādijās vīrieša spoks, arī murgos tas bija, ka pat ar vecākiem nevarēju gulēt, pamodos kliedzot. Izrādijās, pirms to māju nopirkām, tajā bija nomiris vīrietis.
Tad jau nedaudz paaugos, bet vienalga biju bērns, mani bieži apciemoja naktīs spilgti, balta, gara sieviete, kura mani modināja augšā. Tad es vienkārši sastingu un skatījos uz viņu, kamēr viņa aizgāja līdz manām istabas durvīm un izgaisa.
Tad jau savā vecumā, gadu atpakaļ, paliku Vecrīgas viesnīcā, kur manu miegu pārrāva vīrieša spoks, kurš man iesita pa galvu un sāka man kliegt virsū.
Plus, man ir bijušas neskaitāmas miega paralīzes, astrālie ceļojumi, es bieži pusiemigusi dzirdu cilvēku balsis, kas man kaut ko saka. Bija tā, ka vienreiz man nosauca vienu vārdu kuru es izdomāju pierakstīt. Es uzreiz pamodos un iegooglēju un man parādija cilti kaut kur dziļi Āfrikā. Ko tas varētu nozīmēt, nezinu.. varbūt kaut kā spirituāli esmu ar to vietu saistīta, varbūt balss man nosauca vietu, kurā iepriekšējā dzīvē biju dzīvojusi. Who knows