Aizmirsa dienu

First world problems

Man viienreiz bija tā, ka mani neaspveica dzimšanas dienā pilnīgi neviens radinieks, nu tā ka pilnīgi neviens,, vakarā protams raudāju, un arī tad draugs neapsveica...
Bet nākamajā gada mans draugs, bērna tēvs mani īpaši apsveica,, proti nokrāpa,, un no visa tā man jau vairākus gadus pilnīgi pofig uz manu dzimšanas dienu...

Ja nebūtu Facebook es vispār lielu daļu cilvēkus aizmirstu apsveikt. Pārsvarā es pat nepiefiksēju esošās dienas datumu.

Vismaz apsveica. Mani gan neapsveic neviens vārda dienā, laikam vairs nav aktuāli Latvijā

Es domāju, ka nav tik sarežģīti ieiet kaut tajos pašos Delfi, Tvnet un no rīta izlasīt kam ir vārda diena. Kalendārs ja ne mājās, tad varbūt darbā ir.
Katrā ziņā, es īsti neņemu ļaunā, ja mani tomēr kāds nav apsveicis (iet runa par draugiem), jo, šķiet, ka lielai daļai mūsdienu jauniešu nav aktuāli svinēt vārda dienu, tomēr, ja zinu, ka draugam/draudzenei ir vārda diena, es apsveiktu, pat ja zinātu, ka viņš/-a nesvin.
Vienu gadu man bija situācija, kad mīļotais cilvēks neapsveica. Tā gan bija dzimšanas diena. Iemesls - nebija laika aiziet līdz veikalam pēc ziediem. Nepiekritu viņam, jo mūsdienās taču laicīgi var pievest pušķus ar kurjeru uz darbu vai jebkuru citu vietu. Galvenais par to laicīgi padomāt nevis pēdējā brīdī.

Varbūt iepriekš vienmēr atgādināji vai ieminējies, ka tuvojas svētki, bet šoreiz neieminējies? Man šķiet jocīgi pēc 4 gadu ilgām attiecībām aizmirst par vārda dienu ? it kā jau tikai vārda diena, ne dzimšanas diena.. Bet tāpat nepatīkami.Kā ir ar citiem radiem,atceras svētkus vai atgādini, lai apsveic?

Es laikam tik ļoti neņemtu pie sirds. Es domāju, ka pat pasmietos, jo tāpat viņš ir apsveicis. Bet tas ir mans skata punkts, jo pati neesmu kalendāra cilvēks. Citam, kurš ir punktuāls un ļoti emocionāls, tas būtu pasaules gals.

Man viss nepatīkamākais bija, kad mani neapsveica Valentīndienā, un tad gan es raudāju..

^ mīļotais puisis

mani laikam vienmēr apsveic šajās dienās, jo nemāku aizvērt muti un paturēt pie sevis, ka tuvojas dzimšanas diena. vienmēr tādu haipu sataisu, būtu interesanti paskatīties šogad, vai atcerēsies, bet nu, gan jau es atkal nevarēšu aizvērties.
es gan jau diezgan apvainotos.. bet tomēr, nekas pārāk liels tas nav. protams, vienmēr gribam lai par mums atceras, bet ir vērts padomāt vai mēs vienmēr pašas atceramies savlaicīgi un vai tā ir tik liela problēma ar kuru nevarētu tikt galā..

Tuvu cilvēku svētkus es nekad neaizmirstu, ar vai bez kalendāriem. Īpaši, ja vēl 4 gadu attiecības.

Es arī neatceros nevienam cilvēkam ne dzimšanas dienu, ne vārda dienu, izņemot, ja esmu ar kādu kopā. Tās dienas gan cenšos atcerēties, kaut vai uzliekot atgādinājumu mob. Man gan parasti ir bijis savādāk, pa cik, man izdoma uz dāvanu meklēšanu ir apsalūta nulle, tad es vienmēr pajautāju ko grib un to arī sagādāju un vienmēr sanāca dāvanu uzdāvināt pirms svētkiem, bet pašā svētku dienā vismaz puķes gan vienmēr atnesu, jo man tas šķiet hmmm pašsaprotami?

No kurienes rodas šādas sievietes... . Viņš tevi apsveica, bet sajauca datumu. Kas būtu ja vispār neatcerētos, uzreiz šķirtos? Varbūt sajauca netīšām, jo uztarucās un gaidīja to dienu... chill
Kā arī palasot citas autores tēmas tur kaut kas trollisks parādās.

Ir jau kas nesvin savas dzimšanas/vārda dienas, tie varbūt arī neiespringst uz to visu pasākumu... piem. es.
Man daži darbakolēģi pat ņem brīvdienas vai vēl trakāk ieplāno atvaļinājumu kad ir dzimene.

Nesapratu, par ko īsti cepiens? Ja man, kas tāds atgadītos - zinot sevi, tad noteikti kādu labu brīdi ķircinātu partneri par neuzmanību un sajauktiem datumiem, pārvērt neveiklību jokā!
Cilvēki aizmirst neuzmanības pēc, ne, lai kkā ieriebtu vai nepatīkamas sajūtas rastu uz svētkiem. Un pat, ja dienu pirms svētkiem? Surprise! Tev būs citi entie cilvēki, kas apsveiks svētku datumā. Ai, nu...

Priecājies, ka vispār apsveica..varbūt cilvēkam tiešām sajuka dienas..man, piemēram, pagājušā nedēļa visa bija vienu dienu uz atpakaļu nobīdījusies un nesapratu kāpēc mani ceturtdienas vakarā kāds aicina kaut kur, beigās izrādijās, ka tā bija piektdiena..
Izklausās pēc pusaudžu attiecībām. Pieauguši cilvēki savā starpā to izrunātu, pasmietos un viss ?

Protams, ka nedaudz bēdīgi, ka tā, bet tā ir tikai vārda diena, mazums gadījās aizmirst cilvēkam. Pavadāt kādu citu dienu jauki kopā un atzīmējat Tavus svētkus. :)

Mans ieteikums, mazāk iespringt dzīvē uz to kā nav ??
Viņš, taču apsveica, ne aizmirsa!
Mani vīrs arī nesveic dzimšanas dienās, jo ir dzimis un audzis citā valstī, lai gan saknes ir latviešu, man tas neliekas nekas tāds :D
Ja dzīvojat kopā, paņem un atzīmē savu vārda dienu kalendārā, varbūt nākam gad labosies ???

Vienu vakaru parnāku mājās no darba, draugs sēž virtuvē pie galda un ēd. Sasveicināmies, paskatos uz palodzi, ieraugu vāzi ar puķēm. Es prasu - kas tie par ziediem? Viņš: Man uzdāvināja. Es: Kas tev uzdāvināja? Viņš: mamma. Es: kāpēc? Viņš: Vārda dienā. Es: kad tad tev bija vārda diena? Viņš: Aizvakar.
Es, protams, pirmajā mirklī šokā pati par sevi, viņš tikai ieņirdza. Labākais, ka tās puķes tur uz palodzes bija jau 2 dienas nostāvējušas, bet es tādā skrējienā darbs - gulta - darbs biju tajās dienās, ka pat nepamanīju.
Man tuvojas vārda diena, kas ir vasarā, ar draugu izdomājam, ka brauksim uz kempingu uz divām dienām makšķerēt, supot un atpūsties. Kad datums tuvojas, plānojam visādas organizatoriskas lietas ap šo braucienu, ka pat aizmirsies, kāda notikuma dēļ tur vispār braucam. Pienāk mans vārda dienas rīts, pamostamies, es tā ka gaidu ziedus, apsveikuma buču, bet nekā.. Man paliek interesanti. Domāju, varbūt šis izdosies kā veiksmīgs revanšs tam, ka es aizmirsu viņa vārda dienu. Mājās sataisāmies, iekāpjam mašīnā, dodamies ceļā uz kempingu, joprojām nav apsveikuma. Bet tad viņam zvana mamma, kaut ko stāsta, un es redzu, kā viņam seja pārvēršas, pilnīgi apmulsis paliek. Nolicis klausuli, viņš saka, nu tad iebrauksim pa ceļam restorānā, tev taču vārda diena! Es saku smieties un saku, aizmirsi ja, un tev mamma atgādināja? Viņš samulsis smaidot māj ar galvu.
Nu ko, ieņirdzām par to un viss. Dzimšanas dienas parasti vienmēr atceramies, bet tās vārda dienas mēdz izlidot no galvas. Neuzskatu to par neko traku, ja māk paskatīties uz to ar humoru. Dzīves sīkums tak.

vivii @ 25.07.2020 22:51

Mans ieteikums, mazāk iespringt dzīvē uz to kā nav ??
Viņš, taču apsveica, ne aizmirsa!
Mani vīrs arī nesveic dzimšanas dienās, jo ir dzimis un audzis citā valstī, lai gan saknes ir latviešu, man tas neliekas nekas tāds :D
Ja dzīvojat kopā, paņem un atzīmē savu vārda dienu kalendārā, varbūt nākam gad labosies ???

fū vārda dienās nesveic (man mūžīgi tie nosaukumi jūk ???)