Izkratīt sirdi

Skaidri jūtams , ka jums katram savi apgriezieni un ātrums dzīvē. Nepamet sajūta , ka katrs atrodaties savā attīstības fāzē. Un , lai attiecības būtu harmoniskas un emocionāli piepildītas ir jābut uz "viena viļņa" vai ļoti tuvu tam. Citādi tā sajūta , ka viens velkas nopakaļus kaut kur, un jāvelk pastāvigi radīs plaisas attiecībās.

Kurš jums maksā par dzīvokli?
Pilnībā uz pusēm. Katru mēnesi nosūtu viņam 50% no visiem rēķiniem uz konta. Ēdienu vairāk pērk viņš, jo pats arī ēd un ir visu laiku mājās.
Joprojām neesmu pieņēmusi 100% lēmumu,bet pakāpeniski pašķirstu dzīvokļu piedāvājumus un domāju kā tas būtu, kā es rīkotos. Tad atkal foršs mirklis, sēžam vakarā un atskatāmies uz vecajiem ceļojumiem un es saprotu, ka būs grūti aiziet, jo tomēr daudz skaistu atmiņu vieno un cilvēks ir diezgan tuvs. Un tad atkal pēkšņi - bija nedaudz aizdomas, ka esmu stāvoklī, čalis sāka panikot, teica, ka vēl nav gatavs negribētai grūtniecībai. Tā frāze ļoti sāpināja. Tad atkal saskumstu, jo saprotu, ka cilvēks tiešām vēl nav izaudzis un nekam gatavs, nav pat kārtigs darbs un ienākumi jebkad bijuši. Ja es būtu stāvoklī, pat diži nekas pretī nebūtu, jo pašai jauna mamma un pirmo bērniņu nevēlos pārāk vēlu. Katru rītu astoņos eju uz darbu, kamēr vīrietis saldi čuč. Nāku mājās, spaida datoru. Jā, vakariņas uztaisījis, bet viss pārējais apkārt bardakā. Kaut kādas mainītas lomas, tik stulbi un pati noteikti daudz esmu vainīga, ka tik tālu nonācis viss.
Ieminējos, ka varētu jaunu mašīnu un AUTOMĀTU, lai arī viņš mani vakaros aizvestu uz jūru nevis otrādi. Saka, lai nomierinos, nav ko tērēties un nekādus līzingus. Nu nav vēlmes uz priekšu iet necik un nevienā sfērā, viss atlikts uz "gan jau kādu dienu viss būs", kamēr man gribas te un tagad.
Tās, kurām besī čīkstēšana - atvainojos par palagu. Laikam vairāk rakstu vienkārši pati priekš sevis, bet ļoti interesē citu meiteņu pieredze. Es esmu cilvēks, kas nekad nepadodas un grib visu risināt un saglābt.
Un kā jau minēju - neviens taču nav perfekts. Iepazīšos ar citu, bet tas atkal nebūs tik uzticams , nedod dievs neinteresēs lietas, kas man ir aktuālas un šajās attiecībās tomēr ir.. Kā saprast, vai ir to vērts?

Ar šādiem eksemplāriem kļūst tikai grūtāk - ar laiku arvien vairāk un vairāk viss būs be tā jā gribas - labāk nestrādāt , jo darbā maz maksā , ir grūti , nepatīk (un Tu viena rausies kā muļķe lai visus uzturētu , jo viņa vecāki nedzīvos saules mūžu, un kaut kad viņam būs jākļūst “patstāvīgam”). Prasības tikai augs , bet viņa vēlme kaut ko darīt, mainīt tikai noplaks , šādi eksemplāri redzēti ne viens viens , un scenāriji vieni - sieviete skrien pa diviem darbiem , lai nodrošinātu savu “princi” un bērnus , un atnākot mājas vēl viņš atļausies uzburkšķēt par to , ko neesi izdarījusi , cik viņam grūta dzīve utt. BĒDZ KAMĒR VĒL VAR!