Skriešana

Sāku ar šo programmu https://www.runnersworld.com/uk/training/5km/a760067/six-week-beginner-5k-schedule/
Galvenais nevajag pārsteigties un darīt visu pēc plāna. Jā, sākumā ir smieklīgi, bet ar maziem solīšiem var sasniegt lielo :)
Ja vēlies parunāties par skriešanu droši raksti PM

Palēnām palielini distanci un neskrien pārāk ātri.
Es varēju senāk noskriet 8-10km, bet arī šo pavasar pamēģināju un pēc 2km slikti palika. Ja ilgi nav skriets, tad tā var būt

alaya @ 06.07.2020 11:51

Tie 5k ir 5km?

icebreath @ 06.07.2020 12:09

Tie 5k ir 5km?

5k km apkārt zemeslodei

Kad es sāku skriet, nevarēju noskriet ne 300m. Tagad garākā distance, ko esmu skrējusi, ir pusmaratons.
Mani ieteikumi:
1) skriet regulāri. Es skrienu 6-10 km katru otro vakaru. Tas nekas, ja nevari daudz noskriet. Sāc pamazām un turpini likt klāt kilometrus.
2) skrien lēnām. Skrienot lēnāk tu tik ātri nepiekusīsi, sākumā galvenais ir nevis ātrāk bet tālāk. Mēģini pirmos kilometrus skriet lēnāk, pēc tam vari mazliet paatrināt tempu
3) mēģini neapstāties. Ja jūties piekususi, neapstājies un nesāc iet, palēnini tempu un maziem soļiem turpini skriet tālāk. Apstājoties būs daudz grūtāk turpināt
4) klausies kaut ko, kas tevi aizrauj. Es skrienot klausos Ted radio hour podcastus, tā ir tik fantastiska sajūta skriet un klausīties par zinātniekiem, kas atklājuši jaunas zvaigznes utt. Uzreiz gribās ilgāk skriet, lai noklausītos sēriju līdz galam un vairāk gaidu nākošo skriešanas reizi :D
5) seko līdzi savam tempam. Iesaku izmantot kādu skriešanas aplikāciju, kas ik pa laikam paziņo tavu vidējo laiku noskrietajam km. Tādā veidā tu pārliecināsies, ka skrien vienmērīgi un neesi sākusi steigties, kas novestu pie ātrākas “izdegšanas”.
6) kārtīgi iesildies, atsildies un pēc skriešanas vēl kādu 1km nostaigā, nevis uzreiz ej mājās.
7) ja tev rodas sajūta, ka jāapstājas, turpini skriet, jo tu esi nonākusi līdz savai “sienai”, kas jāpārvar. Man vienmēr 3-4. kilometrs šķiet visgrūtākais. Pēc tam, kad esmu tikusi tam cauri, mans ķermenis ir kārtīgi iesildījies un rodas sajūta, ka varētu skriet vēl stundām. Nopietni, nekad neviens 15., 18., vai 20. km nav šķitis tik grūts kā 3. Tāpēc varbūt arī tev, ja turpināsi skriet, drīz vien paliks vieglāk. Skrienot lielās distances es mēdzu aizdomāties, un pat nejūtu kā kustos uz priekšu. Galvenais sākt!
8) noteikti kaut ko paēd pēc treniņa, lai tavs ķermenis var ātrāk “atgūties”. Ja tikai nogurdini muskuļus, bet nedod tiem pareizās uzturvielas, nevarēsi kļūt spēcīgāka.
Lai izdodās ?

Laikam jāskrien lēnàk, varbūt varēs tālāk noskriet?
Paskatījos, ka šodien mans vidējais ātrums tiem 650 metriem bija 11,3 km/h.
Paziņa, kurs nodarbojas regulari ar skriesanu, skrien ar videjo ātrumu 9,2km/h..

Kecha @ 06.07.2020 12:20

Kad es sāku skriet, nevarēju noskriet ne 300m. Tagad garākā distance, ko esmu skrējusi, ir pusmaratons.
Mani ieteikumi:
1) skriet regulāri. Es skrienu 6-10 km katru otro vakaru. Tas nekas, ja nevari daudz noskriet. Sāc pamazām un turpini likt klāt kilometrus.
2) skrien lēnām. Skrienot lēnāk tu tik ātri nepiekusīsi, sākumā galvenais ir nevis ātrāk bet tālāk. Mēģini pirmos kilometrus skriet lēnāk, pēc tam vari mazliet paatrināt tempu
3) mēģini neapstāties. Ja jūties piekususi, neapstājies un nesāc iet, palēnini tempu un maziem soļiem turpini skriet tālāk. Apstājoties būs daudz grūtāk turpināt
4) klausies kaut ko, kas tevi aizrauj. Es skrienot klausos Ted radio hour podcastus, tā ir tik fantastiska sajūta skriet un klausīties par zinātniekiem, kas atklājuši jaunas zvaigznes utt. Uzreiz gribās ilgāk skriet, lai noklausītos sēriju līdz galam un vairāk gaidu nākošo skriešanas reizi :D
5) seko līdzi savam tempam. Iesaku izmantot kādu skriešanas aplikāciju, kas ik pa laikam paziņo tavu vidējo laiku noskrietajam km. Tādā veidā tu pārliecināsies, ka skrien vienmērīgi un neesi sākusi steigties, kas novestu pie ātrākas “izdegšanas”.
6) kārtīgi iesildies, atsildies un pēc skriešanas vēl kādu 1km nostaigā, nevis uzreiz ej mājās.
7) ja tev rodas sajūta, ka jāapstājas, turpini skriet, jo tu esi nonākusi līdz savai “sienai”, kas jāpārvar. Man vienmēr 3-4. kilometrs šķiet visgrūtākais. Pēc tam, kad esmu tikusi tam cauri, mans ķermenis ir kārtīgi iesildījies un rodas sajūta, ka varētu skriet vēl stundām. Nopietni, nekad neviens 15., 18., vai 20. km nav šķitis tik grūts kā 3. Tāpēc varbūt arī tev, ja turpināsi skriet, drīz vien paliks vieglāk. Skrienot lielās distances es mēdzu aizdomāties, un pat nejūtu kā kustos uz priekšu. Galvenais sākt!
8) noteikti kaut ko paēd pēc treniņa, lai tavs ķermenis var ātrāk “atgūties”. Ja tikai nogurdini muskuļus, bet nedod tiem pareizās uzturvielas, nevarēsi kļūt spēcīgāka.
Lai izdodās ?

Paldies par ieteikumiem!

Saaku skriet apmeeram 6 gadus atpakal ar 5k distanci korporatiivaas sacensiibaas, ko, sev par lielu paarsteigumu, noskreeju zem 30min, bez pilniigi nekaadas treneesanaas. Sapratu, ka man ir sava veida talants uz skriesanu un tas ir kas taads, kas padodaas. 5k bija mana saakuma distance, kur visu laiku meeginaaju uzlabot savu aatrumu.
Tagad skrienu 10k distanci 4x nedeeljaa. Jaapiebilst gan, ka skrienu tikai uz trenaziera. Man maajaas ir profisionaals trenazieris (taads, kas parasti ir sporta klubos). 10k noskrienu 45 minuutees.

takata @ 06.07.2020 11:34

Tām, kuras skrien...
Kā jūs sākāt skriet? Cik lielas distances sākumā un cik tagad?
Es sāku skriet grupu treniņos, pirms 3 gadiem biju satrenējusies un varēju noskriet bez apstājas 6-7km(jā, nav daudz, bet tomēr)
Un tagad, kad sodien atsāku skriet - noskrēju tikai 650 metrus un viss, tālāk nevaru, galva griežas, grūti. Izgulējusies biju kārtīgi, iesildījos + ārā sodien ir apmācies un karsti nav jeb ideali skriešanai, bet kaut ka nesanaca ....

Sāku skriet pa 2 km dienā, tad pakāpeniski pieaudzēju pa 500 metriem klāt.
Tiku līdz 8 km dienā, sāka ceļi sāpēt. Aizgāju pie ārsta, aizliedza skriet pa cietām virsmām - asfaltu, tikai pa meža ceļiem varu skriet, kur nav tāds atsitiens no cietas virsmas. Katram jau tas ķermenis savādāks. Manā gadījumā pat speciālie apavi skriešanai rada sāpes ceļos.
Tāpēc atradu citu alternatīvu skriešanai - joga.

Turpinot tēmu par skriešanu.
Šodien apņēmos noskriet 1km bez apstāšanās. Vidējais skriešanas ātrums man endomondo uzrādās 10,4km/h.(bet es skriešanas laika nečekoju to, skrēju man ērtā tempā :)). Bija līdzi ūdens pudele, ik pa brītiņa padzēros.
Noskrēju to 1,07km distanci,bet apstājoties un ejot līdz savam dzīvoklim jutos dīvaini(tā kā nedaudz reiba galva, nebija spēks vēl tos 300 metrus līdz dzīvoklim noiet, bet nācās iet, kāpjot pa trepēm pastiprinājās nepatīkamās sajūtas, nedaudz arī tā kā grieza vēderu(pieļauju, ka tas tādēļ, ka stundu pirms skrējiena sanāca izdzert ledus kafiju), škebināja(tā, ka vemt negribas, bet ir slikta dūša). Paskatījos spogulī - visa seja sarkana, mati sviedros pie pieres. Izdzēru validolu, lai nešķebina, padzeros ūdeni un iekritu uz 10 min gultā. Pašlaik ir patīkams pēc skriešanas nogurums, bet sajūtas, kas bija uzreiz pēc skrējiena - trakas. Atceris, ka tikko noskrienot es pie sevis lādējas, ka gāju skriet un sev svēti nosolījos vairs nekad neskriet. :D
Man gribetos nodarboties ar skriešanu, jo tas atņem mazāk laika, nekā pastaigas un turklāt intensīvāks trenins sanāk, taču bail iet vēl parīt skriet, ja nu atkal paliek slikti?
Ak jā, agrāk, kad pirms apmēram 3 gadiem skrēju, tad pat pēc 7km distances vienīgā blakne bija - sāpoša galva, bet ar to varēja tikt galā. Nekādas reiboņa sajūtas, sliktas dūšas, vēdergraizes utml. toreiz nebija. Tagad pēc skrējiena jūtos galīgi izmocīta un tikai domāji par to kā aiziet līdz dzīvoklim, nenokrītot. Pastaigās katru dienublīdz sim gaju 5km vismaz, reizi nedēļā 10km pastaigās, tāpēc likas, ka hus izturība skriet, bet nekā....
Meitenes(un puiši), varbūt kādai ir bijis tā? Kādinbūtu jūsu ieteikumi, lai pēc skrējiena nejustos kā mironis? :D vai tiešām skriet tik, cik jauda? Vai varbut organisms nav tam vel gatavs?

takata @ 18.07.2020 18:27

Turpinot tēmu par skriešanu.
Šodien apņēmos noskriet 1km bez apstāšanās. Vidējais skriešanas ātrums man endomondo uzrādās 10,4km/h.(bet es skriešanas laika nečekoju to, skrēju man ērtā tempā :)). Bija līdzi ūdens pudele, ik pa brītiņa padzēros.
Noskrēju to 1,07km distanci,bet apstājoties un ejot līdz savam dzīvoklim jutos dīvaini(tā kā nedaudz reiba galva, nebija spēks vēl tos 300 metrus līdz dzīvoklim noiet, bet nācās iet, kāpjot pa trepēm pastiprinājās nepatīkamās sajūtas, nedaudz arī tā kā grieza vēderu(pieļauju, ka tas tādēļ, ka stundu pirms skrējiena sanāca izdzert ledus kafiju), škebināja(tā, ka vemt negribas, bet ir slikta dūša). Paskatījos spogulī - visa seja sarkana, mati sviedros pie pieres. Izdzēru validolu, lai nešķebina, padzeros ūdeni un iekritu uz 10 min gultā. Pašlaik ir patīkams pēc skriešanas nogurums, bet sajūtas, kas bija uzreiz pēc skrējiena - trakas. Atceris, ka tikko noskrienot es pie sevis lādējas, ka gāju skriet un sev svēti nosolījos vairs nekad neskriet. :D
Man gribetos nodarboties ar skriešanu, jo tas atņem mazāk laika, nekā pastaigas un turklāt intensīvāks trenins sanāk, taču bail iet vēl parīt skriet, ja nu atkal paliek slikti?
Ak jā, agrāk, kad pirms apmēram 3 gadiem skrēju, tad pat pēc 7km distances vienīgā blakne bija - sāpoša galva, bet ar to varēja tikt galā. Nekādas reiboņa sajūtas, sliktas dūšas, vēdergraizes utml. toreiz nebija. Tagad pēc skrējiena jūtos galīgi izmocīta un tikai domāji par to kā aiziet līdz dzīvoklim, nenokrītot. Pastaigās katru dienublīdz sim gaju 5km vismaz, reizi nedēļā 10km pastaigās, tāpēc likas, ka hus izturība skriet, bet nekā....
Meitenes(un puiši), varbūt kādai ir bijis tā? Kādinbūtu jūsu ieteikumi, lai pēc skrējiena nejustos kā mironis? :D vai tiešām skriet tik, cik jauda? Vai varbut organisms nav tam vel gatavs?

Vai arī vienkārši ignorēt tiešām trakās, nepatīkamās blaknes un iet pārdiens skriet, cerībā, ka organisms adaptēsies?
Un jā, kops dienas, kad izveidoju diskusiju biju skriet vēl tikai vienu reizi. Toreiz noskrēju 730 metrus un arī bija tikpat slikti kā tagad.