Latvijā nav tāds algu līmenis, lai kāds skrietu 12 stundas vai vēl labāk 24 stundas pēc kārtas. Nu tiesām nav vērts par tiem gražiem sevi mocīt
Jā, ja vien nestrādā sava uzņēmuma labā, ļoti piekrītu šim. Mani arī neizpratni rada cilvēki, kas par 500 - 700 eiro mēnesī strādā kā zirgi stresainā darbā, kur pienākumu kaudze tikai pieaug, bet alga stāv uz vietas. Dzīve ir pārāk īsa un pārāk skaista, lai lielāko daļu no tās pavadītu darbā, kur nu vēl tādā, kur alga ir neadekvāta padarītajam un bendējas nervi. Taču arī uzskatu, ka ir tāds naudas un arī veiksmes Dievs. Vieni sev iztiku nopelna viegli, ar prieku, nepārstrādājoties, bet otriem katrs cents nāk caur smagiem sviedriem.
Autorei ieteiktu ļoti nopietni piedomāt pie kvalitatīvas atpūtas brīvajā laikā, cik nu tāds ir. Katrās brīvdienās sev kā prioritāti uzstādīt prāta un ķermeņa relaksāciju. Sākt ar to, ka aizliegt sev domāt par darbu ? veltīt laiku pastaigām svaigā gaisā un mērenām fiziskām aktivitātēm, palutināt sevi ar kādu masāžu, labu literatūru, miegu, veselīgu gardumu, pagulēt pludmalē, aiziet uz kafejnīcu padzert kafiju, paklausīties mīļāko mūziku. Būt pašai ar sevi, izvairoties no alko, trekna ēdiena, ilgstošas sēdēšanas pie datora, sliktām domām, sevis šaustīšanas.