Tām, kas daudz strādā

Ķermenis tikai noteiktu laiku spēj tikt galā ar tik lielu slodzi. Parādīsies izdegšana.
Ko darīt nezinu? jāmaina darbs? Relaksējošas vannas? meditācija?

Man ir līdzīgi. Darba laiks ir no 8:00-16:00 (tieku gan mājās jau pēc 15:00), taču mājās atnākot turpinu strādāt. Īpaši saspringti ir semestra beigās (decembris/maijs), kad jāsarauj skolēniem ar atzīmēm vai kad vairākām klasēm reizē sakrīt pārbaudes darbi (tad jālabo nevis 20,bet reizēm pat 80 darbi)
Mācos balansēt darbu un privāto dzīvi / atpūšanos. Šādi turpinot jūtu, ka drīz izdegšu. Nevaru visu laiku non stop strādāt arī mājās būdama, taču darba pienākumu ir tik cik ir un nākamajai darba dienai IR jāgatavojas laicīgi. Nevaru atnākt 10 minūtes pirms darba sākuma un domāt ko šodien darīsim ar skolēniem stundās.

Mierinu sevi, ka tas ir īslaicīgi- jo pēc kārtīga darba ir jāseko atpūtai ? Ja jūtu, ka visa ir par daudz, ņemu brīvu, ieplānotus atvaļinājumus neatceļu...ja Tavs darbs nav cilvēku dzīvības glābšana, tas nevar būt tik svarīgi, lai nevarētu iepauzēt! Domas par to, ka darbs bez Tevis apstāties ir neirotiķiem un cilvēkiem, kam
ar darba devēju nav paveicies...Nav vērts sevi “nodzīt”, algotā darbā?

un vēl-es nestrādāju neapmaksātas virsstudas. Nauda arī mierina ?

Esmu saskārusies ar šādu problēmu iepriekšējā darbā. Tas bija briesmīgi. Kad jutu, ka reāli izdegu, kā arī sākās visādas veselības problēmas, uzrakstīju atlūgumu. Jāsaka, ka tas bija viens no labākajiem lēmumiem, ko sevis dēļ varēju izdarīt. Protams, bija bailes par nepastāvību, tāpat arī šaustīju sevi, ka citur ir vēl sliktāk, jābeidz čīkstēt un jāturpina strādāt, bet reālitātē es jūdzos nost. Savā ziņā biju novērtēta kā laba darbiniece, kura var kalnus gāzt, bet tas darba apjoms ar laiku tikai auga un auga. Tas nebija manas veselības vērts.
Tagad strādāju 40h, slodze ir samērīga, alga lielāka un stress mazāks. Esmu patiešām pateicīga par savu tagadējo darba vietu.

Es ar slodzi netieku galā. Sanāk tā, ka kopā ar ceļu, esmu prom no mājām apmēram 12 stundas dienā. Vakaros esmu psiholoģiski iztukšota, ka nav spēka vairs elementārām lietām.
Pateicoties Covid, slodze mazinājās un tagad esmu pārdomās par to, ka mans laiks, dzīve tikusi izniekota lietām, kas patiesībā man nav svarīgas.

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka visa atslēga ir darba plānošanā / organizēšanā. Vienmēr pierakstu visus darbus, kas jāizdara un tos izdaru laikā - nekādu atkāpju. Jo - ir apziņa, ka pašai tā ir vieglāk - ja izdaru laikā, darbs ir nost no pleciem un var ķerties pie nākamā, turklāt arī sirdsapziņa, pat par tādiem sīkumiem kā, ja apsolu piezvanīt un noskaidrot kaut ko šodien, tad to arī izdaru. Un vēl strikts noteikums - darbi nedrīkst pārklāties. Ja dari vienu, tad līdz galam, kamēr izdarīts, tad nākamo. Bieži vien redzu, ka darba devēji spekulē, saviem darbiniekiem uzdodot čupu, visu atsevišķi- vienā dienā vienu, otrā otru, vēl nav pabeigts pirmais, kad jau uzdod otro. Nekā nebija, es palieku savos rāmjos.
Bet tā kā man tas ir iedzīts līdz asinīm, varu saprast, ka citiem tas var nešķist tik vienkārši.

Nu, man nav īsti motivācijas iet no darba prom. Darbs interesants, kolēģi super, alga ļoti laba. Teorētiski es varētu arī nestrādāt papildus. Mani vairāk interesē, kā turpināt strādāt papildus, bet nenojūgties.

Ā, un vēl loģisks princips - darba laiks beidzas tad, kad tu izej no darba, ar to saprotot - nekādu darba e-pastu pārbaudes, ne atbildes uz darba zvaniem.

Šo es nesaprotu, kā var ziedot savu dzīvi darbam, šķiet ļoti skumji, pat ļoti. Vienīgais kad tas ir ok manuprāt ir tad ja ir savs uzņēmums un tā ir sirds lieta, savādāk, izniekots dzīves laiks, kāda cita labā. Tāda kā mūsdienu brīvpratīga vergošana :(

watchingandtalking @ 28.06.2020 10:25

Šo es nesaprotu, kā var ziedot savu dzīvi darbam, šķiet ļoti skumji, pat ļoti. Vienīgais kad tas ir ok manuprāt ir tad ja ir savs uzņēmums un tā ir sirds lieta, savādāk, izniekots dzīves laiks, kāda cita labā. Tāda kā mūsdienu brīvpratīga vergošana :(

Naudu jau arī dzīvošanai vajag.

watchingandtalking @ 28.06.2020 10:25

Šo es nesaprotu, kā var ziedot savu dzīvi darbam, šķiet ļoti skumji, pat ļoti. Vienīgais kad tas ir ok manuprāt ir tad ja ir savs uzņēmums un tā ir sirds lieta, savādāk, izniekots dzīves laiks, kāda cita labā. Tāda kā mūsdienu brīvpratīga vergošana :(

es ari nesaprotu :D man bija daudz labak attalgots darba , bet bija tik ilgi japaliek pec darba laika, ka sausmas, aizgaju driz vien prom. ja butu paliksusi saja darba vietaa, butu iegadajusies labaku dzivokli, brt nu kam man to kruto dzivokli, ja majas nebutu vispar , tik darbā

Lalalana @ 28.06.2020 17:23

es ari nesaprotu :D man bija daudz labak attalgots darba , bet bija tik ilgi japaliek pec darba laika, ka sausmas, aizgaju driz vien prom. ja butu paliksusi saja darba vietaa, butu iegadajusies labaku dzivokli, brt nu kam man to kruto dzivokli, ja majas nebutu vispar , tik darbā

Ir jau arī opcija strādāt tik ilgi līdz iegādā labāku dzīvokli un tad arī doties prom.

Eksperte @ 28.06.2020 17:29

Ir jau arī opcija strādāt tik ilgi līdz iegādā labāku dzīvokli un tad arī doties prom.

jà, bet man būtu jastrada vairaki gadi tur, lai sakratu pirmajai iemaksai tadam dzivoklim, kurs maksā labu summu.

Es tā nestrādāju visu dzīvi, lai teiktu, ka esmu visu dzīvi ziedojusi darbam. Plus, šie komentāri vienmēr tiek sievietēm, kas strādā. Man ir sabiedrībai derīgs darbs, tā derīgumu var kvantificēt (un tas tiek arī darīts). Kāpēc tad pārmetumi? Sievietēm, kam patīk visu brīvo laiku nosist skatoties netflixu, youtubi, iepērkoties, staigājot pa skaistumkopšanas saloniem u.tml. pavadot daudzas stundas nodarbojoties ar bezjēdzīgu patērnieciskumu, šādus pārmetumus nesaņem. Manuprāt, labāk ir tās 2h ekstra stundas pastrādāt, nevis sēdēt pie kārtējā netflix seriāla.

Strādāju 3 darbos jau apmēram 3gadus, katru mēnesi sanāk ap 270 stundām. Tieku ar slodzi labi galā,man ir plānotājs,kas palīdz organizēt darbus. Vienmēr zinu,kur un kad man ir jābūt,kontrolēju to! Sākumā bija grūti pierast pie šādas slodzes,bet tagad jūtos labi! Lai gan mazliet veselība ir pabojājusies...cenšos mazliet samazināt slodzi,jo mērķis,kas bija, jau sasniegts. Kā arī vienmēr saplānoju,lai vismaz viena nedēļas nogale ir brīva!
Novēlu Tev izturību,pacietību un galvenais disciplīnu,lai nepazaudētu sevi darbos un vienmēr atrastu laiku arī sev!?

Strādāju 100 stundas nedēļā sev, lai nestrādātu 40 stundas citam ;)

Meja @ 28.06.2020 19:53

Strādāju 3 darbos jau apmēram 3gadus, katru mēnesi sanāk ap 270 stundām. Tieku ar slodzi labi galā,man ir plānotājs,kas palīdz organizēt darbus. Vienmēr zinu,kur un kad man ir jābūt,kontrolēju to! Sākumā bija grūti pierast pie šādas slodzes,bet tagad jūtos labi! Lai gan mazliet veselība ir pabojājusies...cenšos mazliet samazināt slodzi,jo mērķis,kas bija, jau sasniegts. Kā arī vienmēr saplānoju,lai vismaz viena nedēļas nogale ir brīva!
Novēlu Tev izturību,pacietību un galvenais disciplīnu,lai nepazaudētu sevi darbos un vienmēr atrastu laiku arī sev!?

kāds vēl laiks sev..... tur jau vispār nav dzīves ....

bulta @ 28.06.2020 19:56

Strādāju 100 stundas nedēļā sev, lai nestrādātu 40 stundas citam ;)

?

Strādāju maiņās, respektīvi 24h maiņa un tad atpūšos. Bieži vien starp diennakts maiņām ir tikai viena diena starpā, bet kaut kā turos. Ir diez gan grūti, arī morāli un liekas, ka vienmēr esi tik izpumpēts un neesi nekam citam spējīgs kā tikai paēst, duša un gulēt. Kad vairāk brīvas dienas starp maiņām, tad atpūšos un liekas atkal viss ok. Regulāri jāvelta laiks sev, tikai vienatnē, aiziet paskriet, palasīt grāmatu