Puisim nav draugu

Pavadam 2-ta lielako dalu laika, jo dzivojam UK. Visi musu draugi ir LV. Tie draugi, kas manejam bija te, ir atgriezusies atpakal Latvija vai parcelusies uz pavisam citu valsti. Ir vinam te dazi, ar ko vins uzspele futbolu, bet pats saka, ka par draugiem nenosauks. Ta nu mes viens otram kritam uz nerviem :D

Man tā bija vienam draugam. Faktiski no darba bija tikai viens cilvēks, ar kuru satikās ārpus darba. Ar pārējiem tusēja darba ballītēs, bet tā, ka nāktu ciemos vai kā, nē. Esot grūti iedraudzēties, nemāk uzturēt kontaktu un nepatīk tas, kas citiem patīk.

Mūsu attiecībās es esmu tā, kam tikpat kā nav draugu. Esmu introverta, manu uzticību nav viegli iegūt un man nepatīk draudzēties, jo mazāk cilvēku manā dzīvē, jo labāk. Ir ļoti šaurs cilvēku loks, kas man tuvi un ar to pietiek.

Muffin @ 22.06.2020 19:25

Sveikas šajā siltajā vakarā.
Man ir radušās pārdomas. Ar draugu esam kopā divis gadus. Attiecībās ir lieliski, nav par ko sūdzēties. Bet nesaprotu kapēc manam pusim nav draugu. Zinu, ka ir no studiju laika viens draugs, bet satikušies nav kādus 3 gadus, jo dzīvo citās pilsētās. Visvairāk par to aizdomājos tagad, kad ir vasara, lielisks laiks, jāsvin jāņi. Visi kaut kur satiekas, atpūšas pie dabas utt. Es ar savu draugu tikai divatā. Protams, tas nav slikti, bet dažreiz gribas kat ko padarīt lielākā kompanijā. Bet tas notiek tikai tad kad es kaut ko izplānoju. Pa retam atpūšamies kopā ar manām draudzenēm. Jāņus arī svinēsim pie manas ģimenes, jo draugam nekādu piedāvājumu ne no viena nav. Kā cilvēks jau man pusis ir pavisam normāls cilvēks, nu nav viņam tik briesmīgs raksturs lai neviens negribētu ar viņu draudzēties. Ahh tikai izstāstiju savu problēmiņu ja to var saukt par tādu. Neesmu protams jautājusi viņam. Negribas aizskart, jo tomēr tāds nopietns jautājums. Kapēc tev nav draugu?Kā ir ar jūsu puišiem? Vai pavadat 100% brīvo laiku tikai divatā vai arī atpūšaties ar puša draugiem? Vai jūsu draugiem ir tā saucamie čomi?

atklāti sakot man pašai nav tuvu draudzeņu ir tikai ļoti labas paziņas, ar kurām bijām tuvas, tad kad kopā atradāmies vienā vidē. Tad draudzejāmies utt. Videi mainoties palikā tā kā paziņu līmenī. Nesen sastrīdējos ar pedējo skolas draudzeni. Esmu tik laimīga, ka beidzot bija pamats tikt no viņas vaļā uz viem laikiem ( ko esmu jau mēģinājusi darīt iepriekš). Šoreiz aizskatu viņas jūtas ar to, ka neļāvu viņai sevi izmantot. Nu tāda brīvība. Super! Jā, atbraucot uz laukiem vairs nebūs kompanijas ar ko aiziet pastaigāties, bet tad no citas puses.... tikai tas ka miesa blakus un neviens neksatās uz tevi šķībi ka viens staigā. Pastāstīt neko man nevar. Kopumā cileks maz ko ir redzējis. Izglītības augstākās nav. Un vajag tikai pa klubiem puišus ķert. Khmmm. Un mani tam arī izmanto. Pff cik labi ka pagātne. Tad bija tie laiki, tagad ir citi. Man manas kādreizējās dreudzenes ''ņirazļej vada'' beigās izrādījās lielākās skauģes un ļauna vēlētājas. Pat tad, ja uz to brīfi tiešām bijām draudzenes, manoties apstākļiem, sastopoties ar grūtībām un tāpēc manoties cilvēkiem, man ar šiem cilvekiem nav vairs nekā kopēja. Nav nedz izdevīgi būt kopā, nedz arī ir tas emocionālais saturs un atklātums, laba vēlēšana. Neesmu muļķe, un redzu daudz kam cauri. Varbūt ne uzreiz, bet tomēr. Atklāti sakot, nemaz tā īsti neredzu to īsto draudzību, redzu sievietes apvienojamies grupās, uz tik izlgu laiku, kamēr ir izdevīgi. Un ja šīs grupas neizjūk, tad ir slikti, jo zini, ka neviena nav attīstījusies, izaugusi to. Tāpat arī darbā un univeristātē. Ir ļoti aizpriedumainas dāmas, dāmas kas ir ļoti iedomīgas un tādas kas ir intrigantes izdevīguma meklētājas. Atklāti sakot neesmu tādas, kas pieņemtu, ka mani izmanto. Ar tādām kas mani novilks līdz sava līmeni (maukas šeit domāju) nevēlos saieties, bet normālām sievietēm parasti ir ģimenes, viņas ir aizņemtas vai introvertas. Īsti izvēle nepaliek.
Šiet agstāk minētais nav nekādi draugi. Tie nav arī paziņas. Tā ir kompānijas, kas apvienojas konkrētiem mērķiem- piemēram tusēšanai.
Kopumā valda uzskatus, ka sieviešu starpā ir sirsnīgākas attiecības ( un vīriešiem pat būtu ieteicams sadraudzēties ar sevietēm, lai būtu patiesa draudzība) un vīrieši vairāk apvienojas izdevīguma vadīti. Atklāti sakot mani novērojumi arīdzen tam atbilst. Viss varbūt izsatās labi no malas, bet iekšpusē ir tā pati nenovīdība un izmanotošan.
Zinu ļoti daudz saarīgu puišu kuriem nav tas lielais draugu loks, bet ir labi ja pāris tuvākas draudzības, paziņas. Atklāti sakot man tas liekas pat loti ok. Parasti ir vai nu mierīgi mājās pasēdētāji, sava dzīves kārtotāji vai nu baigie kompānijas dvēseles, tusētāji. Varbūt jaunībā, tas likās aizraujoši, bet šõbrīd tas liekas stulbi un tukši. Negribētu ar tādu būt kopā. Tāpēc izbrīna, tas kā dāmas sūdzas par to, ka mājās nav balagāna. Pieņemu, ka var izveidoties situācija, ka vīrietim vispār nav īstu draugu. Tādu situāciju ir pa pilnam. Bet vai tad viņam vispār nav kontaktu, paziņu utt. Jo tās ir 2 dažādas lietas. Pieauguši cilvēki, kuriem viss ir kārtībā vairak runā par ģimenēm nevis par daudzību. Labi ja saglabājas īsta draudzība līdz sirmam vecumam, bet kopumā uzskatu ka draugu būšanai jāpaliek pusaudžu un jaunības gados, bet ģimenes būšanai pieauguša cilvēka gados.

Man nav daudz draugu, visi kaut kur izklīduši, zuduši kontakti, tāpēc tuvākais cilvēks man tagad ir draugs, citu īsti nav, tikai paziņas, ko agrāk varēju saukt par draugiem. Draugam ir tāpat. Ir daži draugi, ar kuriem kontaktējas elektroniski, vēlas arī mani iepazīstināt, bet šo gadu laikā nav pagaidām sanācis, neesmu īpaši arī interesējusies par to. Abi esam introverti, tāpēc labi jūtamies divatā vai katrs savā kompānijā. Ja cilvēkam ir forši, kāpēc ne.
Ja tas tevi nomāc, tad izrunā to ar savu otru pusīti. Tam arī ir domātas attiecības, lai spētu izrunāties savā starpā.

Ja viņš pats jūtas labi, tad neredzu problēmu. Cilvēki ir dažādi, vajadzības pēc saskarsmes ir dažādas - to māca psiholoģijā. Ja cilvēks ir pašpietiekams, kaut kādā mērā vienpatis, un viņam nav lielākas vajadzības pēc saskarsmes, tad viss OK, nesaskatu tur problēmu.
Es pati pazīstu vairākus tādus vīriešus. Arī interesanti, patīkama rakstura cilvēki. Tur ir arī savi plusi - šie vīrieši parasti ir ļoti uzticami, piemēroti ģimenes dzīvei, netērē laiku, apkārt skraidot, dažādas draudzības uzturot. Labprāt pievienojas kompānijām ar savu sieviešu draudzenēm.

Mums abiem nav tikpat kā draugu, tas vispār ir super. ?? mēs esam viens otram un pietiek .?

Es ar savu draugu arī pavadam visvairāk laika divatā. Viņam ir draugi, man ir draudzenes, bet nesanāk jau tā bieži tikties utt. Vairāk saziņa notiek soc. tīklos. Un mēs esam tik vienādi, ka pat aizejot uz ballītēm, turamies vislaik kopā un viens otru neatstājam ne uz brīdi ?

Uzskatu, ka attiecības ir jākopj, tas ir darbs, citādi tās iznīkst. Teorētiski es gribētu, lai mums būtu tāds superīgs draugu loks, konkrēti cilvēki, ar kuriem visi kopā tiekamies, dažādos veidos atpūšamies. Esam par to runājuši. Bet kaut kā tomēr esam par slinku, lai to visu organizētu. Jo nevar gribēt, lai tevi tikai aicina uz organizētiem pasākumiem, zvana un interesējas, izrāda rūpes un uzmanību, jo arī pašam ir jānāk pretī.. Esam iepazinušies pasākumos ar foršiem pārīšiem, vai viņam un man ir draugi no pagātnes, ar kuriem ir runāts, davaj, brauciet ciemos/ jābrauc kopā laivu braucienā/cepsim gaļu mūsu vasarnīcā/aizejam kopā uz boulingu utt., un tajā brīdī ir tāds patiess "jā - jā", bet kaut kā tas nekad neizdodas, jo tomēr slinkums ņem virsroku, visādi "bet", paiet ilgāks laiks un tad jau šķiet kaut kā nevietā uzbāzties.
Dzīve, iespējams, ir par steidzīgu un varbūt esam izauguši no spontānām idejām.. Kā arī abiem kopā ir vienkārši labi un vislabāk patīk laiku pavadīt divatā.
Man ir dažas draudzenes, draugam arī ir daži draugi, bet tie nav cilvēki, ar kuriem tiekamies kopīgās ballītēs. Pārsvarā pavadām laiku abi divatā vai viņa/manas ģimenes kopā sanākšanās. Viņš ar draugiem mēdz uz neilgu brīdi satikties, sazvanīties, tas parasti gan notiek viņa radošo aktivitāšu ietvaros, bet es savukārt reizēm ļaujos meitenīgai pasēdēšanai ar savām draudzenēm pie vīna.

Mums abiem ir savs draugs loks. Es atpūšos ar saviem draugiem, viņš - ar saviem. Ik pa laikam atpūšamies visi kopā. Parasti tad, ja dodamies kādā izbraucienā vai satiekamies lai uzceptu gaļu un iedzertu alu. Bet tā, ka vīrietim vispār nebūtu savu draugu ar kuriem pavadīt kopā laiku... nē, nevarētu tā. Neesmu tas cilvēks, kurš visur grib iet kopā ar otru pusīti. Man vajag laiku sev un saviem draugiem, un savām nodarbēm, tāpēc man nepatiktu, ja otrs cilvēks būtu vai nu pielipis man vai nu atpūstos tikai manu draugu lokā, bet pārējā laikā sēdētu viens pats, jo nebūtu pašam savu draugu ar kuriem aiziet uz bāru iedzert alu vai uzspēlēt boulingu. Man ir ļoti svarīga komunikācija ar citiem cilvēkiem, laikam var teikt, ka esmu ekstraverts, tāpēc nekad nevarētu visu laiku pavadīt tikai divatā. Divas dienas maksimums. Bet, protams, katram savs. Ja tevi kas neapmierina, vajag par to runāt ar otru cilvēku! Problēmas attiecībās rodas no nerunāšanas vienam ar otru.

Kad biju attiecībās, man nebija draugu. Attiecībās esot tam vienkārši nav laika.

Minelūše @ 22.06.2020 19:51

Mūsu attiecībās es esmu tā, kam tikpat kā nav draugu. Esmu introverta, manu uzticību nav viegli iegūt un man nepatīk draudzēties, jo mazāk cilvēku manā dzīvē, jo labāk. Ir ļoti šaurs cilvēku loks, kas man tuvi un ar to pietiek.

Same here... Esmu introverta, pluss vēl nedzeru vispār, līdz ar to, īpaši nemaz nepatik iet ārpus mājas. Jutos ka morāls kroplis citu acīs, bet es tā jūtos labi.

.. bet izklausās, ka tev arī īsti nav draugu, tikai dažas draudzenes, ko pa retam satiec un ģimene :D

Mūsu attiecības ir otrādāk. Man nav draugu, bet viņam ir. Vienīgā draudzība pēc vidusskolas beigām pajuka un kolēģi darba visi ir vismaz 15 gadu vecāki par mani un bez kopējām interesēm. Kā arī ir jāpaiet ilgām laikam līdz es saku uzticēties un atvēries kādam cilvēkam. Mani tas netraucē.
Viņš var iet ārā ar draugiem, kad grib es vai nu palieku mājas un izklaidēju sevi vai izeju ārā. Svētkus svinam vai nu ar viņa draugiem vai mūsu ģimenēm.
Tev tas ļoti traucē ka viņam nav draugu? Vai tu vnk gribi lai draugs pazūd uz vienu dienu un tu vari darīt ko gribi?

Man atkal liekas dīvaini - kā nav draugu? Manā pieredzē puišiem vienmēr ir bariņš ar tuviem draugiem, neatkarīgi no attiecību statusa.
Un tiklīdz esi attiecībās, tev vairs nav vārda, bet esi - ''Aivara draudzene.'' :D

Man arī nav draugu un nekad bijuši, esmu liels introverts, ļoti labi jūtos vienatnē.
Draugu neasamībai ir savi plusi.
Telefons klusē
Nav neviens jāapsveic
Nav jāiet uz dzimšana dienām, u.c draugu ballītēm.
Ir arī savi mīnusi - piem. ja mašīna saplīst kaut kut kur pa ceļam vai vajag kāda palīdzību, nav nevienas kas tevi izručīs....

Piekrītu Redpill
Man arī nav draugu. Esmu ļoti noslēgts cilvēks un labāk jūtos vienatnē, nekā draugu lokā.
Ar dzīvesbiedru tāpat. Mēs esam viens otram draugs, mīļākais, vīrs un sieva. Visi vienā ?

Cik dīvaini uzskati te dažām. Piemēram, beidzot tiku no draudzenes vaļā, sen bija laiks. Vai, piemēram, nebūs jāiet uz dzimšanas dienas ballītēm, cik labi! Kaut kāda dīvaina vientuļnieku un vecmeitu domāšana. Ziniet ko, neviens nenāks arī uz jūsu dzimšanas dienām un nesveiks! Visus svētkus varēsiet svinēt lepnā vientulībā ar TV, jo nekur jūs neaicinās. :D
Draugi ir laba lieta, jo vairāk - jo labāk. Vismaz vienam vai diviem jābūt. Ja nācies vilties cilvēkos, tad iesaku rūpīgāk izvēlēties draugus, nevis uzreiz paziņot - man nevienu nevajag, esmu tik super pašpietiekams un ideāls un labāks par visiem citiem. Tas jau mijās ar iedomību, un tādi cilvēki arī nevienam nepatīk. Es vispār šķībi skatos uz tiem, kam nav neviena drauga. Liecina par smagiem putniem galvā. Īpaši, ja vēl to pasniedz kā nez kādu sasniegumu.
Vai iesaku laicīgi tikt pie kaķa.

Par mums - mums abiem ir daudz draugu, kas nu jau kļuvuši par kopīgajiem draugiem. Ja puisim nebūtu draugu, mēģinātu “iefiltrēt” savā kompānijā. Noteikti nesēdētu mājās dziļā divvientulībā. Ir laiks diviem vien, bet nevar dzīvot tādā burbulī. Agri vai vēlu paliks vienmuļi un garlaicīgi.

To ka neviens nenāks uz manu dzimeni arī aizmirsu pieskaitī pie plusiem. Ekstrovertajiem laikam nav saprotams ka Introvertajiem nepaliek garlaicīgi un vienmuļi no vientulības.