Es te tā vēl prātuļoju par to jēdzienu "brīvība". Šis jēdziens taču arī katram apzīmē ko citu. Jā, varbūt kādam tas nozīmē vienā no komentāriem pieminēto skraidelēšanu apkārt un alkohola lietošanu, kad vien iegribas. Ja tā, tad jāatzīst, ka diezgan skumji, ja tas ir tas ar ko cilvēkam asociējas vārds "brīvība". Taču laikam vēl skumjāk, ja tad, kad cilvēks pasaka, ka nevēlas bērnus, jo alkst brīvību, tas ir vienīgais ar ko šis vārds asociējas otram, šajā gadījumā konkrētā komentāra autorei. Ar staigāšanu apkārt un dzeršanu. Diezgan šaurs skatījums uz dzīvi tādā gadījumā.
Varu pateikt par sevi. Dzīvē veicies pabūt dažādās pasaules malās, par ko jāpateicas dažādiem projektiem un brīvprātīgā darba organizācijām. Ir nācies strādāt kopā arī ar bērniem. Un ir forši, ja redzi, ka tam bērnam iedegas acis, kad stāsti viņam par savu hobiju un nodarbošanos, un iesaki, ko darīt, ja bērns arī nākotnē grib nodarboties ar to pašu. Un ir forši atbildēt uz to bērnu jautājumiem, ja redzi, ka viņi ir ieinteresēti tajā, ko stāsti.
Es dievinu dzīvniekus. Neskaitāmus esmu izglābusi no drošas nāves. Esmu ziedojusi ne tās mazākās summas dzīvnieku glābšanai, arī tad, kad Austrālijā plosījās meža ugunsgrēki.
Vienu vasaru esmu pavadījusi veco ļaužu aprūpes namā, strādājusi ar veciem cilvēkiem. Un, bāc, tas ir tik forši, ka vari būt tas cilvēks ar kuru viņi parunā, jo lai gan daudziem ir bērni, ne visi vēlas un atrod laiku apciemot savus vecos vecākus vai vecvecākus. Cik ironiski...
Mans sapnis ir turpināt iesaistīties līdzīgos projektos, apceļot pasauli un visur, kur esmu bijusi, izdarīt kaut ko labu. Tā teikt, atstāt kaut ko pēc sevis. Vai tas nozīmētu izglābt ielas kaķi vai nopirkt bezpajumtniekam siltas vakariņas.
Tā ir mana brīvība. Pārvietošanās brīvība, izvēles brīvība, brīvība nodarboties ar to, ko mīlu darīt. Un ja viss tas, ko savā dzīvē jau esmu paspējusi izdarīt un vēl tikai taisos izdarīt, ir bezvērtīgs un mana dzīve būs miskastē izmesta tikai tāpēc, ka nebūšu radījusi bērnus, tad lai nu tā būtu.