Cik daudz tu ēd?

Pateicoties fastingam esmu iemācījusies kontrolēt ēšanu. Mans organisms ir pieradis, ka ēšana sākas ne ātrāk par plkst.12.
Tad līdz kādiem 15-16 ir mierīgi,tad uzkoda, un ap 18-19 vakariņas. Un diena noslēdzas.
Protams, man gadās norauties, it īpaši darbā, kur kopējā skapītī stāv dažādi našķi, apēdot vienu, roka stiepjas pēc nākamā. Cenšos prātu pārslēgt uz citām nodarbēm, padzerties ūdeni.
Tev jācenšas saprast, kāpēc tev ir šī rīšana-nepilnvērtīgas ēdienreizes, ēšana dēļ emocijām vai stresa. Varbūt par maz dzer ūdeni

Svarīgi, lai dzīve nesāk griezties ap ēdienu jeb atcerēties, ka ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu. Šī doma man daudz ir palīdzējusi, jo patiešām, izlaižot kādreiz kādu ēdienreizi, piem, vakariņas, un tā vietā dzerot ūdeni, organismam nekas slikts nenotiks. Tieši otrādi.
Manā pieredzē kuņģi ļoti labi var izstiept un arī saraut. Ja pieķer sevi pie domas, ka par daudz ēd, tad pamēģini nedēļu piespiesties un ēst ļoti maz, dzert daudz ūdeni. Sākumā būs grūti, bet pēc tam jutīsi, ka kuņģis ir sarāvies un tik daudz vairs ieēst vairs nespēj. Bet tad galvenais atkal nenonākt pie pārēšanās epizodes, pēc kuras binge eating var sākties no gala.

Ik pa laikam aizdomājos, cik bieži un daudz dienā ēd cilvēks-parastais, kam attiecības ar ēdienu ir veselīgas. Vai jūs spējat apstāties, kad ēdat, ko ļoti garšīgu? Vai vispār domājat, ko liekat mutē? Un ko vispār ikdienā ēdat?

Ēdu visu ko no plkst. 10 - 17/18, tad tikai ūdeni. Šobrīd neēdu daudz, bet ir bijuši periodi, kad biju rīma, ēdu vēlu vakarā čipsus, ceptas baltmaizes, un pa dienu Mc Donalds pusdienas. Vairs tā nav, jo būtu pašpārmetumi, kā arī tas viss ietekmē pašsajūtu, izskatu, svaru. Kad tā darīju, tas bija ne tik daudz aiz lielās mīlestības pret ēdienu dēļ, drīzāk slinkums, izlaidība, nedomāšana līdzi. Nu jau pāris gadus cenšos ēst veselīgi, grēkoju ne pārāk bieži. Ļoti treknas vai barojošas lietas neēdu vispār, piem., majonēzi, speķi, bulkas. Ēst garšo, bet ēdiens laikam nebūs mana lielā atkarība. Smukas figūras vārdā spēju atteikties. Saldumi nav mana vājība, tad jau drīzāk kas kreptīgs.

Nekad neesmu diži daudz domājusi par saviem ēšanas paradumiem. Kamēr mans organisms un vielmaiņa ļauj, es izbaudu, ka varu ēst visu, ko vien gribu. Zinu, ka mūžīgi gan jau tā nebūs un zinu arī, ka šāda attieksme ir visnotaļ vieglprātīga, jo:
- dzeru daudz kafijas;
- viena no galvenajām piedevām, ko lieku teju pie visiem ēdieniem, ir majonēze;
- bieži garšo sālīts ēdiens;
- salīdzinoši maz dzeru ūdeni;
- mēdzu ēst diezgan vienveidīgi.
Turklāt nenodarbojos ar sportu. Bet nu.. tiešām nejūtu vajadzību neko mainīt pagaidām.

Es apzinos, ka man tas lielā mērā dēļ stresa, garlaicības, slikta garastāvokļa u.t.t. Tā teikt - emocionālā ēšana. Bet arī ar visu šo apziņu gandrīz nespēju sevi piespiest/nomotivēt pārmaiņām.

Silvera @ 29.05.2020 09:19

Nekad neesmu diži daudz domājusi par saviem ēšanas paradumiem. Kamēr mans organisms un vielmaiņa ļauj, es izbaudu, ka varu ēst visu, ko vien gribu. Zinu, ka mūžīgi gan jau tā nebūs un zinu arī, ka šāda attieksme ir visnotaļ vieglprātīga, jo:
- dzeru daudz kafijas;
- viena no galvenajām piedevām, ko lieku teju pie visiem ēdieniem, ir majonēze;
- bieži garšo sālīts ēdiens;
- salīdzinoši maz dzeru ūdeni;
- mēdzu ēst diezgan vienveidīgi.
Turklāt nenodarbojos ar sportu. Bet nu.. tiešām nejūtu vajadzību neko mainīt pagaidām.

Lūdzu, noraksturo savu vienas tādas vidējas dienas ēdienkarti.

Ar ēšanu man iet slikti. Uznāk dienas, kad ēdu nepārtraukti, citreiz atkal pietiek ar 2 ēdienreizēm dienā. Bieži ēdu no stresa, nevis no izsalkuma. Cenšos, lai mājās nav tādas lietas kā saldējums, konfektes, cepumi, bulciņas... nopērku pa mazam daudzumam, jo, nopērkot daudz, viss tiks apēsts uzreiz.
Lietas, kas ļoti garšo vispār cenšos neēst, jo nevaru apstāties, nesen pacienāja ar ļoti garšīgu kūku, pēc tam visu dienu tā garša stāvēja domās. Labāk tad neēst nemaz.

oij attiecības ar ēdienu.
Bērnībā biju garākā klasē kas nozīmē ka arī smagākā. Nebiju resns bērns, bet ar miesu uz kauliem. Tad vēl divreiz gadā meitenes un puišus atsevišķi veda uz māsiņas kabinetu svērties, mērīties. Atceros, ka tas laiks mani iedzina kompleksos, lai gan biju tikai 10-13 gadus veca. Toreiz visām meitenēm bija jāizģērbjas plikām , paliek tikai apakšbikses, jākāpj uz svariem un māsiņa skaļi sauc ciparus un komentē. Atceroties drebuļi skrien pār kauliem.
Tas viss aizsāka manas neveselīgās attiecības ar ēdienu. Jau 14 gadu vecumā uzskatīju sevi par resnu. Vasarā nedēļu pārtiku tikai no svaigiem gurķiem, skrēju apkārt mājai, pēc tam sākās mazliet anoreksisjas tieksmes. Zaudēju daudz svara. Vēlāk mamma ar tēti izšķīrās kas noveda pie binge eating. Vienu dienu neēdu neko un otrajā dienā pārēdos tā ka acis un vēders sprāga ārā.
Tas viss lika pieņemties svarā.
Tagad esmu mazliet pāri normālam svaram, bet vismaz esmu apmierināta ar to kā ēdu.
Vairāk nav bing periodi kuriem seko badošanās. Vairāk piedomāju pie to ko ēdu.
Ja vienu dienu sagribas burgerus tad ēdu, bet zinu ka nākamajā dienā ēdīšu salātiņus vai ko veselīgu. Cenšos neveselīgu pārtiku ēst vienreiz nedēļā, lai gan jaunais Hesburger VEKE burgers to padara par ļoti grūti lietu :D
Problēmas diētā, rada darba grafiks. Visu dienu nav laika neko paēst , bet vakarā izsalkums ir tik liels ka nevar neēst.
Nākotnē ceru sākt sportot un ēst veselīgāk, jo zinu ka vajadzētu no diētas izslēgt miltu izstrādājumus, bet nevaru :D

Esmu bijusi visās tajās fāzēs- ēsts par daudz, normāla ēšana un arī esmu neēdusi tikpat kā neko ilgtermiņā.
Personīgais atklājums, ka man ēdiens ir izteikti saistīts ar stresu. Ja dzīvē ir mierīgs periods es varu ēst ļoti maz un pavisam veiksmīgi ar to mazo porciju izdzīvot, bet tikko parādās stresi, pat ja man liekas, ka ēdu maz, es kaut kur nemanot (vismaz apziņà nefiksējot) iemetu pa kādam našķim mutē un tā tas svars automātiski pieaug.
Pašlaik, esot šādā nenoteiktības laikā un man personīgi arī lielu pārmaiņu laikā, cenšos ļoti ierobežot savus ēšanas paradumus.
Pusdienas ap 13:00-14:00 un ne visas dienas, bet tikai ja nu galīgi izsalkums ņem virsroku vakariņas ap 21:00. Pa vidam nekādi našķi- pat virtuves virzienā neskatos, jo zinu sevi, ja kaut kas stavēs acu priekšā tas tiks apēsts. Esmu sapratusi, ka viena maltīte dienā, kurā ir sabalansēts viss, kas nepieciešams man liek justies vislabāk un arī atstāj pozitīvu ietekmi uz izskatu.
Neuzskatu, ka man ir veselīgi ēšanas paradumi, bet salīdzinoši ar tiem kādi bija (nedēļām gara rīšana kontrastē ar aizmiršanu, ka jāēd pāris dienas pēc kārtas) šie paradumi ir funkcionāli un darbojas.

Villanelle @ 29.05.2020 09:30

Lūdzu, noraksturo savu vienas tādas vidējas dienas ēdienkarti.

Parasti 2-3 ēdienreizes dienā.
Brokastis lielākoties neēdu; varbūt brīvdienās - kādas maizītes vai vienkārši no iepriekšējās dienas pāri palikušais ēdiens. Galvenais - kafija.
Pusdienas / vakariņas ir manas galvenās ēdienreizes: piemēram, rīsi, kvinoja, makaroni, lēcas, šķeltie zirņi ar vistas gaļu un salātiem. Dažreiz pelmeņi, retāk - zupas. Kartupeļus neēdu vispār.
Tagad sāksies siltais laiks, būs jātaisa aukstā zupa.
Vakaros, lasot, pirms gulētiešanas, knakstos ap visādām saldām / sāļām uzkodām.

Lasu, cik daudzas ed dēļ stresa... Man ir tieši otrādi, stresa situācijās nevaru ieēst vispār. Šķiroties no pārdzīvojumiem kļūstu par kaulu kambari ? Arī dzert man tad grūti, varbūt glāze dienā.

Esmu no eksperimentētājām, ar svaru nekad nebija bijušas problēmas, kā vienīgais kāds mazs tauciņš uz vēdera. Tad nu savos 20 gados izdomāju, ka vajag kaut ko interesantu un tieši, tad “modē” bija dažādas diētas. Es biju tā jau tieva, bet nē izdomāju, ka vajag pamēģināt un no tā saslimu ar bulīmiju. No diētas, kur jāizslēdz saldumi un vēl dažas no ēdienu kategorijām, es nevarēju apstāties, kad pie viņām tiku. Man vajadzēja izēst visu paciņu, kastīti jebko un rīt vēl, kas pagadījās pa rokai.
Tas bija briesmīgs periods, bet sevi ātri izārstēju.
Tagad ēdu visu, bet ļoti mazas porcijas. Dienu cenšos pavadīt tā, lai būtu pietiekoši aizņemta un ēstu tikai, tad kad jau vēders sāk kurkstēt.
Esmu iemācījusies sevi konkrolēt, izglītojusies, kas ir veselīga ēšana un vairs neiespringstu pat ja apēdu kūkas gabalu vai čipsus. Katru dienu kustos tad, kad man gribās, ēdu tikai tad, kad tiešām vajag.
Ļoti ieklausos savā organismā.

Vakardienas ēšana:
Mostos 7:30, brokastis ap 9:00 - bļoda ar augļiem.
Pusdienas ap 12:00 lēcu sautējums, dārzeņi. Uzkoda ap 16:00 -kafija ar kko saldu.
Vakariņas ap 19:00- salātu bļoda, zivs fileja.

Man ar ēšanu ir tā, ka ir dienas, kad gribās bezmazvai nepārtraukti ēst un ir dienas, kad diezgan maz prasās. Pirmās, par laimi, gadās salīdzinoši reti. Tagad nu jau 2 nedēļas viss, ko gribu ēst, ir grieķu salāti (2x dienā) un pa starpai kāds sendvičs. Saldumus man vispār nekad īsti neprasās, labprātāk apēdu kādu augli, un čipsi mani arī neuzrunā. Bet ir daži ēdieni, kurus ēdot es vnk nevaru apstāties, kamēr liekas, ka vēders tūliņ uzsprāgs - tā ir aukstā biešu zupa, kāpostu tīteņi, varbūt vēl kaut kas, kas tgd nenāk prātā. Bet tā, es sevi speciāli nekad neierobežoju. Apetīte parasti pati noplok, kad jūtu, ka ir nedaudz par daudz ēdiena. Cenšos arī dienā uzņemt vismaz 1.5L tīra ūdens.

darba dienās:brokastis- šokolades pārslas ar mandeļu pienu. Pusdienas, ja brīnumainā kārtā sanāk paēst tad makaroni ar tofu un salātiem. Vakariņas-kartupeļu pankūkas, saldēta pica vai kas cits ko var ātri uztaisīt. Protams, vakara našķi kāds cepums, šokolāde vai visbiežāk baltmaize ar ievārījmu.
Brīvdienas: bananānu pankūkas slīcinātas kļavu sīrupā vai ievārījumā. Pusdienās burgers. Vakariņās kāds našķis vai roltons.
Neveselīgi, es zinu :D Bet tāpēc vēlētos mainīt lieta un uzlabot attiecības ar ēdienu.

Lasu, cik daudzas ed dēļ stresa... Man ir tieši otrādi, stresa situācijās nevaru ieēst vispār.

Tajā brīdī, kad ir stress, es arī neēdu vispār. Ēdu, kad tas ir beidzies vai tad, kad esmu tikusi "drošos" apstākļos, piemēram, ja stress darbā, vakarā mājās riju nepārtaukti.

Agrāk ēdu ļoti daudz, neskatoties uz to, ka nedrīkstēju to darīt - ļoti viegli pieņemos svarā un visus pusaudžu gadus pavadīju sverot par 30 kg vairāk kā man jāsver. Kad pieaugu, sāku ar to cīnīties un tagad ļoti skatos, ko ēdu. Man tas ir jādara, ja negribu atkal būt tāds valis kāds biju.
Ēdu mazām porcijām visu, kas man patīk, izņemot divas lietas - visa veida cukuri (konfektes, kūkas, šokolādes, saldējumi, cukurs pie tējas/kafijas, utt) un baltie milti (baltmaize, makaroni, bulciņas, maizītes, picas, utt) Pēdējā ēdienreize ap 18:00, pēc tam tikai šķidrums, ja gribas dzert. Nu un ap 2l dienā izdzeru ūdeni.
Vai tas ir viegli - nē, nav. Taču man nav izvēles. Ja ēdīšu tā, kā man gribas, tad pāris mēnešu laikā nevienā apģērbā neielīdīšu.

Laika gaitā esmu sapratusi, ka visvienkāršāk ir neēst noteiktus produktus, ēdienus vispār, nevis apēst kādu atsevišķu neveselīgu ēdienu katru dienu, un, pēc tam, pārējo tikai veselīgu.
Autores piemērā tas būtu - es neēstu tās tostermaizes, saldējumu un konfekti vispār.
Bērnībā un pusaudžu gados ēdu visu, bet savos 30+ ir jāpiedomā pie ēšanas.
Turklāt, es kopš bērnības brīvajā laikā regulāri nodarbojos ar sportu. Ja nēēd pārāk daudz neveselīgus ēdienus, it sevišķi saldumus, vai neēd tos vispār, tad arī sportot ir vieglāk. To esmu pārliecinājusies pati, kā arī to esmu dzirdējusi no citiem sportotājiem. Gribas saldumus? Var ēst saldus augļus, tos tā īsti nav iespējams apēst tik daudz, lai sportisks cilvēks resnētu.

Līdzīgi kā Nikola, cenšos, lai mājās nebūtu neveselīgi našķi. Tādā veidā es noteikti apēdu mazāk neveselīgu lietu.

Manas attiecības ar ēdienu ir mainīgas, neveselīgas. Ir nedēļas, kad ēdu neveselīgi un daudz - varu apēst veselu kasti ar saldējumu + lielo čipšu paku. Lielākā problēma, ka man nekad nekas nevar palikt neapēsts līdz galam, pat ja esmu pārēdusies. Nekad nekas nestāv uz galda.
Tad man uznāk nedēļas, kad ēdu ļoti veselīgi. Jūtos ļoti vainīga par neveselīgajām nedēļām un cenšos mainīties. Skaitu savas uzturvērtības myfitnesspal, lai paliktu uz pareizā ceļa un sportoju. Tā man viss uz riņķi notiek. Man tas ir atkarīgs no stresa un laika trūkuma... mēdzu izvēlēties neveselīgākas opcijas, jo tas ir ātrāk un garšīgāk, nekā pašai gatavot.(pārāk daudz citu lietu, kam jāpievērš ikdiena uzmanība un jāvelta laiks, līdz ar to cieš mans uzturs)
Šo visu mūžīgo riņķi cenšos kaut nedaudz kontrolēt ar to, ka esmu izslēgusi daļu pārtikas produktus no sava saraksta (kurus nepanesu, pūšas vēders, pumpas metas utt.) un dzeru daudz siltu tēju un kafiju.

Nedrīkstu ēst neregulāri. (Veselības prob). Ja izlaižu piem brokastis, tad nākamās 2 dienas varu cīnīties ar vēdera problēmām un sāpēm.
Tāpēc ēdu vismaz 4 reizes dienā.
Kādreiz ēdu maz, tagad ēdu daudz vairāk un kopš mainījās ēšanas paradumi (ko drīkst un ko ne) ēdu pārsteidzoši daudz konfektes un saldumus. Tagad esmu slaida, kad ēdu maz, biju par ~10 kg smagāka.