Nekad nedomāju, ka pašai gribēsies kādu padomu no šī foruma, ņemot vērā, cik rupji dažreiz te atbildam, bet... Meitenes, lūdzu nenosodiet! ?
Iepazinos ar vīrieti, kas tai laikā bija kolēģis. Uzreiz teikšu, ka tur vairs nestrādāju, bet ne viņa dēļ. Izskatīgs, gudrs, nu iepatikās gan raksturā, gan simpatizēja ārējais izskats. Tā sanāca, ka neitrāli sarakstījāmies, sākumā jau protams par darbu, bet pēcāk jau sarunas aizgāja arī ārpus darba tēmai. Tad vēl tie visi neveiklie pieskārieni, piemiegšana ar aci, uzsmaidīšana, principā, viss, it kā neko konkrēti viens otram neteicām, bet sirdī jutām, ka šis būs.
Viss ideāli, tikāmies un tā... Jau krietnu laiku regulāri sazinoties, satiekoties, vienu dienu darbā redzu, ka šim gredzens uz pirksta. Protams, apjuku, iepriekš taču nebija. ?? Parunājām un izrādās šim sieva jau kādus 6 gadus... ? Un viņi pat dzīvo kopā... Protams, sākās visi tie, ka "viss mums ir slikti" "tur nekas nav". Ok, biju iemīlējusies un, protams, ka noticēju, jo solījās drīz šķirties un ko tik nē.
Tā saruna tā arī turpinājās, man nemitīgi tika solīts, bet nekas nemainījās. Biežāk sāku just to, ka nav nemaz tā kā viņš stāsta. Saņēmos, lai izrunātos, ka nevēlos turpināt neko, protams, šis atkal pilnas ausis ar batoniem sabāza par to, ka viss, jau meklē citu dzīvokli un, lai es beidzu muļķoties, viss būs kārtībā. Lūdzās, lai nepametu un ka viņam sievu nevajag, tikai mani. Teicu, lai pats beidz muļķoties un čakarēt gan mani, gan sievu. Solījās, ka tiklīdz būs papildus ienākumi (viņam bija citi projekti, kur reizēm ienāca normālas naudas summas). Apsolīju pagaidīt tās pāris nedēļas. Bet "naudas problēmas" turpinājās.
Saprotu, ka iekritu lamatās un biju kā mīļākās pozīcijā, par to lūdzu nepārmetiet, sirds lūzt pušu pēc tādas nodevības, ne tikai ar šo, bet arī ar citiem "sīkumiem" viņš mani bija emocionāli sāpinājis. Mana vaina protams, bet ehhh, es pati nekad nespētu krāpt, tāpēc arī to visu uztvēru nopietni, ka ir tā, ka viņš noteikti dosies prom no viņas.
Īsumā tāds stāsts, bet varētu gari un dikti turpināt. ?
Gribēju noskaidrot no jums, dāmas, vai jūs šo visu tā arī atstātu, mierīgi pamestu un censtos aizmirst vai arī ziņotu viņa sievai par šiem gājieniem pa kreisi? No vienas puses domāju par to, ka kāda man daļa, kas tajā ģimenē, lai paši noskaidro ar laiku. Bet no otras, žēl sievas, tik mierīgi apčakarēt un izlikties ka viss ir kārtībā...
Labprāt ar kādu arī privāti parunātos par šo. ?
5
