Man ir viens sapnis, kas man ir rādījies neskaitāmas reizes.
Sapnī esmu maza vēl un esmu ciemos pie savas vecmammas dzīvoklī, kur pie viņas atnākuši vēl kaut kādi ciemiņi. Visi sēž dzīvojamā istabā, runājās. Jau vakars, tādēļ ir ieslēgta gaisma dzīvojamā istabā. Vecmamma man palūdz no virtuves atnest kaut ko. Ieeju virtuvē, ieslēdzu gaismu, paņemu to, ko man vajag, eju ārā no virtuves (lai jūs saprastu - izejot no virtuves pārredzu ieeju gan uz dzīvojamo istabu, gan tālāk ieeju uz guļamistabu) un redzu , ka kkāda ēna nāk ārā no tās guļamistabas. Es gaismas ātrumā ieskrienu dzīvojamā istabā un tad arī pamostos. Vienreiz centos nepamosties tai brīdī, kad ieskrēju dz.istabā, jo gribēju redzēt, kas tad notiks, bet neko neredzēju.
Diezgan creepy sapnis. Tai dzīvoklī vispār nebija laba aura. Kad biju maza, vienmēr bija bail iet uz vannasistabu vai virtuvi, vai it īpaši uz guļamistabu vienai, vienmēr saucu līdzi vecmammu un nekad viņa mani par to nav nosodījusi. (Nav teikusi - tu taču esi pieaugusi, no kā tu baidies,utt..)
Kad paaugos, tad vecmamma man pastāstīja savus piedzīvojumus šai dzīvoklī. (Pieņemu, ka tur mitinājās arī poltergeists)
Parasti saka, ka bērni redz un jūt to, ko neredz pieaugušie.