Lepna vai dīvaina...

Saprotu. Man arī bija draudzene, kura uz lietām skatījās negatīvi un sūdzējās cik slikta dzīve. Viņai mamma tajā laikā bija ārzemēs pelnīja daudz naudas un sūtija to viņai. Viņa katru nedēļu pirka stockman jaunas drēbes un sūdzējās, ka šoreiz nedabūja labus deal. Es tikmēr krāju no savas pusdienu naudas lai nopirktu jaku kuru gribu no Cubus(agrāk bija tāds veikals līdzigs H&M cenu ziņā).Sūdzējās cik slikta dzīve, ne tikai par to vien, bet par visu. Tagad saprotu ka varbūt tas vienkārši bija veids kā iegūt uzmanību kuru viņa nedabūja no mammas, jo laika zonu atšķirība bija ļoti liela un parunāt sanāca reti. Toreiz palikām draudzenes, jo bija kopīga humora izjūta un intereses par anime, spēlēm. Tagad vairs neesam draudzenes, jo es dzīvi tveru tā viegli, bet viņa ir cilvēks kas sūdzas par visu.
Tā arī tēma savu jautājumi neuzdevi? Vai palikt draudzenēm? Ko darīt?
Nezinu, grūti teikt.
Vai viņa patik grib tikties vai kā jums tas viss notiek?

Kiskismau @ 24.03.2020 18:41

Saprotu. Man arī bija draudzene, kura uz lietām skatījās negatīvi un sūdzējās cik slikta dzīve. Viņai mamma tajā laikā bija ārzemēs pelnīja daudz naudas un sūtija to viņai. Viņa katru nedēļu pirka stockman jaunas drēbes un sūdzējās, ka šoreiz nedabūja labus deal. Es tikmēr krāju no savas pusdienu naudas lai nopirktu jaku kuru gribu no Cubus(agrāk bija tāds veikals līdzigs H&M cenu ziņā).Sūdzējās cik slikta dzīve, ne tikai par to vien, bet par visu. Tagad saprotu ka varbūt tas vienkārši bija veids kā iegūt uzmanību kuru viņa nedabūja no mammas, jo laika zonu atšķirība bija ļoti liela un parunāt sanāca reti. Toreiz palikām draudzenes, jo bija kopīga humora izjūta un intereses par anime, spēlēm. Tagad vairs neesam draudzenes, jo es dzīvi tveru tā viegli, bet viņa ir cilvēks kas sūdzas par visu.
Tā arī tēma savu jautājumi neuzdevi? Vai palikt draudzenēm? Ko darīt?
Nezinu, grūti teikt.
Vai viņa patik grib tikties vai kā jums tas viss notiek?

Viņas gadijumā ir savādāk...Viņa baidās no pārmaiņām un Visu laiku sūdzas cik darbs ir slikts (6 gadus tur tupot) meitene pati jauna...cik attiecībās viss slikti ar puisi, bet tajā pat brīdī nekas netur aiziet un kko mainii. Ģimene ar nav vinai trūcīga tik tālu visi no viņas. Es mēģināju atbalstīt 5 gadus vienu un topasu teicu, bet man ir tā ka negribu darīt pāri un tajā pat laika negribu vairs sniegt padomus un vispar apspriest to visu.
Visu laiku zvana un rauda kā vinas puisis pa brīvdienām nenāk mājās vai nāk pardzeries...

Simsone @ 24.03.2020 18:20

Čau! Es gribu dzirdēt jūsu viedokli par savu situāciju. Man nav daudz draudzeņu, parasti man ir tikai viena vai divas, laikam ejot viena ir palikusi uz ļoti ilgu laiku ( vairak kā 6 gadi). Bet es nesaprotu kāpēc vienmēr tā notiek, ka mani uzskati loti biezi atskiras ar viņu uzskatiem. Tapēc nevaru teikt, ka man ir labākā draudzene, jo es domas visu laiku viņu kritizēju. Un bieži vien man patīk laiku pavadīt vienai vai ar puisi, jo visu laiku visas satikšanā sanāk ar parpratumiem vai domstarpībām. Ļoti reti kur sakrīt mums domas, kaut gan cilvēks nav viņa slikts. Es nevaru pieņemt kā viņa uztver dzīvi un klausīties viņas "Viss ir slikti! Es nezinu! " Bieži liekas, ka viņa izsūc manu pozitīvo enerģiju. Kad viņa sūdzas par savu dzīvi es mēģinu iztēloties to sevī un redzu kad viņas to stāsta viņas seja mainās un izteiksme paliek tāda itkā tā tam jābūt vai nu raud kad saku savas domas sejā. Nesaprotu , varbūt esmu skarba vai vienkārši nav pa ceļam...

Kāpēc Tev ir tam ir jāpielāgojas, ja tas nav Tavs? Kāpēc jāuztver, ka esi skarba? Tu nepieļauj domu, ka kaut ir ir domās tāda pati kā Tu?
Maini sevi, savas domas, ja vien Tev nav bail no pārmaiņām... rezultātā, visrdīzāk, jūs sazināsieties arvien retāk...Tu jutīsies brīvāk... ieraugot, ka viņa zvana, vairs nebūs smagas nopūtas ;)
Būs tā, kā Tu pati gribēsi!

Simsone @ 24.03.2020 18:49

Viņas gadijumā ir savādāk...Viņa baidās no pārmaiņām un Visu laiku sūdzas cik darbs ir slikts (6 gadus tur tupot) meitene pati jauna...cik attiecībās viss slikti ar puisi, bet tajā pat brīdī nekas netur aiziet un kko mainii. Ģimene ar nav vinai trūcīga tik tālu visi no viņas. Es mēģināju atbalstīt 5 gadus vienu un topasu teicu, bet man ir tā ka negribu darīt pāri un tajā pat laika negribu vairs sniegt padomus un vispar apspriest to visu.
Visu laiku zvana un rauda kā vinas puisis pa brīvdienām nenāk mājās vai nāk pardzeries...

Un tas ka cilvēkam nav sava ES ...Es negribēdama viņu uztveru kā nabadzīti man vinas žel neuztveru nopietni. Cik reizes teikusi ka ies prom vai puisi dzis prom. ...gandriz katru mēnesi un nekas nemainas ntos gadus. Pectam sak pati vinu aiztavet , ka vinam grūti utt

Sagara @ 24.03.2020 18:55

Kāpēc Tev ir tam ir jāpielāgojas, ja tas nav Tavs? Kāpēc jāuztver, ka esi skarba? Tu nepieļauj domu, ka kaut ir ir domās tāda pati kā Tu?
Maini sevi, savas domas, ja vien Tev nav bail no pārmaiņām... rezultātā, visrdīzāk, jūs sazināsieties arvien retāk...Tu jutīsies brīvāk... ieraugot, ka viņa zvana, vairs nebūs smagas nopūtas ;)
Būs tā, kā Tu pati gribēsi!

Nezinu...Daudz domāju itkā nav neko man izdarijusi un ilgi draudzējamies...cilvēks ļoti laipns viņa, bet man liekas nav nobriedis ar manu līmeni. Nav kopīgu interešu tēmas ar tik par viņas kaķiem vai darbu...nu un protams vinas puisi

Esmu bijusi līdzīgā situācijā, tikai manai bērnības draudzenei sākās riktīgs klačošanās periods. Kad satikāmies, viņai interesēja pārspriest tikai citu cilvēku dzīves, pazīstamu un man svešu, un parasti tā apspriešana bija ar negatīvu, nievājošu nokrāsu vai klaju skaudību. Man apnika, ka mūsu komunikācija sastāv no tikai tā un man sīki un smalki bij jāklausās arī par viņas kolēģu (man nepazīstamu cilvēku) privāto dzīvi. jo ok, paklačoties jau var, bet ne jau tikai un vienīgi "dzelteni". Ilgu laiku netikāmies, līdz liktens atkal mūs saveda kopā uz meiteņu randiņu un volā, viņa bija pilnīgi izmainījusies, jo beidzot atradusi savu īsto vīrieti un iemīlējusies. Smieklīgākais, ka viņa man saka: es nomainīju darba vietu arī tāpēc, ka tās manas bijušās kolēģes ne par ko sakarīgu nekad nerunāja, cik var tikai citus aprunāt.
Domāju, ka arī tava draudzene ir dzīvē nelaimīga, viņai ir svarīgi, lai kāds vienkārši uzklausa jeb klausās to, ko viņa saka. Tev jau nav obligāti katru reizi jālauza galva, kādus jaunus un kreatīvus risinājumus viņai piedāvāt, pietiek ja pateiksi : "tu jau zini manu viedokli šajā jautājumā", "tu jau zini, ko es par to domāju", "es tev nekādi nevaru palīdzēt, tikai tu pati", "tu pati zini, kas tev jādara, atliek tikai pašai saņemties un darīt". Ar laiku šīs frāzes "aizvērs viņai muti", jo pašai apniks vārīties par vienu un to pašu, nesagaidot tavu dedzību savā mūžīgajā problēmstāstā. Bet tas jāsaka ar stingru pārliecību un vēsu attieksmi, nevis jāizrāda vainas apziņa. Nu tas tāds ieteikums, ja vien vēlies šo draudzību saglābt jeb noturēt. ?

Kuram gan patīk cilvēki kuri saka ka vnm viss ir slikti, nekad nekas nesanāks, viss visā dzīvē ir melns, melns, melns un tad TIIIK melns un atkal melns.
Ja esi pozitīvs cilvēks, tad loģiski, ka būs grūti ar šādu draudzenes raksturu sadzīvot. Sevišķi kiskismau norādītajā piemērā. Viss ir galīgi slikti, lai gan patiesībā nav nemaz tik slikti. Lai gan...ticu, ka ja mamma ir tālu prom svešumā, parunāties sanāk reti tad nekādas Stockmann šmotkas to nekompensē.
Domāju, ka tev nav jāpacieš draudzība, ja jūti, ka tā ir toksiska, ka esi vairāk zaudētāja nekā ieguvēja.

Ketija123 @ 24.03.2020 19:25

Esmu bijusi līdzīgā situācijā, tikai manai bērnības draudzenei sākās riktīgs klačošanās periods. Kad satikāmies, viņai interesēja pārspriest tikai citu cilvēku dzīves, pazīstamu un man svešu, un parasti tā apspriešana bija ar negatīvu, nievājošu nokrāsu vai klaju skaudību. Man apnika, ka mūsu komunikācija sastāv no tikai tā un man sīki un smalki bij jāklausās arī par viņas kolēģu (man nepazīstamu cilvēku) privāto dzīvi. jo ok, paklačoties jau var, bet ne jau tikai un vienīgi "dzelteni". Ilgu laiku netikāmies, līdz liktens atkal mūs saveda kopā uz meiteņu randiņu un volā, viņa bija pilnīgi izmainījusies, jo beidzot atradusi savu īsto vīrieti un iemīlējusies. Smieklīgākais, ka viņa man saka: es nomainīju darba vietu arī tāpēc, ka tās manas bijušās kolēģes ne par ko sakarīgu nekad nerunāja, cik var tikai citus aprunāt.
Domāju, ka arī tava draudzene ir dzīvē nelaimīga, viņai ir svarīgi, lai kāds vienkārši uzklausa jeb klausās to, ko viņa saka. Tev jau nav obligāti katru reizi jālauza galva, kādus jaunus un kreatīvus risinājumus viņai piedāvāt, pietiek ja pateiksi : "tu jau zini manu viedokli šajā jautājumā", "tu jau zini, ko es par to domāju", "es tev nekādi nevaru palīdzēt, tikai tu pati", "tu pati zini, kas tev jādara, atliek tikai pašai saņemties un darīt". Ar laiku šīs frāzes "aizvērs viņai muti", jo pašai apniks vārīties par vienu un to pašu, nesagaidot tavu dedzību savā mūžīgajā problēmstāstā. Bet tas jāsaka ar stingru pārliecību un vēsu attieksmi, nevis jāizrāda vainas apziņa. Nu tas tāds ieteikums, ja vien vēlies šo draudzību saglābt jeb noturēt. ?

Man ir bijis tieši tāpat... tur, kur es gāju uz priekšu, viņa visur vilka mani atpakaļ.
Tagad komunikācija ir, bet ļoti reti, un, lai kā ats skan, bet tā ir daudz labāka nekā bija. Dzirdu jau, joprojām, par drūmajām krāsām, kā arī sūdzības un žēlabas, bet viņai nav vēlmes dzīvē ko mainīt.. Tad tā, lai arī paliek.

Vai tad kādai sievietei tiešām ir kāda īsta draudzene? Liela daļa sieviešu nodotu savu "draudzeni" divreiz nedomājot.
Sievietes jau viena otru ienīst un redz viena otrā konkurenti.

Visu laiku zvana un rauda kā vinas puisis pa brīvdienām nenāk mājās vai nāk pardzeries...

Un kāpēc lai viņš gribētu nākt mājās, ja nekas vērtīgs viņu tāpat tur nesagaida? Lielākā daļa veču labprātāk pavada laiku ar saviem draugiem, nekā ar savām piegulētājām- nerviniecēm.

Es uzskatu, ka sievietēm var būt patiesas draudzenes. Ir palaimējies, ka varu teikt visu ko domāju, iečīkstēt kaut par pēdējo sīkumu, ja kaut kas ne tā un netikšu par to nosodīta, kā arī, protams, dalīties priekos. Un pretī dodu/sagaidu visu to pašu. Esam daudz kam izgājušas cauri.
Bet ja reiz tā līdz ar zemi nolīdzini savu tā saukto draudzeni, tad šķiet pati neesi labāka. Kāpēc tad kontaktējies ar it kā tik nevēlamu cilvēku, bet aiz muguras tik drausmīgi par viņu izsakies? Šādu 'draudzību' dēļ tiešām liekas, ka tādas sieviešu starpā nepastāv, brrrrr.

Nu Tu neesi cilvēks kuram var uzticēties tāpēc Tev arī nav draudzeņu, jau paskat kad nāc interneta vēl viņas aprunāt un vēl uzdrošinies par viņas sita runāt. Varbūt neesi pati pietiekami nobriedusi, un nezini ko Gribi bet
Labi ka vismaz meklē risinājumu. ?padoma par sevi nevis viņas tev. Laikam nav ko darīt ka tik daudz laika atveli domas par savu “draudzeni “

Plus, Tu jau tikai moki sevi , un domāju ka arī viņai nospļauties un nav nekāda Dieva gosniņa. Tā izklausās ka Tev nav pārāk lielas pašcieņas pret sevis ja būtiski piespied sevi būt tanis attiecības pat nemeklējot nekādu kompromisu kas Tev veidotu šis attiecības ciešamākas. Esmu bijusi līdzīga situācija un mana problēma bija ka man nebija nekādas cieņas pret sevi, savu laiku, jūtām, domām utt... tā teikt, būtiski uzsūc citu enerģiju jo nevaru pateikt “nē, man šinī sūda nav jāklausās”, pēc ka izklausās ko Tev arī vajadzētu viņai pateikt. :D tas ir labāk nekā paciest cita murgus kaut vai arī ja šis cilvēks Tev ir draugs, tomēr Tev nav jāklausās un ja šim cilvēkam ir veselais saprāts viņš to spēs cienīt. Beidz mocīt sevi

Jūs neesat uz viena viļņa. Ja pati apzinies, ka sirdsdraudzenes tev nav vajadzīgas, tad kāpēc gan šo kontaktu neuzturēt tīri neitrālu vai vispār samazināt līdz minimumam? Jūs viena otru nekad nesapratīsiet, vienmēr kādai nāksies tēlot, piekāpties, bet pie sevis nodomāt pretēju. Vai tas ir tā vērts censties izprast otru, ja vienkārši nav lemts? Izdomā pati, vai nebūtu vieglāk vienkārši minimizēt šo draudzību un neielaisties sīkumos par privāto dzīvi.

Lasot likās, ka kāda aprakstījusi manu pieredzi. Neteiktu, ka persona bija man tuva draudzene, vairāk gan paziņa. Par draudzeni nekad nesauktu cilvēku, kas nemitīgi čīkst.Neatceros ne vienu reizi, kad būtu pajautājusi kā man iet. Sarunu laikā esmu ierunājusies par sevi, bet viņa lieliski prata atstāt ar puspateiktu vārdu, lai atkal niidetu savu dzīvi.
Klasiski, nepatīk darbs, stulbi kolēģi, visi negodīgi utt. Visi bijušie - idioti. Lai gan personīgi dažus pazinu un cilvēki sakarīgi. Vēlāk viņai uzradās bēbis. Man viņas bija žēl, jo meitiņas tēvs ir pilnīgs mēsls. Jau grūtniecības laikā centos atbalstīt,pamudināt. Skumji palika un atteikt nespēju, kad viņa rakstīja, ka nav ēdusi, jo maitas gabals paņēmis kredītkarti un visu naudu nospēlējis utt.. Turpmāk jau telefons un dators lombardā, notriekta dekrēta nauda. Toreiz par pareizu uzskatīju satikties ar viņas vecāko māsu un visu izrunāt, jo pret māsu viņai bija cieņa (uzaudzināšanas dēļ). Pamazām viss nokārtojas. Māsa iekārtoja dzīvoklī, ļoti daudz palīdzēja. Papucis aizlaidās laimi meklēt UK, bieži esot pieprasījis daļu bērnu naudas.
Ilgi nebijām runājušas, jo sen jau esmu parvakusies uz citu pilsētu, tikai dažas SMS un viss.. Pirms pāris nedēļām zvanīja man, sadzērusies, histēriski raudāja. Dzīvojot kādu laiku kopā ar meitas tēvu. Viņa strādā, meita bērnudārza, bet viņš tikai mājas guļot, pa naktīm dzerot apkārt. Ārā nemetot, jo mīlot.
Vairāk neatbildu uz viņas žēlastības ziņām.

Arī man bija tāda draudzene kurai viss bija slikti. Draugs nebija labs, ģimenē strīdi, utt. Tad jau sākās kad es viņai uzmanību nepievērsu, nevedu uz dārgiem restorāniem (un lai cik smieklīgi tas nebūtu, tā arī bija jo viņa nestrādāja, čīkstēja ka mugura sāp un neviens darbs viņai nebūtu piemērots), pārmeta ka draudzējos ar citiem cilvēkiem. Tai draudzībai es pieliku punktu jo šī “draudzene” diemžēl izrādījās cilvēks kas burtiski nazi iedūra man mugurā par tēmu kas ir ļoti sāpīga man. Pēc tam gribēja draudzēties atkal un nu jau ignorēju viņu kādus 3 gadus. Pēc viņas man nevienas citas draudzenes ar kuras es pavadītu laiku kopā nav, jo ir grūti atrast cilvēku kurš tevi saprot un kurš tiešām grib draudzēties no sirds. Varbūt Tavai draudzenei ir kas cits ko viņa slēpj kāpēc viņa tā uzvedas, bet ja nav pa ceļam, tad nav. Ne katrs cilvēks vienmēr būs pozitīvs un lēkās no prieka, bet ja jūties ka dēļ viņas Tu neesi Tu pati vairs, tad nav tur ko