Vai var gadīties, ka nestāsti visu līdz galam, tikai sev ērto informāciju?
Vai var gadīties, ka pats smagi esi grēkojis attiecības?
Vienmēr esmu brīnījusies par cilvēkiem, kas dala padomus pa labi un kreisi zinot tikai vienas puses versiju!? Vai Jūs, foruma biedri, uzņematies atbildību par saviem padomiem gadījumā, ja nestabilaks cilvēks tos ņems par pilnu un rīkosies tā, kā "teica forumā"?
Es esmu tā "krāpniece" sieva. Ieraudzīju šo diskusiju, jo vīrs man atsūtīja liku.
Rūgtā patiesība ir tāda, ka viņš mani sistemātiski ir krāpis ar vairākām sievietēm daudzu gadu garumā. Attiecības apmeklējis darba pasākumus, lietojis alkoholu, spēlējis azartspēles un darījis visu kas ienāk prātā. Vienmēr esmu viņam ļāvusi (par citām sievietēm uzzināju tikai nesen)
Fiziski vīru neesmu kāpusi visā, vairāk kā 10 gadu kopdzīves laikā (precējušies esam 5 gadus) Jā, man bija virtuālā dzīve, kā Jums šeit un citos formos. Gribēju ar kādu papļāpāt , būt svarīga, saņemt uzmanību. BET nekad, publiski nevienā brīdī neesmu teikusi nevienu slitku vārdu par savu dzīves biedru vai apspriedusi mūsu problēmas. Šī ir pirmā reize!
Nekad neesmu gribējusi satikties ar bijušajiem vai uzsākt slepenas attiecības. Mana rīcība, pat tikai komunicējot bija ļoti neapdomīga, atzīstu savas kļūdas, jo neaptvēru kādas tam būs sekas un ka otram tomēr nav vienalga...
. Bilžu vai ierakstu laikošana, viņa prāt arī ir krāpšana (augstāk viņš minēja manu bijušo partneri, kuru nessmu satikusi vairāk kā 15 gadus). Visu kopdzīves laiku es vīram (maigi izsakoties) biju pie kājas. Viņam bija vienalga kā es jūtos, vienalga ar ko es runāju, vienalga mans darbs, vienalga mans brīvais laiks. Vajadzēja rēķināties tikai ar viņu vai ar bērnu. Vienīgais ārpus mājas gājiens bija, ka atklātības uzplūdā izstāstīju, ka attiecību sākumā aizbraucu ar draudzeni uz klubu piedzerties (tas pat nebija mūsu laulības laikā)
Nemitīgi ložņā pa manu profilu, epastu. Devu paroles, lai skatās, jo man nebija ko slēpt. Atklāti izstāstīju par visām manam iepriekšējām attiecībām, kuras viņš tagad izmanto pret mani apgalvojot, ka cilvēki nemainās! Lika izdzēst visus vīriešus no sava draugu loka. Es to izdarīju. Bet ar vien viņš atrod ko jaunu par ko man pārmest. Tanī pat laikā saka, ka tie nav pārmetumi,bet nepārtraukti bāž acīs (ex vīru, piemēram, kuru krapu vienu reizi laikā, kad attiecības jau bija nolemtas beigāsm un ex vīrs bija aizskrējis pie kārtējās mīļākās. Viņš bija alkoholiķis un ģimene bija fiziska vardarbība) Mans vīrs to zin, jo biju atklāta, bet domā, ka es neesmu mainijusies un darīšu arī tagad. Visa mana atklātība man dara ļaunumu, ne labumu un viņu tracina, ja par to atgādinu.
Mans darbs saistīts ar klientu apkalpošanu. Dažkārt atnāk kāds vīrietis, kuru vārdus pierakstu telefonā, ka klientus. Tā arī ir slepena krāpšana, viņa prāt.
Nemitīgi aicinu apmeklēt pāru terapijas, jo saprotu, ka paši netiksim galā. Viņš piekrīt, tad nākamajā dienā pārdomā, jo psihologs neko jaunu nepateiks un viņš uzskata, ka ir gudrāks par psihologiem.
Ģimene es esmu tā, kas pārsvarā pavada laiku ar bērnu, cenšos strādāt un pelnīt. Kad bērns nav dārziņā (šinī karantīnas laikā) uz darbu drīkstu iet tikai noteiktas stundas, piemēram 2 vai 3, citādi mājas ir skandāls!
Strīdamies jau pusotru mēnesi. Salabstam, sarunājām kā turpmāk dzīvosim, ko nedarīsim, ka necilasim pagātni, nebazisim acis bijušos un bijušās, bet sākas viss no jauna! Strīdā Vīrs atkal pēkšņi maina domas, darīs ko gribēs, un es dusmās viņu nosaucu par neadekvātu, jo nespēju izsekot līdz viņa domu lidojumam. Tas viņu tik ļoti aizvaino, ka es atkal esmu sliktā. Raudāt nedrīkstu, jo tā ir ieželināšana, pārdzīvot nedrīkstu, jo man jau nav par ko, stāstīt par bērnu vai sūtīt bildes ar bērnu es nedrīkstu, jo tā ir "acu aizmālēšana un slēpšanās aiz bērna muguras "
Mēs abi rīkojamies nepareizi un mūsu attiecības bija samērā neitrālas. Mierīga līdzās pastāvēšana,centāmies nestrīdēties bieži , šis ir pirmais, nopietnais strīds. Jo viss jau , patiesībā bija totāli aizlaists!
Kādu padomu Tu gaidi, ja pats nestāsti patieso situāciju un neesi bijis godīgs ne pret mani, ne šo auditoriju ? Psihologam ar neteiksi neko, tik sev ērto informāciju ? Tad esi atklāts līdz galam!?
Vai tiešām viss ir bijis tik slikti? Ziniet, nav, ir labie brīži dēļ kuriem vērts cīnīties, tikai patreizējā situācijā nezinu kā. es ļoti mīlu savu vīru, neskatoties ne uz ko, bet viņš man netic, saka, ka meloju un pielienu.. Tas ļoti sāpina. Ļoti!
Kā būs laiks rādīs..!
Katrā ziņā, attiecības ir ļoti sarežģītas!
Es no šīs diskusijas negaidu neko, izteicu savu viedokli!
Pateicos visiem par uzklausīšanu!
Sieva