Es kā vīrietis nedaudz virs 30 varu pateikt to, ka sievietes ap/virs 30 ir sievietes. Līdz 25 vēl daudzām ir bērna prāts, tusiņi, mācības, kas bieži vien ir pilnīgi bezjēdzīgas un nepienes nekādu pievienoto vērtību turpmākai dzīvei, bieži vien nav izpratnes kā ir jādzīvo patstāvīga dzīve un ko ir jādara ar naudu. Tas viss ir tāpēc, ka meitenes pārsvarā no vecākiem tiek vairāk lutinātas un uzsākot pastāvīgu dzīvi cer, ka viss izdosies pats no sevis.
Sievietes 30+ skaidri zin ko vēlas no dzīves, ko vēlas no partnera, ko vēlas no sava laika un ko vēlas savā profesionālajā izaugsmē. VIņas saprot, ka laiks ir vienīgais neatjaunojamais resurss un māk to izmantot lietderīgi. Tāpat sarunas ar šādām sievietēm ir lieliskas, jo ticis piedzīvots gana daudz, 80o beigas, 90ie, tā ir pieredze, tās ir sarunas par bērnību un jaunību, vairums šo cilvēku ir dzimuši samērā smagos laikos(lasi - nomainījās valsts iekārta, nomainītas tika 3 valūtas, lielā banku krīze) un ir rūdītāki, arī piedzīvoja lielo 2008. gada krīzi uz savas ādas, jo jau bija sākuši strādāt. Ap 30 sievietes arī sāk vairāk rūpēties par sevi, jo saprot, ka gadi iet tikai uz priekšu. Tās brīvās dāmas, kuras ap un pēc 30 ir slaidas, sporto, ar stabilu darbu un pamatu sev zem kājām ir ļoti liels retums, bet tādas ir un man ir milzīgs prieks krustot savu dzīvi ar šādiem cilvēkiem :)