Ir bijusi līdzīga situācija,pat trakāka! Puisis bij apsēsts ar manī,pirmā mīlestība(viņam). Kopā bijām 2 gadus! Sākuma,kā jau visiem viss labi. No viņa jau izskanēja frāzes: mēs būsim kopā uz mūzu,mums būs tik un tik bērni,precēsimies. Taču es neko tādu negribēju,es zināju,ka tas nav cilvēks ar kuru es vēlos iet kopā pa dzīvi. Šķiet,ka viņš sāka sajust,ka es nošķīros no viņa. Palika ļoti greizsirdīgs,arī sāka izteikt aizvainošus vārdus,tālāk jau sekoja arī pļaukas sadzirdot,ka gribu šķirties! Neskaitāmas reizes teica,ka bez manis nevarēs dzīvot. Es sāku no viņa bēgt! Pie vecākiem,draugiem pat uz citu pilsētu visur viņš vienmēr man sekoja,vienmēr meklēja mani! Tas bija tīrākais murgs. Es jūtos iesprostota,ar varu vilka mašīna un veda atpakļ pie sevis!!! Nu jau,kā 11 šķīrusies un viņš vēl projām mēdz braukt pie maniem vecākiem,vecāki ir dzinuši viņu prom bet viņš tāpat turpina braukt. Es Tev ieteiktu mukt prom tur tāpat nekas nebūs! Ir daudz citi labāki vīrieši un kad atradīsi savu īsto negribēsi ne Tu viņu kontrolēt,ne viņš tevi!
10
