Ļoti priecājos par šo akciju NEKLUSĒ. Ceru, ka tas tiešām izglītos jauniešus, vecākus, ikvienu.
Pati esmu ar to saskārusies pamatskolā, no kādas 5.klases beigām līdz 7.klasei. Es pat neatceros kā tas sākās, zinu tikai to, ka klases spicākajām meitenēm kaut ko izdarīju ne pa prātam un rezultātā visa klase tika noskaņa pret, izņemot varbūt tos, kas jau pirms tam bija atstumti no klases kolektīva... Mani izglāba tas, ka man bija draudzene ārpus skola ar ko pavadīt laiku un novērst domas. Palīdzēja arī vecāki, daudz runāju ar mammu. Sekas tas noteikti atstāja, tolaik tas bija periods, kad es pirmo reizi iedomājos par to, kā būtu, ja manis nebūtu, cik visiem viss būtu labi un pasakaini. Un kopš tā laika kļuvu daudz kautrīgāka, bailīgāka no cilvēkiem, man joprojām ir grūtības atvērties un komunicēt, es ieraujos sevī un nelaižu klāt. Lai arī pieaugusi sieviete, bet esmu pilna ar kompleksiem, kuri izsparucās tieši tolaik, jo nelikos sev pilnīgi nekāda un nekam vērtīga.
Ļaunu prātu neturu, lai gan to laiku atceros nelabprāt un par to nedomāju, cenšos neatcerēties, jo tās noteikti ir sliktākas atmiņas no skolas laika. Tagad mana labākā draudzene ir mana klasesbiedrene, kas laikam bija pirmā, kas spēra to soli, lai viss neaizietu vēl tālāk, sāka ar mani komunicēt, tikties pēc skolas un tā viss kaut kā normalizējās.
Tā kā man pašai aug bērni, es ļoti ceru, ka iemācīšu viņiem nebūt tajā pusē, kas apceļ citus, kā arī ceru, ka viņiem nekad nebūs jājūtas atstumtiem.
Pie vainas ir tas ka cilvēkiem ir grūti samierināties ar personu kura ir citādāka (izskats, reliģija, seksualitāte, dzimums utt). Būtu mēs iecietīgāki tad arī mobings būtu mazāks.
Nu ne tikai. Es nebiju ne vizuāli savādāka, ne nācu no sliktākas ģimenes, mēs visi bijām daudz maz vienlīdzīgi, bez lielām atšķirībām. Ikdienā strādāju ar bērniem un redzu kā mobings izpaužas. Liekas nevajag pat neko tādu, kā viss, tu neesi vairs bariņā. Ne vienmēr, bet man liekas, ka vairums gadījumu, apcēlāji paši ir pilni ar kompleksiem, trūkst uzmanības ģimenē, jo tādā veidā jūtās pārliecinātāki, atrodot vājo vietu kādam citam.
174
