Ar ko tādu es saskaros pirmo reizi mūžā. Es esmu tā, kas varētu mīlēties kaut 3x diena2, puisim vispār negribas. Attiecības ir ļoti labas, viņš mani mīl un es 100 p zinu, ka citas viņam nav. Pirmajā kopdzīves nedēļā bija 1x dienā, šobrīd (un nedzīvojam kopā ilgi) 2 ned nav bijis. Vienreiz ieminējos, ka jūtos negribēta un man pašapziņa no tā cieš - viņš teica, ka šobrīd lielu stresu uzdzen naudas grūtības un savā ziņā ir depresija, sekss nav ne prātā.
Bet es jūtos skumji un kaut kā galīgi beeee. Sekss ir ļoti labs un atraisīts, neviens no abiem neesam pasīvs, bet uzmākties un saņemt atteikumus es negribu.
Jau esmu aizdomājusies, ka varbūt vispār jāšķiras. Man tas neliekas ok, tas liek justies ļoti slikti. Kādai no jums tā ir bijis?
Interneta dzīlēs diezgan daudz par to raksta, ka tā ir mūsdienu sērga, dzimumi pamainījušies vietām. Man jau liekas, mana pašapziņa būs nulle drīz.
Tā nu es vispār nelienu. Kļūst bail, ka tad drīz sekss izzudīs pavisam.
142
