Vajag reālu risinājumu. Pirmais dodies uz sociālo dienestu. Vēl paskaties krīzes centrus, nezinu par krīzes centriem, kāda tur kārtība kādas iespējas, bet varbūt tur ir iespējams ar bērnu padzīvot kamēr atspēriens talālākai dzīvei. Rīgā būtu vieglāk, darbu var atrast labāk apmaksātu un dzivokli vismaz no sākuma var padzīvot arī neremontētā un ar malkas apkuri, bet Rīgā nebūs kur atstāt bērnu, dārziņā vietu nebūs, šāds variants atkrīt. Rīgā pat sētnieks var nopelnīt 700 uz rokas, bet tur jābūt pieredzei un kontaktiem un jāstrādā daudz un vairāki puslodzes darbi. Es uz divām puslodzēm par apkopēju strādājot kopā 8 stundas saņemu uz rokas gandrīz 600 eiro, nav daudz, bet man pietiek. Problēma ka nav nekādas izglītības. Par ko vispār strādā, ko proti? Reālākais iet uz sociālo dienestu un tad skatīties ko piedāvā, ko var izdarīt un skatīties pēc situācijas. Vai radinieku vai draudzenu kas varētu palīdzēt vispār nav? Zinu ka ir sievietes kas līmē akcīzes markas uz alkohola pudelēm kādā no alkohola izplatītāju vietām, darbs smags, garlaicīgs, bet var nopelnīt atkarībā kā strādā arī tuvu tūkstotim uz rokas tā ka arī mazkvalificēts darbinieks var nopelnīt. Atkarīgs kurā vietā dzīvo, varbūt vērts pārcelties uz blakus pilsētu. Pirmā opcija gan ir sociālais dienests. Un alimentu pieprasīšana neesmu pārliecināta, bet šķiet bija iespēja pieprasīt alimentus ja arī pāris dzīvo kopā. To pajautasi socialajam darbiniekam. Vēl protams ir nianse vai esat precējušies oficiāli. Alimentu pieprasīšana būs bezmaksas, tiesas izdevumus maksās vīrietis. Un ja vīrietis paceļ roku tad uzreiz policija, iesniegums un krīzes centrs.